Vai Latvijas apstākļos var izveidot ideālu angļu mauriņu? Vai ir vērts pārdzīvot par sūnu parādīšanos? Kādiem dzīvžogiem jāpievērš uzmanība? Par to visu žurnāls m2 un portāls varianti.lv runāja ar kompānijas Zvidris.com vadītāju un īpašnieku, profesionālu nekustamo īpašumu pārvaldītāju un dārzkopi Aivaru Zvīdri. Pēdējos gados viņa uzņēmums savus pakalpojumus piedāvā ne tikai Latvijā, bet rūpējas arī par “mazo Versaļu”.

— Kā nonācu pie dārzkopības? — sarunu ar žurnālu  un portālu varianti.lv uzsāk Aivars Zvīdris. — Kaut kādā ziņā nejauši, taču, no otras puses, viss norisinājās, kā liktenis bija lēmis un nobriedušas vajadzības iespaidā. 2000. gadu sākumā strādāju kompānijā, kas nodarbojās ar dažādu Jūrmalas nekustamā īpašuma objektu apkalpošanu un pārvaldību. Lielākajā daļā no tiem un jo īpaši privātmājās neatņemama sastāvdaļa ir dārzs. Man kā pārvaldniekam bieži nācās risināt to uzturēšanas un kopšanas jautājumus. Dārzs ir dzīvs organisms, kas prasa pastāvīgu uzmanību. Tā nav mašīna, kuru var nolikt garāžā, ieslēgt signalizāciju un aizmirst uz pusgadu vai gadu. Dārzs ir jākopj pastāvīgi.

Kādu laiku dārznieka pakalpojumus mēs pasūtījām kā ārpakalpojumu. Taču interese par dārzkopību tikai pieauga un man radās vēlme šo mākslu apgūt pašam: nolēmu veltīt laiku sevis izglītošanai un sāku mācīties Bulduru dārzkopības skolā, kas ir Latvijā vecākā šāda profila mācību iestāde un jau ir atzīmējusi savu simtgadi. Augu pasaule man tā iepatikās, ka ar laiku dārzkopība kļuva par manu pamatprofesiju. Ar dārziem un dekoratīvajiem augiem es nodarbojos jau pusotru gadu desmitu. Šis periods sakrita ar strauju pieprasījuma kāpumu pēc šāda pakalpojuma. Visā Jūrmalas teritorijā no Vaivariem līdz Lielupei ir daudz privātmāju ar dekoratīvajiem augiem, kam ir vajadzīga pastāvīga kopšana: vienā vietā zāle ir jānopļauj, citā jāparūpējas par dobēm un viengadīgo vai daudzgadīgo ziedu stādījumiem, vēl citā jāapcērp dzīvžogs. Pieprasījums ir ļoti liels: vasarā kvalitatīvus dārznieka pakalpojumus pasūtīt ir ļoti grūti. Mans uzņēmums siltajā sezonā ar klientiem strādā rindas kārtībā, ko veidojam jau ziemā: pie viena klienta braucam reizi nedēļā, pie cita — reizi desmit vai pat piecpadsmit dienās. Vasarā mūs nolīgt ir gandrīz nereāli, un mums reklāma nav vajadzīga — darbojas tā saucamais sarafāna radio. Tas ir, tu kādam esi sakopis dārzu, cilvēks ir apmierināts un dalās pozitīvās emocijās par darba rezultātu ar saviem paziņām.

Kūrortā vietu, kurām es un mani darbinieki esam pielikuši roku, ir simtiem. Jūrmalā būs grūti atrast ielu, kurā mēs nebūtu strādājuši. Runa ir ne tikai par privātmājām. Mēs apkalpojam arī kūrorta dzīvojamo kompleksu apzaļumotās teritorijas. Aizvadītajā vasarā Jūrmalas skaistākā nekustamā īpašuma nomināciju ieguva divi kūrorta dzīvojamie projekti, par kuru zaļajiem stādījumiem mēs rūpējamies un kopjam: Dzintaru prospektā 28 un Dzintaru prospektā 36 un 36 k-1.

— Zinu, ka jūsu pakalpojumi ir pieprasīti ne tikai Latvijā.

— Mēs strādājam ar Jūrmalas Premium klases privātmājām, un to īpašnieki ir ļaudis no visas pasaules, kam ir īpašumi dažādās valstīs. Ar vienu no mūsu klientiem esam noslēguši līgumu par netālu no Parīzes esošās pils Château de Villette parka uzturēšanu. Ļoti lepojamies ar kompānijai Zvidris.com dāvāto uzticību — Château de Villette dārzu un parku kompleksu XVII gadsimta astoņdesmitajos gados ir projektējis izcilais dārzu arhitekts Andrē Lenotrs. Viņa dzīves lielākais sasniegums ir Versaļas pils dārzs un parks. Tādēļ Château de Villette mēdz dēvēt arī par mazo Versaļu.

Château de Villette parka kopējā platība ir gandrīz 29 hektāri, bet visa īpašuma platība — 75 hektāri. Konceptuāli tas ir milzīgs skaits aleju, ko ieskauj statujas un dzīvžogi, bosketi — mākslīgi veidotas krūmu un koku grupas, baseini ar strūklakām un dekoratīvie dīķi, elegantas terases un ģeometriski apstādījumi, ko rotā tematiski ornamenti. Mēs esam paveikuši milzīgu darbu, lai to visu savestu kārtībā, un tagad uzturam pievilcīgā stāvoklī: pilī pastāvīgi, maiņu režīmā strādā mūsu dārznieki.

Château de Villette pils parks ir slēgta teritorija un tajā nevar iekļūt jebkurš, kas vien vēlas. Tajā pašā laikā to var iznomāt kāzu un citu svinību rīkošanai. Tajā pastāvīgi notiek pasaules vadošo modes namu un žurnālu foto un filmēšanas sesijas. Mums ir ļoti pagodinoši būt saistītiem ar šādu objektu. Šeit mēs esam ieguvuši jaunas zināšanas un paplašinājuši savu profesionālo pieredzi.

— Atgriezīsimies Latvijā: vai dekoratīvā dārza uzturēšana ir dārgs prieks?

— Tas ir atkarīgs no dārza mēroga un tā, kas tajā ir iestādīts. Apsverot dekoratīvā dārza veidošanu, ir jāsaprot, ka tā uzturēšana prasīs jūsu laiku vai finanšu ieguldījumus. Izvēloties augu stādījumus vai pasūtot dārza projektu, ir uzreiz jāsaprot, vai spēsiet to kopt paši un vai vēlēsieties to darīt. Tiem, kas ir nodomājuši kopt dārzu paši, ir lietderīgi to nedaudz vienkāršot. Vai arī dariet to, ko vēlaties, un uzticiet stādījumu kopšanu un uzturēšanu pienācīgā stāvoklī profesionāliem dārzniekiem — jums būs tikai jāapmaksā viņu darbs un jūs varēsiet priecāties par skaisto dārzu.

— Lūdzu, dalieties ar saviem profesionālajiem novērojumiem: kādus augus Latvijas iedzīvotāji izvēlas mājai piegulošās teritorijas apzaļumošanai? Varbūt kaut ko ieteiksiet?

— Augu izvēle ir ļoti individuāls jautājums. Vienam cilvēkam patīk viens, citam — kaut kas cits. Apstāšos pie dzīvžogiem, kas pie mums atšķiras no tiem, kādus veido Centrāleiropā. Latvijā vispopulārākais variants teritorijas paslēpšanai no svešām acīm ir tūju stādīšana pa perimetru. Tiem, kas vēlas būt oriģināli, es ieteiktu pievērst uzmanību arī citiem augiem, no kuriem var veidot dzīvžogus. Pirmkārt, šim nolūkam var izmantot dažādu sugu egles. Otrkārt (un tas ir mans favorīts), var stādīt īves — tas ir skaists un lēni augošs skujkoks, kura augstums var sasniegt 10 metrus. Francijā populāri ir dzīvžogi no skābarža — nelieliem bērzu dzimtas lapu kokiem. Jā, ziemā šāds dzīvžogs būs visai caurredzams, taču no pavasara vidus līdz rudens beigām skābardis sniegs jums estētisku baudījumu.

Par puķēm. Pie mums Jūrmalā un arī Latvijā kopumā cilvēkiem patīk rododendri. Tas ir loģiski: tie skaisti zied un labi iedzīvojas mūsu skābajās augsnēs. Vēl es ieteiktu pievērst uzmanību hortenzijām, kas zied līdz vēlam rudenim. Eiropā tās tika ievestas XIV gadsimta sākumā, un tolaik tās varēja atļauties tikai bagāti ļaudis. Tagad to daiļumu varam baudīt mēs visi. Pēdējos gados modē ir nākusi hortenziju šķirne Samaras Lidija, kas rudenī iegūst sarkanu nokrāsu. Hortenzijas, tāpat kā rododendri, lieliski izskatās gan podos, gan dārzos. Pareizi kopjot, tās dārza īpašniekus priecēs gadu desmitiem ilgi.

— Kā ir ar daudzu sapni — klasisko angļu mauriņu? Vai mūsu apstākļos to var izveidot? Daudzos Jūrmalas īpašumos šādi mauriņi vēlāk aizaug ar sūnām.

— Ja ļoti gribas, var visu. Jautājums ir, cik tas izmaksā un cik daudz darba nāksies ieguldīt. Lai Latvijā izveidotu ideālu angļu mauriņu, būs daudz jāstrādā. Priežu silu dēļ Jūrmalā ir skāba augsne. Lai iegūtu šiku angļu mauriņu, jums nāksies visu laiku mākslīgi pazemināt augsnes skābumu, ievadot tajā ķīmiskos elementus, veikt augsnes aerēšanu un papildus sēt zāli. Lai uzturētu mauriņu labā stāvoklī un tajā neparādītos sūnas, tas būs jādara katru gadu. Lai sūnas garantēti neparādītos, nāksies ieguldīt naudu.

Man pašam ļoti patīk, ka Jūrmalā ir daudz skaistu dārzu, kuru īpašnieki nemaz nepārdzīvo par sūnām tajos. Ne tāpēc, ka viņiem nebūtu naudas, bet gan tādēļ, ka viņi tajā saskata Jūrmalas estētiku. Iznāk, ka tavs dārzs, pateicoties sūnām, saplūst ar apkārtējo ekosistēmu. Tas ir ļoti vērtīgi. Katrs pats izvēlas, kāds dārzs viņam ir vajadzīgs. Galvenais, lai tas dāvātu prieku un baudījumu!