Nekustamā īpašuma iegāde joprojām ir izplatītākais veids, uz kura pamata ārzemniekiem tiek piešķirtas Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Tomēr uz kādreizējo rādītāju fona šo darījumu statistika nav īpaši iespaidīga. 2018.gadā, iegādājoties nekustamos īpašumu Jūrmalā, Rīgā un Pierīgā, Latvijas TUA ir noformējuši 76 ārzemnieki. Vēl 221 TUA apliecība ir izsniegta šo personu ģimeņu locekļiem.
Ne visi ārzemnieki, kas Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu, noformē TUA sev, savam laulātajam un bērniem. Tomēr tā sauktās „zelta vīzas” izsniegšanas statistika ļauj konkretizēt noteiktas tirgus tendences. Pagaidām to dinamika ir negatīva: jau ceturto gadu pēc kārtas šādu pircēju skaits samazinās. Piemēram, pagājušajā gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apstiprināja 76 iesniegumus par TUA piešķiršanu ārzemniekiem, kas ir kļuvuši par Latvijas nekustamo īpašumu īpašniekiem. 2017.gadā šādu iesniegumu bija 88, 2016.gadā — 136. Ir teju vai nepiedienīgi atgādināt par 2014. gadu, kad TUA pretendenti ārzemnieki nopirka 2225 nekustamos īpašumus. Šādi rādītāji, kad ir spēkā pašreizējie spēles noteikumi, uzskatāmi gluži vai par safantezētiem, un tādēļ cerēt, ka tādi tiks atkal sasniegti, nav vērts. Bet gribas cerēt (jo bez optimisma mūsu dzīvē nav iespējams nekas), ka Latvijas Imigrācijas likuma darbības ārvalstu investoru komponente 2018.gadā būs bijusi sasniegusi savu zemāko punktu un turpmāk viss būs labāk.
No pagājušā gada rezultātu analīzes izriet, ka nekustamā īpašuma iegāde TUA iegūšanai tradicionāli vispopulārākā ir Krievijas iedzīvotāju vidū. Viņi ir nopirkuši 47 dzīvojamos un komerciālos objektus, un kopā ar viņiem savas „zelta vīzas” ir ieguvis 121 viņu ģimeņu loceklis. Irākas pilsoņi 2018.gadā ir nopirkuši piecus nekustamos īpašumus (TUA apliecības kopā ar viņiem saņēma 17 šo personu ģimeņu locekļi). Tikpat daudz investoru – pieci – bija arī no Ukrainas (17). Trīs īpašumus ir nopirkuši Uzbekistānas pilsoņi. Pavisam TUA uz nekustamā īpašuma iegādes pamata 2018.gadā pieprasīja 14 valstu pilsoņi.
Saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta 29.punktu ārzemnieks var pretendēt uz Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja viņš ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums Rīgā vai Jūrmalā, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā, kura vērtība ir ne mazāka par 250 000 eiro (pārējās valsts daļās par šo summu var būt nopirkti divi nekustamie īpašumi). Vienlaikus ir jāizpilda vairāki citi nosacījumi, tostarp tādi, kas attiecas uz pirkuma apmaksu ar bankas pārskaitījumu. Pēc iesnieguma par TUA piešķiršanu apstiprināšanas pretendentam jāsamaksā valsts nodeva 5 % apmērā no nopirktā nekustamā īpašuma vērtības.
Imigrācijas likums paredz arī citas iespējas iegūt Latvijas TUA uz investīciju pamata. Tas var būt ieguldījums Latvijas uzņēmumā (vismaz 50 000 eiro un valsts nodeva 10 000 eiro apmērā), banku subordinētajā kapitālā (280 000 eiro un valsts nodeva 25 000 eiro apmērā), kā arī valsts bezprocentu obligāciju iegāde vismaz
250 000 eiro apmērā un valsts nodeva 38 000 eiro apmērā. Taču statistika par šiem jautājumiem ir vēl pieticīgāka nekā par TUA piešķiršanu uz nekustamā īpašuma iegādes pamata. Latvijas valsts obligācijas 2018.gadā iegādājās tikai trīs ārzemnieki – visi no Armēnijas. Kopā ar viņiem TUA ieguva septiņi viņu ģimeņu locekļi. Tajā pašā laikā banku subordinētajā kapitālā ir investējuši pieci ārzemnieki (TUA saņēma arī septiņi viņu ģimeņu locekļi).
Uz ieguldījumu Latvijas uzņēmumu kapitāla pamata pagājušajā gadā TUA ir lūguši piešķirt 43 ārzemnieki, kopā ar kuriem TUA ir saņēmuši arī 46 viņu ģimeņu locekļi. Nedaudz neparasti ir tas, ka vislielāko interesi par šo iespēju iegūt Latvijas TUA ir izrādījuši Vjetnamas pilsoņi — 20 investoru un 46 viņu ģimeņu locekļi. Otra lielākā grupa ir deviņi investori no Krievijas un deviņi viņu ģimeņu locekļi, trešā — pieci Pakistānas pilsoņi un 17 viņu ģimeņu locekļi.
Jāatzīmē, ka investoru imigrācija uz kopējā ārzemnieku ieceļošanas Latvijā fona ir piliens jūrā. Pagājušajā gadā Latvijā oficiāli ieceļoja 3817 darba migranti (kopā ar viņiem vēl 751 ģimeņu loceklis). Pēc stāvokļa uz 2018.gada 31.decembri Latvijas TUA ir izsniegtas 42 104 ārzemniekiem no kopumā 135 valstīm.
Pēc stāvokļa uz 2018.gada decembra beigām derīgas Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas uz tā dēvētā investoru pantu pamata ir 8492 personām — 3939 investoriem un 4553 viņu ģimeņu locekļiem. No tiem Krievijas pilsoņi ir attiecīgi 2806 un 3175 personas, Ķīnas — 351 un 333, Ukrainas — 238 un 317, Kazahstānas — 120 un 160, Uzbekistānas 90 un 147, Baltkrievijas — 74 un 87.