Mēs visi par zemu novērtējam Latvijas nekustamā īpašuma kvalitāti! Jaunajām ēkām Rīgā un dzīvokļiem renovētajās Rīgas centra ēkās paredzama laba nākotne. Un Riga Waterfront projektam ir visas iespējas kļūt veiksmīgam, bet pirkums tajā ir bez īpaša riska. Tā uzskata Ņikita Maņija, aktīvs sociālo tīklu lietotājs, kurš ir paviesojies vairāk nekā 80 pasaules valstīs, profesionāli nodarbojas ar nekustamo īpašumu un patlaban piedalās vēsturiskā namīpašuma Noliktavas ielā 5 pārveidošanā par īres namu.

– Uzņēmumi, kurus pārstāvu (dažādos projektos tie atšķiras) orientējas uz vecu ēku un namīpašumu iegādi Rīgas centrā vai Jūrmalā, to renovāciju un dzīvokļu pārdošanu. Es to daru jau gandrīz 10 gadus, bet vispār mana darbošanās nekustamo īpašumu biznesā pārliecinoši pārsniegusi 13 gadu robežu. Sāku kā nekustamo īpašumu aģents, pēc tam veiksmīgi palīdzēju investoram ar īpašuma izvēli – galvaspilsētas ēku A. Čaka ielā 113, kas tika atjaunota, un visi dzīvokļi izpārdoti. Tad man arī tika piedāvāts turpināt sadarbību, kopš tā laika esmu nekustamā īpašuma attīstītāju biznesā, – tā uz lūgumu iepazīstināt lasītājus ar sevi atbild Ņikita Maņija. – Tagad mēs iegādājamies namīpašumus tūkstošiem kvadrātmetru platībā, renovējam, pārbūvējam un veidojam jaunu mājokļu formātu, tādējādi nodrošinot vēsturiskajām ēkām jaunu dzīvi.

Spilgtākais projekts, kurā līdz šim esmu piedalījies, joprojām ir bijušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka Barona un Elizabetes ielas stūrī. Tā ir mūsu pērle, mūsu vizītkarte! Šajā mājā viss pirmais stāvs ir komerctelpas, kuras paturējām sev. No otrā līdz piektajam stāvam ir dzīvokļi, kas tika ātri izpārdoti. Ļoti pievilcīgs projekts ar neticami greznām kāpnēm, kuru atjaunošanā tika piesaistīts mākslinieks. No daudzu ēkas dzīvokļu logiem paveras skats uz Vērmaņdārzu. Esam lepni, ka šī namīpašuma komercplatības sadalījām deviņās telpās un visas ir veiksmīgi iznomātas. Līdztekus izstrādājām savu dizaina kodu visām veikalu izkārtnēm, kas ir pievilcīgākas nekā Rīgas. Tas ir ļoti svarīgi no ēkas estētiskās uztveres viedokļa.

– Pie kāda projekta strādājat šobrīd?

– Pašlaik koncentrējamies uz namīpašuma renovāciju Noliktavas ielā 5, kas robežojas ar Vecrīgu. Ēkā veidojam apmēram 120 kompaktus dzīvokļus izīrēšanai, lai gan iepriekš viss bija paredzēts pārdošanai. Taču tirgus Latvijas galvaspilsētā patlaban ir tāds, ka dzīvokļu pārdošanu neuzskatām par lietderīgu. Visi dzīvokļi būs ar pilnu apdari, ar iekārtotu virtuvi un kvalitatīvām mēbelēm. Veidojam sava veida kondominiumu – šis formāts ir populārs Āzijā un Amerikā. Tā ietvaros cilvēki iegūst ne tikai dzīvesvietu, bet arī daudzas citas iespējas. Mājai būs grezna ieeja ar augstiem griestiem, pirmajā stāvā būs neliela sporta zāle, kopstrādes telpa – vieta, kur būs iespēja pasēdēt, pastrādāt, pārrunāt ar biznesu saistītus jautājumus. Foajē novietosim vairākus televizorus ar pieslēgumu spēļu konsolēm. Būs veļas mazgātava un neliela kafejnīca. Cilvēki varēs ne tikai dzīvot savā dzīvoklī, bet arī komunicēt ar iemītniekiem un iepazīt savus kaimiņus. Tas ir aktuāls mūsdienu koncepts.

– Aktuāls jaunajai paaudzei.

– Ne tikai. Man ir 36 gadi, un tas ir aktuāli arī man (smaida. – m2 ). Šādam produktam ir sava niša – jaunie profesionāļi, kas atbrauks uz Rīgu strādāt, savā dzīvesvietā varēs atrast jaunu draugu loku. Daļa dzīvokļu ir paredzēti ārvalstu studentiem – tie ir kompakti dzīvokļi ar logiem uz pagalma pusi un platību ap 25 kvadrātmetriem. Dzīvokļi ar platību 40–45 kvadrātmetri, kas atrodas fasādes daļā, ir plānoti jaunajiem speciālistiem vai bezbērnu pāriem. Izcilākie mājokļi jeb “rozīnītes” Noliktavas ielas 5 namīpašumā – plaši dzīvokļi, kuru platība ir 73–75 kvadrātmetri. To nav daudz – tikai pieci. Šobrīd projektā aktīvi veicam remont-darbus, pirmajiem iedzīvotājiem izsniegt dzīvokļu atslēgas plānojam 2025. gada vasarā.

– Kā kopumā vērtējat dzīvokļu īres tirgu Rīgas centrā? Vai tas ir aktīvs?

– Spriežot pēc manas pieredzes, jā! Nesen Rīgas centrā jaunajā projektā iegādājos nelielu dzīvokli 24 kvadrātmetru platībā izīrēšanai. Tas ir pilnībā mēbelēts, tirgū to piedāvāju par 22 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Es domāju, ka šī ir jauna norma kompaktajiem piedāvājumiem.

– Vai nebiedē iespējamā īres mājokļu segmenta piesātinātība galvaspilsētā? Analītiķi raksta par piedāvājumu, kas pārsniedz 2 700 vienības.

– Es prognozēju piedāvājuma apjoma pieaugumu kvantitatīvā, bet ne kvalitatīvā izteiksmē. Attīstītāji turpina veidot, bet cilvēki turpina īrēt tādus produktus, kas aprīkoti ar IKEA mēbelēm un paredzēti nosacīti budžeta studentam. Tajā pašā laikā trūkst “garšīgu” objektu, kas ir interesanti no dizaina viedokļa. Lielākā daļa attīstītāju praktiski neinvestē savu dzīvokļu atjaunošanā un iekārtošanā, savukārt prasa īres maksu 18–20 eiro par kvadrātmetru mēnesī, kas ir neadekvāta cena. Mūsu mērķis Noliktavas ielā 5 radīt kvalitatīvu produktu, kas būtu nedaudz augstāks par biznesa klasi.

– Teicāt, ka lēmumu izveidot īres namu noteica vājā aktivitāte pārdošanas segmentā. Kā vērtējat situāciju šajā jautājumā?

– Tā ir laba tendence pārdošanā: cilvēki sāk izvēlēties kvalitatīvu preci. Man tas sagādā prieku. Aplaudēju, kad, izvēloties mājokli, klients detalizēti izpēta projektu kvalitātes raksturlielumus un izvēlas tos, kuriem ir augstāka energoefektivitāte un labāki apkures risinājumi – tas ir, dzīvošana ikdienā ir lētāka. Vai arī ir citi klientiem patīkami “plusiņi”. Pirms 15–20 gadiem, man šķiet, cilvēki iegādājās dzīvokļus jaunbūvēs, daudz nedomājot par to arhitektūru vai citiem aspektiem, bet koncentrējoties tikai uz cenu. Gadu gaitā klientu prasību līmenis ir audzis, un tagad mēs redzam pieprasījumu pēc kvalitātes. Tiek pievērsta uzmanība visām niansēm, tostarp saules gaismas daudzumam dzīvoklī, ratiņu un velosipēdu novietņu pieejamībai, apdares kvalitātei un stilam, koplietošanas telpu iekārtojumam un praktiskumam, jaunu inženiertehnisko risinājumu izmantošanai, kas samazina ekspluatācijas izmaksas...

– Jebkura inovācija sadārdzina jaunas ēkas izmaksas. Ņemot vērā augstās kredītu procentu likmes, daudzi eksperti norāda, ka ne visi potenciālie pircēji var atļauties pašreizējo cenu līmeni. Līdz ar to dzīvokļu tirdzniecība jaunajos projektos nenotiek tā, kā to vēlētos attīstītāji.

– Jautājums par augstām vai zemām jauno dzīvokļu cenām Latvijā ir filozofisks. Mūsu jaunās ēkas ir pusotru līdz divas reizes lētākas nekā Viļņā vai Tallinā. Lai gan produkts ir salīdzināms.

– Baltijas valstu ekonomika ir atšķirīga.

– Runa ir par potenciālajiem pircējiem: vidējam Latvijas iedzīvotājam alga ir tikai par 10–15 % zemāka nekā Lietuvā vai Igaunijā, bet cenas jaunajiem dzīvokļiem ir ievērojami zemākas. Ja paskatās uz kreditēšanu, tad naudu gan mūsu kaimiņiem, gan mūsu iedzīvotājiem izsniedz vienas un tās pašas bankas. Līdz ar to nosacījumi, kas tiek izvirzīti hipotēkas pieprasītājiem, principā ir vienādi. Taču mūsu kaimiņi ceļ un pārdod vairāk jaunu dzīvokļu nekā pie mums.

– Igaunijas galvaspilsētā jauno mājokļu tirgus ir ievērojami sabremzējies.

–Tomēr tas nav iesaldēts, un lejupslīde nesākas. Igaunijas attīstītāji, tāpat kā mūsējie, dod atlaides 5–10 % apmērā, lai sekmētu pārdošanu. Tas nav mīnus 20–30 %, kas ļautu runāt par sabrukumu. Igaunijas attīstītāji būvē jaunus projektus, un daļa no tiem turpina aktīvi ienākt Latvijas tirgū, kas palielina konkurenci. Mani iedvesmo fakts, ka Latvijā parādās jauni attīstītāji ar spilgtiem projektiem. Es no prieka situ plaukstas (smejas. – m2 ).

– 2024. gada skaļākais attīstītāju pieteikums ir projekts Riga Waterfront, kas paredzēts Andrejsalas teritorijā.

- Ak (plaši smaidot. – m2), tā ir viltus ziņa, tas nekad netiks uzbūvēts, viss ir briesmīgi, šī ir krāpniecība... Šādus komentārus lasu Facebook, un tur ir daudz tādu tekstu. Bet ja nopietni, tad man ir citas domas. Tas viss ir reāli un daudzsološi! 65 % uzņēmumā, kas attīsta projektu Riga Waterfront, pieder Dubaijas miljardierim, kurš daudz ko uzbūvējis Dubaijā, Serbijas galvaspilsētā Belgradā, Minskā... Būvē Albānijā. Ir iespēja doties turp un klātienē savām acīm redzēt viņa pabeigtos projektus. Latvijas partneru vidū projektā ir trīs multimiljonāri – Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Leonīds Esterkins. Iespējamība, ka šāda kalibra cilvēki kādu piekrāps, rezervējot 10 % no dzīvokļa izmaksām reklamētajā un pārdošanā izliktajā projekta pirmajā ēkā, ir minimāla. Atgādināšu, ka 80 % no pirkuma cenas būs jāmaksā, kad jaunbūve būs gatava. Parēķināsim! Viņu pirmās rezidences būvniecības projekta izmaksas ir ap 40 miljoniem eiro. 20 % ir 8 miljoni eiro. Acīmredzot kāds no Riga Waterfront ažiotāžas organizatoriem uzskata, ka tās līdzdibinātājiem šis ir milzīgs džekpots, ko viņi sagrābs un aizmuks uz visām debess pusēm? Nesmīdiniet mani! Projekts tiek būvēts uz savas zemes! Multimiljonāri un miljardieri ar savu reputāciju neriskēs. Pat ja šī pirmā māja netiks uzcelta, viņi, visticamāk, atdos līdzekļus tiem, kas būs samaksājuši par rezervāciju. Bet, ja tā tiks uzbūvēta, visi iegūs labu produktu. Tagad tirdzniecība Riga Waterfront pirmajā ēkā notiek par cenu 3 800–4 200 eiro par kvadrātmetru ar pilnu apdari. Līdzīgākais tāda paša līmeņa objekts ir Merks Viesturdārzs, kur pārdošanas cena ir 3 700 eiro par kvadrātmetru. Līdz ar to Riga Waterfront cenu ziņā ir salīdzināma ar to. Bet atrašanās vieta – noteikti labāka. Ja man vajadzētu pieņemt lēmumu, tad par 4 000 eiro par kvadrātmetru izvēlētos dzīvokli ar skatu uz ūdeni projektā Riga Waterfront. Ko, starp citu, arī izdarīju (smaida. – m2), proti, es rezervēju dzīvokli 51 kvadrātmetra platībā par 200 000 eiro un pārskaitīju avansu.

– Šķēpi tiek lauzti par paša projekta mērogu. Daudzi šaubās, vai tas tiks īstenots tādā apjomā, kādā tas tiek pasniegts uz maketa, kas izstādīts bijušajā Rīgas Pasažieru ostas ēkā.

– Ziniet, Viļņā ir Paupys projekts, kuru attīstītājs īsteno jau desmit gadus. Un nekas traks – viņi izveidoja jaunu mazstāvu ēku kvartālu ar trīs, četru un piecu stāvu apbūvi ar izcilu arhitektūru. Projekts tiek īstenots degradētas teritorijas vietā. Attīstītāji to pārvērta par pasaku, lai gan daudziem šī vieta šķita apšaubāma, un tagad mājokļi tur tiek pārdoti par 6 000–8 000 eiro kvadrātmetru. Projekts tika uzsākts pirms desmit gadiem, tas tika attīstīts, un viss ir lieliski. Vēl viens piemērs ir jaunais Rotermanni kvartāls Tallinā, kas arī tiek īstenots jau vairākus gadus. Tika būvēts pa vienai mājai un pārdota viena pēc otras. Riga Waterfront plāno rīkoties līdzīgi: projektā plānoto 8 000 dzīvokļu paredzamais izbūves periods ir 10–15 gadi.

– Rīgā pēdējos gados tika pārdots tikai nedaudz vairāk par simts dzīvokļiem, kuru cena pārsniedz 3 000 eiro par kvadrātmetru.

– Nestrīdos, bet te runa tomēr par to, kāds tirgus ir šobrīd, un tam ir raksturīga tendence mainīties. Atcerēsimies, ka programmas kulminācijā, kas paredzēja uzturēšanās atļauju izsniegšanu Latvijā apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, 2014. gadā vien ārzemnieki iegādājās 2 225 Latvijas nekustamā īpašuma vienības. Ja šādi pārdošanas rādītāji atgriezīsies, tad Riga Waterfront, balstoties uz sau-siem matemātiskiem aprēķiniem, var tikt izpārdota četros līdz piecos gados!

– Rezumējot šo tēmu – vai ticat Riga Waterfront projektam?

– Ir kāds amerikāņu teiciens: es ieguldu savu naudu tajā, par ko runāju. Es ticu gan Riga Waterfront, gan nekustamajiem īpašumiem Latvijā, un lielākā mana personīgā kapitāla daļa, lai arī pagaidām nebūtiska, ir ieguldīta nekustamajos īpašumos. Pērku dzīvokļus Rīgas centrā ar hipotēku un tos izīrēju.

– Teicāt, ka mākleru biznesā darbojaties vairāk nekā trīspadsmit gadus. Kā skatāties uz tēmu par krīzēm nekustamo īpašumu tirgū? Atceros kādu sarunu ar pazīstamu latviešu aģentu, kurš reiz mums stāstīja, ka nekustamā īpašuma cenas nevar kristies. Tad viņam jautāju: cik ilgi esat šajā profesijā? Izrādījās, ka kopš 2012. gada, tas ir, viņš bija redzējis tikai pieaugošu tendenci. Ikviens, kurš 2007.–2009. gadā strādāja Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, uz pasauli skatās citādāk.

– Krīzes notiek, un tas ir dabisks process. Vienkārši, ieguldot nekustamajā īpašumā, to nedrīkst vērtēt īstermiņā. Ir svarīga stratēģija. Tajā pašā Riga Waterfront ir iespēja pārskatīt savu rezervāciju, ja vēlaties. Projekta pirmās mājas būvniecības termiņš ir aptuveni divi gadi. Ja tagad ir iespēja samaksāt 10 % no īpašuma izmaksām par tā rezervāciju, tad līdz pārdošanas brīdim iegādāto īpašumu par 4 000 eiro par kvadrātmetru varēsiet piedāvāt varbūt par 5 000 eiro par kvadrātmetru.

– Runājat kā īstermiņa spekulants.

– Neesmu tāds, es tikai ieskicēju ideālas īstermiņa ieguldījuma iespējas piemēru. Pats pieturos pie klasiskās iespējas investēt nekustamajā īpašumā, proti, pērku ar hipotēku uz 25 gadiem un izīrēju. Un es neuztraucos, ka kādā brīdī tirgus samazināsies. Un? Es pilnīgi saprotu, ka īpašumu cenas ilgtermiņā svārstīsies. Neskatoties ne uz ko, pēc 25 gadiem mans iegādātais objekts noteikti būs vērtīgāks.

Kas attiecas uz krīzēm – pēc maiju kalendāra mums visiem vajadzēja mirt 2012. gadā! Pagaidām esam dzīvi! Cenu korekcijas ir normāla parādība, mūsu nekustamā īpašuma tirgū nav krīzes. Un mēs esam izdevīgākā situācijā nekā mūsu kaimiņi attiecībā uz mājokļa pieejamību. Mūsu valstī sērijveida mājokļi 2007. gada kulminācijā maksāja 1 620 eiro par kvadrātmetru, pašlaik – ap 1 000 eiro par kvadrātmetru.

– Agrāk uzskatīja – lai jaunos ekonomiskās klases mājokļus varētu labi pārdot, tiem vajadzētu maksāt tikai par 40–50% vairāk nekā sērijveida mājokļiem. Tagad atšķirība ir ievērojami lielāka.

–  Domāju, ka šis likums vairs nedarbojas. Sērijveida mājokļa cenas starpība nevar būt par 50 % mazāka, salīdzinot ar jauno, it īpaši, ja jūsu sērijveida mājai beidzas ekspluatācijas termiņš. Protams, pirkt sērijveida dzīvokli ar mērķi to izīrēt ir izdevīgi. Atdeve var būt 10 % vai vairāk. Rodas tikai jautājums par likviditāti: jo ilgāk izīrēsiet, jo problemātiskāk kļūs vēlāk pārdot dzīvokli šādā ēkā. Renovācija ir jāveic, un tā maksā lielu naudu. Bet sērijveida projektos a) par to ir grūti vienoties, b) daudziem iedzīvotājiem vienkārši nepietiek līdzekļu, lai turpmāk veiktu šādus maksājumus. Tāpēc naudas ieguldīšana dzīvokļu iegādē Hruščova ēkās, 602. un pat 119. sērijas namos man šķiet neloģiska. Prātīgāk būtu pirkt vai nu jaunbūvēs, vai renovētajos projektos Rīgas centrā. Latvijas galvaspilsētas centru uzskatu par nenovērtētu. It īpaši, ja salīdzina ar citu pasaules valstu galvaspilsētām.

– Ir vēl viens sāpīgs un svarīgs jautājums notiekošo procesu izpratnei. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati – Rīgas iedzīvotāju skaits ir 605 000 cilvēku. Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā bija 900 000. Bet dzīvojamais fonds nekur nav pazudis.

– Šis vecais fonds turpina novecot. Būšu optimistiski noskaņots attiecībā uz renovētiem projektiem un jaunbūvēm. Kāds teiks – kāpēc viņā klausīties! Atbildēšu tā, ka pat bez manis jums ir pietiekami daudz draugu, kuri vaimanā, ka viss ir slikti. Nebaidos būt tas, kurš saka, ka viss nokārtosies. Ja vēlaties klausīties vaimanātājos, lūdzu, bet tas nav manā stilā. Mūsu bijušās Nacionālās bibliotēkas ēkas renovācijas projektā tikai retais ticēja, ka dzīvokļus pārdosim par 2 500–3 000 eiro par kvadrātmetru, bet mēs to izdarījām! Pēdējo desmitgažu laikā mums ir pareģotas dažādas briesmīgas lietas. Visu esam pārdzīvojuši!

– Ja var ticēt sociālajiem tīkliem, esat apmeklējis vairāk nekā 80 pasaules valstis, ir ar ko salīdzināt. Kā Latvijas nekustamā īpašuma tirgus izskatās salīdzinājumā ar citiem?

– Normāli! Minēšu divus piemērus, gan no attīstītāja, gan no klienta skatu punkta. Sāksim ar attīstītāju. Latvijā cilvēki vienmēr saprot laika rāmi, kas nepieciešams projekta pabeigšanai. Jūs varat izveidot savu biznesa plānu un aprēķināt rentabilitāti. Lielākā daļa privāto attīstītāju Latvijā rēķinās ar aptuveni 20 % atdevi gadā. Katrā saskaņošanas posmā projektam ir skaidrs laika termiņš. Teiksim, pirmajā instancē tie ir trīs mēneši. Pēc tam, kad tie ir pagājuši, būvvaldei ir pienākums sniegt atbildi. Otrā instance, trešā – tas pats. Tas ir, viss skaidrs un saprotams. Mēs savulaik nopirkām namīpašumu Portugālē restaurācijai, un izrādījās, ka nekādi termiņi nebija norādīti. Mēs pamocījāmies, pārdevām projektu ar zaudējumiem un pametām tirgu. Mēs bijām šokēti par viņu birokrātijas sistēmu. Latvijā projekta apstiprināšanas procedūra ir vienkāršāka un skaidrāka. Ja, piemēram, pieminekļu aizsardzības komisijai ir pretenzijas par to, kā tavā projektā izskatās logi, tu veic korekcijas un ej tālāk. Portugālē viņi vienkārši noraidīja renovācijas projektu, nenorādot, kas ir jālabo. Tu saki, ka iesūdzēsi tiesā, bet viņi atbild: “Ej un tiesājies!” Latvijas būvniecības instances salīdzinājumā ar Portugāles instancēm ir “miera mikas”. Tāpēc esmu pārliecināts, ka arī projekts Riga Waterfront beigās tiks saskaņots, pat ja šobrīd kādam ir pretenzijas par tā apjomu. Attīstītājs izkoriģēs un pielāgos gan augstumu un blīvumu, gan veiks jaunu detālplānojumu un dosies tālāk. Tā mums ir izveidots šis mehānisms.

Par mūsu dzīvojamā fonda kvalitāti varu runāt kā lietotājs. Pagājušajā ziemā pāris mēnešus pavadīju Valensijā, dzīvoju tipveida apbūves mājā rajonā, kas līdzinās mūsu Pļavniekiem vai Purvciemam. Dzīvoklim bija divas guļamistabas, ar paklāju pie sienas un vecmāmiņas remontu. Šis īres prieks man izmaksāja 1 200 eiro mēnesī. Bet Rīgā līdzīgu mājokli īrētu ne dārgāk par 400–450 eiro. Un kvalitāte mums ir daudzkārt labāka. Logi Spānijā ar vienu stiklu – var dzirdēt ielas troksni. Ņemiet vērā arī milzīgos siltuma zudumus. Skaņas izolācijas nav nekādas – caur sienu var sarunāties ar kaimiņiem.

Mēs nenovērtējam Latvijas nekustamā īpašuma kvalitāti! Pie mums, ja jūs ierodaties savās mājās ziemā, ir silti. Decembrī Valensijā es domāju tikai par to, kā sasildīties. Sildīju gaisu ar kondicionieri un pirku sildītājus. 90 % Spānijas iedzīvotāju dzīvo šādos apstākļos. Dažām jaunbūvēm šajā valstī tikai tagad sāk uzstādīt dubultstikla loga paketi. Līdz normālai skaņas izolācijai vēl nav tikuši. Visu var uzzināt un izprast, tikai salīdzinot ar citiem – mēs Latvijā dzīvojam labi! 90 % mūsu planētas iedzīvotāju dzīvo sliktāk. Aizbrauciet uz Āziju vai Āfriku un paskatieties. Vai salīdziniet ar dažām postpadomju valstīm. Salīdziniet dzīves līmeni, piemēram, pārdevējiem mazumtirdzniecības tīklā, un izrādīsies, ka pie mums ne viss ir tik slikti. Mēs atpaliekam no lietuviešiem un igauņiem, bet joprojām esam daļa no “zelta miljarda”.

– Kaimiņus panāksim?

– Tuvākajos gados mums būs “pakaļskriešanas” efekts – tas ir vieglāk, nekā būt līderim. Ir vieglāk panākt, bet viņi arī nestāvēs uz vietas. Ļoti ceru, ka šī konkurence, kas veidojas starp trim Baltijas valstīm, piespiedīs Latvijas valdošo eliti mainīties un vairāk domāt par mūsu valsts attīstību.