Mājokļu kreditēšana Latvijā turpina atkopšanos pēc iepriekšējo gadu augsto procentu likmju perioda. Šī gada pirmajos piecos mēnešos no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms pieauga par 14,3%, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Šī izaugsme seko īpaši spēcīgam 2025. gadam, kad, pēc Latvijas Bankas apkopotajiem datiem, gada laikā izsniegto jauno mājokļu kredītu apjoms palielinājās par 39,9%, bet kopējais mājsaimniecību kredītportfelis mājokļa iegādei, kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati, pieauga par 9,6%. 

Informāciju sagatavoja Varis Vagotiņš-Vagulis, Finanšu nozares asociācijas komunikācijas projektu vadītājs.

Kreditēšanas pieaugumu pērn veicināja ECB procentu likmju samazinājums, labvēlīgāki finansēšanas nosacījumi, iedzīvotāju ienākumu pieaugums un pircēju atgriešanās mājokļu tirgū pēc iepriekšējo gadu nogaidošās pozīcijas. Vienlaikus kreditēšanas izaugsme notika apstākļos, kad bankām bija jāmaksā Solidaritātes iemaksa. Finanšu nozares asociācijas vērtējumā šie papildu maksājumi samazināja banku iespējas novirzīt līdzekļus kreditēšanas attīstībai, investīcijām un finansējuma nosacījumu uzlabošanai. Tas nozīmē, ka kreditēšanas kāpums sasniegts, neraugoties uz papildu nodokļu slogu.

Mājokļu kredītu apjoms pārsniedz vienu miljardu eiro

Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati par četrām lielākajām bankām Latvijā liecina, ka 2025. gadā Latvijas iedzīvotāji mājokļa iegādei daudz aktīvāk izmantoja banku finansējumu. Gada laikā tika noslēgti 11 532 jauni mājokļu kredīta līgumi par kopējo summu 1,1 miljards eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu jauno līgumu skaits pieauga par 32,2%, savukārt izsniegto kredītu kopējā summa – par 45,9%. Tas norāda uz būtisku aktivitātes pieaugumu mājokļu tirgū un apliecina, ka zemāku procentu likmju apstākļos iedzīvotāji aktīvāk pieņēma lēmumus par mājokļa iegādi.

Pieaugot būvniecības izmaksām un mājokļu cenām, kā arī saglabājoties aktīvākai interesei par mājokļu iegādi, palielinājās arī vidējā aizdevuma summa. 2025. gadā vidējais mājokļa kredīts sasniedza 95 tūkstošus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas atspoguļo gan nekustamā īpašuma cenu izmaiņas, gan pircēju spēju mājokļa iegādei aizņemties lielākas summas.

Kreditēšana reģionos atbilst ekonomiskās aktivitātes līmenim

Lielākā kreditēšanas aktivitāte joprojām koncentrējās Rīgā un Pierīgā. Ārpus galvaspilsētas reģiona aktīvākā mājokļu kreditēšana bija vērojama Jelgavā, Ogres novadā, Liepājā, Siguldas novadā un Jūrmalā. Kreditēšanas apjomi kopumā seko ekonomiskās aktivitātes līmenim reģionos – vietās ar augstākiem iedzīvotāju ienākumiem, lielāku nodarbinātību un aktīvāku nekustamā īpašuma tirgu pieprasījums pēc mājokļu finansējuma ir izteiktāks.