Par kapitālu privātmāju celtniecības pašizmaksu 900-1000 eiro/m² apmērā var pat nesapņot. Tas ir nereāli tostarp arī tā iemesla dēļ, ka ir paaugstinātas jaunceltnēm izvirzītās prasības, kas automātiski atspoguļojas to tāmēs. Par to žurnālam m2  un portālam varianti.lv pastāstīja celtniecības kompānijas BK Nams īpašnieks Andrejs Makejevs. Viņš izklāstīja savu profesionālo viedokli par to, no kā būvēt jaunas mājas būtu prātīgāk un lētāk.

– Pēdējos divos gados pēc daudzu nekustamo īpašumu tirgus analītiķu domām ir samazinājusies interese par privātas apbūves gruntsgabalu pirkšanu. Daudzus no tiem, kas sapņoja par savu māju, ir atturējis celtniecības pašizmaksas kāpums. Jūsu kompānija BK Nams ne pirmo gadu desmitu nodarbojas tostarp arī ar privātmāju celtniecību. Parunāsim par svarīgiem šī procesa momentiem, un sāksim ar cenām, – mēs rosinām Andreju Makejevu sākt ar visaktuālāko jautājumu.

– Kā noprotat, katras mājas tāmes vērtība tiek aprēķināta individuāli. Otrs svarīgais moments ir – no kā māja tiks būvēta? Mēs, BK Nams, esam specializējušies uz kapitālām būvēm no blokiem. Ja runājam par vidējām izmaksām attiecībā uz šādām mājām, tās ir ap 1 300 eiro/m². Turklāt tā ir summa bez 21 % pievienotās vērtības nodokļa! Iegūtais skaitlis tad arī ir orientieris privātmājai ar platību virs 150 m², par kuras celtniecību pasūtītājs ir noslēdzis līgumu ar celtniecības kompāniju.

Atgādināšu, ka Latvijā spēkā esošā likumdošana privātmājas, kuru platība ir lielāka par 150 m², neļauj būvēt saimnieciskā veidā. Visiem celtniecības procesiem ir jābūt atspoguļotiem Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), kur jābūt ievadītai visai projekta dokumentācijai un celtniecības materiālu deklarācijām. Piebildīšu, ka celtniecībā jāizmanto tikai Eiropas izcelsmes materiāli – nedrīkst būt nekādu Baltkrievijas vai Krievijas materiālu. Visām privātmājām ir jāsaņem energoefektivitātes sertifikāts un jāatbilst dažādu normatīvu prasībām tostarp arī attiecībā uz mājas jumtu siltināšanu...

– Kas tie ir par normatīviem?

– Jumta biezumam ar siltinātāju jaunajām privātmājām jābūt 400 mm. Ja tas ir mazāks, objekts netiks pieņemts ekspluatācijā kā neatbilstošs energoefektivitātes prasībām. Ir mainījušās arī fasādes sienām noteiktās prasības. Agrāk normatīvi ļāva izmantot 300 mm biezu bloku un 100 mm biezu siltinātāju. Tagad siltinātāja slānis nevar būt plānāks par 150 mm. Un tādu jaunu momentu ir daudz. Tas, protams, sadārdzina celtniecības pašizmaksu, kas turklāt tiek aplikta ar 21 % PVN. Tādēļ, būvējot kapitālu māju, galīgais cipars arī sanāk tuvu 1 550-1 600 eiro/m². Jāpiezīmē, ka izmantotie materiāli būs vienkārši kvalitatīvi, bet ne ekskluzīvi.

– Tas ir, būvējot māju ar 150 m² platību, jārēķinās, ka tās celtniecība izmaksās nosacītus 225 000 eiro? Bet, ņemot vērā, ka saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem Latvijā būvējamo māju platība vidēji ir lielāka par 200 m², celtniecība var izmaksāt visus 300 000 eiro?

– Ņemot vērā jūsu minētos parametrus, tās tas tiešām arī ir. Daži pasūtītāji, cenšoties samazināt izdevumu daļu, piedāvā materiālus iepirkt patstāvīgi. Tiesa, šāds variants neļauj tos atspoguļot BIS. Bet sistēmā ir skaidri noteikts, ka vispirms jādeklarē materiāli un tikai pēc tam drīkst sākt celtniecības darbus. Nevienam, protams, nevar aizliegt mēģināt optimizēt izdevumus, tomēr būtiski samazināt tāmi diez vai izdosies. Uzcelt kapitālu būvi no blokiem lētāk par 1 500 eiro/m² būs visai grūti.

Celtniecības pašizmaksa, salīdzinot ar pirmskovida gadiem, bez šaubām, ir pieaugusi. Tolaik mēs klientus orientējām uz 900-1 000 eiro/m² plus PVN. Taču pēdējos gados viss ir kļuvis ievērojami dārgāks. Ir pieaugušas arī darbaspēka izmaksas. Ja agrāk palīgstrādnieks – cilvēks bez celt-niecības specializācijas, kas tikai “pienes, padod un samaisa” – dienā izmaksāja līdz 40 eiro, tad tagad atsakās strādāt, ja samaksa ir mazāka par 70-80 eiro dienā. Un cilvēku trūkst. Speciālistiem cenšamies maksāt, vadoties no paveikto darbu apjoma. Rēķināt darba samaksu, ņemot par pamatu dienas maksu, vienkārši nevar – izputēsi!

– Vai būvējot mājas, jūsu kompānija izmanto Latvijā ražotus materiālus? Runā, ka Lietuvā un, piemēram, Polijā tie esot lētāki.

– Ja kaut kas ir stipri lētāks, tad rodas jautājumi par kvalitāti. Mums lielākā daļa materiālu ir ražoti Latvijā. Ar Lietuvas materiāliem strādāt var, tomēr to kvalitāte, piemēram, logiem, ir sliktāka. Tas pats attiecas arī uz sienas sendviču tipa paneļiem. Kaimiņvalstu ražotāji bieži vien ekonomē uz komplektējošo daļu rēķina, tās iepērkot, piemēram, Rumānijā.

Atgriežoties pie logu blokiem, teikšu tā: ja runa ir plastmasas (PVC) logiem, priekšroku dodam Latvijas kompānijai Glasteks – tā nodrošina gan termiņu ievērošanu, gan arī normālu Rehau kvalitāti. Ja vajadzīgi koka logu bloki, tad sadarbojamies ar kompāniju Staļi. Pasūtītājam ir jāsaprot, ka koka logi ir dārgs prieks. Tie ir 2,5-3 reizes dārgāki par PVC logiem. Ja pēdējie izmaksā ap 55-60 eiro/m², tad koka logi – tuvu 150 eiro/m².

– Neskaitot ekoloģiskumu un estētiskumu, vai koks vēl ar kaut ko pārspēj PVC?

– (Pasmaida. – m²) Interesanti ir tas, ka PVC logi ir labāki gan no skaņas slāpēšanas, gan energoefektivitātes viedokļa. Pēdējā laikā privātmājām modē ir nākuši alumīnija logi. To energoefektivitāte ir vēl augstāka nekā PVC, un arī nesošo konstrukciju kalpošanas laiks ir lielāks – nelūst ne eņģes, ne karkass. No cenas viedokļa alumīnija logi, protams, ir tuvāk koka logu cenām.

– Pirmskovida laikā mēs ar jums runājām par saules baterijām privātmājās. Jūs stāstījāt, ka esat tās uzstādījis pat pats savā mājā. Vai esat apmierināts ar efektu?

– Esmu pat vairāk nekā apmierināts un taisos uzstādīt papildu jaudas. Zinu, daudzi uzskata, ka saules bateriju sistēmas sevi neattaisno. Svarīga ir kompleksa pieeja. Es uzstādīju pilnu Vaillant sistēmu, ieskaitot gan gāzes katlu, gan saules baterijas uz jumta, gan karstā ūdens boileri, kuru darbina baterijas. Pateicoties šādai konfigurācijai, no aprīļa līdz oktobra beigām es praktiski neizmantoju gāzi, un ūdens uzsildīšanai izmantoju saules enerģiju. Šajā laika periodā man gan karstais ūdens ir bez maksas, gan tiek segta daļa elektrības. Pat ziemā saules kolektori, ja tie ir attīrīti no sniega, spēj saražot 55-60 % diennaktī nepieciešamās elektrības. Bet, kas ir svarīgi – garāžā man ir uzstādīta speciāla akumulatora sistēma, kas uzkrāj saražoto elektroenerģiju. Bateriju saražoto strāvu es neatdodu Sadales tīklam! Sadales tīkla izmantotā sistēma, kad vasarā saražoto strāvu tu tai pārdod par grašiem, bet ziemā pērc par dārgu naudu, ir absurda! Bet, ja mājā ir akumulatora sistēma, un visa elektrība paliek tev, tad saules baterijas ir loģisks risinājums.

– Kādi privātmāju apkures varianti ir populāri pašlaik?

– Mēs esam pārgājuši uz siltajām grīdām ar ūdens kontūriem. Pasūtītāji, kas būvē divstāvu mājas, dažkārt lūdz otrajā stāvā uzstādīt radiatorus. Manuprāt, nav nekā labāka par siltajām grīdām. Tās pārklāj ar vinilu, keramikas flīzēm, speciālu laminātu vai parketu, un tās labi darbojas, piesildot māju. Pa tādu grīdu var staigāt kaut vai basām kājām un justies komfortabli.

– Ko ieteiksiet attiecībā uz sienu materiāliem?

– Kā jau teicu, es neesmu saliekamo koka konstrukciju piekritējs – ir negatīva pieredze. Tam, ka saliekamās koka konstrukcijas ir populāras Skandināvijā, nav nekādas nozīmes – tur ir cits klimats un kārtīga ziema. Pie mums Latvijā visu laiku ir augsts mitruma līmenis, kas kaitīgi ietekmē koksni, kas šādos apstākļos var sākt pūt.

Mēs būvējam no blokiem. Par bloku biezumu un siltināšanu es jau stāstīju iepriekš. Ja ir ļoti svarīgs kopējais budžets, iesaku būvēt vienstāva mājas. Tas procesu padara lētāku, jo tiek ietaupīts uz mehānismu rēķina.

Runājot par iekšsienām, gribētu visus atrunāt no rīģipša izmantošanas, kas, lai arī patīk arhitektiem, nenodrošina pienācīgu skaņu izolāciju. Starpsienas labāk būvēt no 150 mm bieziem blokiem, it īpaši, ja tiek būvēta vienstāva māja un istabas ir izvietotas viena aiz otras.

No pamatu sistēmām viskvalitatīvākais variants ir lietā betona lentes pamati. Labi pamati izmaksā, sākot no 25 000 eiro. Pēdējā laikā daudzi lūdz izmantot dobos kivi blokus, kas ir jāpastiprina ar armatūru un jāpiepilda ar betonu. Saskatījušies YouTube, daži entuziasti mēģina šādus pamatus uzmeistarot paši. Vēlāk, kad ir gana parotaļājušies, viņiem nākas lūgt speciālistus labot viņu pašdarbības rezultātu.

Atkārtošu: no cenas un kvalitātes attiecības viedokļa nav nekā labāka un racionālāka par lietiem betona lentes pamatiem. Gadās, ka viens otrs nopērk vecus, dažkārt pat padomju laiku pamatu blokus un mēģina salikt pamatus no tiem. Viņi maksā 20 eiro par bloku plus transportēšana, plus autoceltnis, kas vislētākajā gadījumā izmaksā 300-350 eiro dienā. Galu galā tas viss sanāk apmēram tikpat, cik izmaksātu lieti betona pamati. Taču pēdējie nodrošina ideālus noviržu un pielaižu rādītājus, savukārt bloku pamati nespēs nodrošināt ideāli līdzenu virsmu. Celtniekiem vienalga nāksies betonēt izlīdzinošo joslu. Turklāt nevajag aizmirst arī par nosēšanās un deformāciju iespēju.

– Vai būvē arī pagrabu?

– To būvēt jēga ir tikai tad, ja ir smilšaina grunts. Pretējā gadījumā celtniecības darbu tāmi būtiski ietekmēs hidroizolācijas izmaksas.

Tagad pāriesim pie jumtiem. Mēs iesakām taisnus jumtus vai vienslīpes jumtus ar nelielu 3-5 % slīpumu. Papildu garantijai un, lai nodrošinātu ūdens necaurlaidību, izmantojam difūzijas membrānas, kas konstrukcijas un siltumizolāciju aizsargā no mitruma. Tās var izmantot arī balkonu izolēšanai.

Jumta segums... No ekspluatācijas vienkāršības un tīrīšanas viedokļa man visvairāk pa prātam ir valcprofils. Kārniņi vasarā stipri sakarst un sitas, bet šindeļa jumti, ja tuvumā ir koki, var pārklāties ar sūnu, kas tajā ieaug un pasliktina jumta seguma hermētiskumu.

– Kādiem svarīgiem momentiem iesakāt pievērst papildu uzmanību visiem, kas ir nodomājuši būvēt savu māju?

– Ja esat nodomājuši ierīkot kamīnu, tad neatkarīgi no tā, kāda ir apkures sistēma – gāzes, granulu, kāda cita vai siltumsūknis – nepažēlojiet pusotru tūkstoti eiro un uzstādiet papildu ūdens cirkulācijas automātiku. Šādā gadījumā, ja izdomāsiet iekurināt kamīnu, tā nodrošinās arī ūdens uzsildīšanu tuvākajai diennaktij, neizmantojot ārējos enerģijas avotus.

Ja mājai ir plānots otrais stāvs, netaisiet pārsegumu no koka. Tas laika gaitā vienalga sāks “staigāt” un čīkstēt. Lietās grīdas ir mazliet dārgākas, bet tās kalpo ievērojami ilgāk, un to ekspluatācija ir vienkāršāka. Turklāt tās nodrošina arī labāku trokšņa izolāciju.

Daudzi aizdomājas par gudrās mājas sistēmu, domājot, ka tā izmaksās ap 1 000 eiro. Patiesībā summa ir ievērojami lielāka. Viens pats rezerves akumulators, kas nepieciešams gadījumiem, ja tiks pārtraukta strāvas padeve, izmaksās daudzus tūkstošus eiro. Pretējā gadījumā jūsu gudrās mājas “smadzenes” pārstās darboties. Ieraugot iespējamo reālo izdevumu summu, daudzi no šādas idejas atsakās.

Terase. To prātīgāk būtu izvietot dienvidu pusē; lētāk un praktiskāk būtu veidot no monolītbetona. Šādu terasi būs vieglāk kopt; to var slīpēt un gruntēt, bet var arī pārklāt ar kompozītmateriāla dēļu klāju un neraizēties par to.

 Celiņi... Paturiet prātā, ka bruģi pēc pieciem gadiem nāksies tīrīt gandrīz katru gadu. Betonēti celiņi – tas nav tik naudas ietilpīgs variants.

– Garāža vai nojume automašīnai?

– Tas ir vairāk finanšu jautājums. Lielākā daļa uzstāda nojumes, jo tas ir ievērojami lētāk.

– No jūsu prakses: pasūtītāji būvē par saviem uzkrājumiem vai ņem kredītus?

– Lielākā daļa klientu piesaista kredītus. Svarīgi, lai cilvēkam bez viņa īpašumā esoša  gruntsgabala būtu vismaz 30-35 % no plānotās celtniecības tāmes summas. Ja tās nav, bankas visdrīzāk celtniecību nefinansēs.