Februārī Rīgā reģistrēti 946 nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumi, un tas ir par 26% mazāk nekā janvārī. Pēdējās desmitgades laikā vēl zemāki rādītāji fiksēti vien pirmā Covid lokdauna laikā, kas sākās 2020. gada pavasarī. Vai to var uzskatīt par satraucošu signālu tirgū, vai arī tā bija vienreizēja situācija? Pagaidām atbilde nav viennozīmīga. Par tendencēm ir vieglāk spriest, analizējot ilgākus laika periodus, bet tā darījumu statistika, kas tika novērota līdz februārim, nedod pamatu runāt par ilgtermiņa negatīvām noskaņām. Patlaban minēsim vienu interesantu februāra novērojumu: Rīgas pilsētas zemesgrāmatā reģistrēti 555 pieteikumi jaunas hipotēkas nostiprināšanai, un tas ir par 27% mazāk nekā janvārī. Tādējādi jauno hipotekāro kredītu līgumu skaita krituma procenti ir gandrīz identiski darījumu skaita samazinājumam. Tas kārtējo reizi apliecina hipotekārās kreditēšanas nozīmi galvaspilsētas mājokļu tirgus stabilitātes uzturēšanā.

Rīgas rajonā situācija izrādījās gandrīz identiska situācijai galvaspilsētā. Pēdējā mēneša laikā galvaspilsētas apkaimēs īpašnieki ir mainījušies 435 īpašumiem, kas, ja neņem vērā pandēmijas izraisīto lokdaunu, ir sliktākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Taču, salīdzinot ar janvāri, tirgus šeit saruka pieticīgāk -- par 14%. Savukārt jauno hipotēkas līgumu skaits samazinājies par 24,7% -- no 378 janvārī līdz 285 līgumiem februārī.

Jūrmalā gada otrajā mēnesī pārdoti 87 nekustamie īpašumi, janvārī -- 110. Gaidīsim marta rezultātus!