No 2021. gada 1. maija Latvijā sāks darboties jauns regulējums dzīvojamo telpu īrei. To paredz Saeimas pieņemtie likumdošanas grozījumi. Tiek uzskatīts, ka tie ļaus atrast vislabāko atbildības un tiesību līdzsvaru izīrētāja un īrnieka attiecībās. Vēl nesen šis bizness dzīvoja, ievērojot novecojuša, gandrīz pirms 30 gadiem pieņemtu tiesisko regulējumu ietvaros, bet tagad tas neatbilst mūsdienu realitātei. Tiesību aktos bija vērojama neobjektivitāte par labu īrniekiem, kuras dēļ nekustamo īpašumu īpašniekiem nācās samierināties ar klientu radītajiem negodprātības riskiem, ja viņi pārtrauca maksāt īri vai pārtrauca maksāt ar to saistītos maksājumus. Ar šādiem īrniekiem bija jāatrisina jautājums tiesas ceļā, kas bija sarežģīts, dārgs un laikietilpīgs process un varēja ievilkties vairāku gadu garumā.

Jaunie tiesību akti paredz ātrāku nomas darījuma pušu strīdu regulēšanu, līguma nosacījumu ierobežošanu, skaidrus nosacījumus īres maksā. Arī nomas līgumu reģistrēšanas process zemesgrāmatā būs ātrāks. Turklāt, ja īrnieki pārtrauks izpildīt īres līguma nosacījumus un viņu maksājumu kavējumi pārsniegs divus mēnešus, nekustamā īpašuma izīrētāji varēs no īrniekiem šķirties vienkāršotākā kārtībā.

Savukārt labticīgie īrnieki, ja mainīsies viņu īrētā mājokļa īpašnieks, saskaņā ar jauno likumdošanu saņems papildu garantijas.

Paredzams, ka izmaiņas īres likumdošanā motivēs investorus būvēt īres namus. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) sniegto informāciju piecu gadu laikā pēc jaunā īres likuma stāšanās spēkā investīciju apmērs šādu īpašumu būvniecībā sasniegs 150 miljonus eiro gadā.