Mēs visi zinām, ka galvaspilsētā un tās apkaimē labi īres dzīvokļi ir diezgan pieprasīti. Rīgas Klusā centra īres tirgu iecienījuši ekspatrianti un ārvalstu studenti, Jūrmalu – ārzemnieki, kuri vēlas vasaru pavadīt siltā, bet ne karstā klimatā. Bet kas tad īsti notiek sērijveida mājokļu īres tirgū?

Nekustamo īpašumu tirgus Latvijā kopumā un konkrēti Rīgā 2023. gadā piedzīvo palēninājumu: daudzviet darījumu skaits samazinājies vairāk par 20 %, salīdzinot ar pagājušo gadu. Kredītiem ir pieaugušas procentu likmes, un lēmumi par pirkuma darījumu tagad tiek pieņemti piesardzīgi un izsvērti, cilvēki rūpīgi apdomā katru soli. Taču tajā pašā laikā tirgū aizvien sastopami segmenti, kuros dzīve rit pilnā sparā. Tas attiecas uz darījumiem, kas saistīti ar Latvijas lielāko dzīvojamo piedāvājumu, tas ir, sērijveida dzīvokļu īri. Par to arī pastāstīsim, izklāstot kāda notikuma vēsturi.

– Dzīvokļus sērijveida projektos populārākajos mikrorajonos izīrēju diezgan ilgi un nemainīgi, – saka sarunas biedre un lūdz neminēt savu vārdu un uzvārdu. – Pavisam nesen bija nepieciešams atrast jaunu īrnieku divistabu dzīvoklim 602. sērijas mājā Pļavniekos. Pirms nedaudz vairāk nekā gada tajā bija veikts labs un galvenais – mūsdienīgs remonts, arī aprīkota virtuve un iebūvēti skapji. Dzīvoklis tika izīrēts uz gadu, un nu bija pienācis laiks atrast jaunu iemītnieku. Iesniedzu lakonisku un kodolīgu sludinājumu mūsu valsts populārākajā portālā, un tad sākās... Nebija pagājušas pat piecas minūtes, līdz sākās zvanīšana. Es nevarēju atbildēt, jo strādāju. Neatbildēju uz pirmo zvanu, otro, trešo... Zvani turpinājās ar tik īsu starplaiku, ka pazibēja doma, vai tik nav kāds vīruss. Vai varbūt manu numuru bija uzgriezis interneta bots? Pēc desmit minūtēm manā telefonā bija redzami kādi divdesmit neatbildēti zvani, līdz darba dienas beigām – kādi piecdesmit. Paši modernākie zvanītāji rakstīja WhatsApp un Telegram mesendžerā: “Vai dzīvoklis joprojām ir brīvs?” Nolēmu līdz darbadienas beigām dzēst sludinājumu – zvanu bāze darbam ar klientiem bija vairāk nekā iespaidīga. Vakarā sazinājos ar pirmajiem zvanītājiem.

Ņemot vērā lielo interesentu skaitu, mana pirmā frāze skanēja šādi: "Sveiki, jūs zvanījāt saistībā ar sludinājumu." Visi bija pārsteigti, ka dzīvoklis joprojām ir brīvs. Es arī biju pārsteigta. Nebiju gaidījusi tādu ažiotāžu, tāpēc sāku jautāt potenciālajiem klientiem, kas izraisījis tik ātru reakciju uz manu piedāvājumu. Atbildes, rezumējot visu dzirdēto, bija šādas: grūti atrast dzīvokli labā tehniskā stāvoklī, jūsu piedāvājums iepatikās. Turklāt mans dzīvoklis bija tikai daļēji mēbelēts – virtuve un iebūvētie skapji, tomēr tas cilvēkus nemaz neatturēja.

Kāds jaunietis, kurš jau mēnesi esot nepārtraukti monitorējis tirgu, meklējot sērijveida divistabu īres dzīvokli, dalījās ar saviem novērojumiem: tiklīdz populārākajos Rīgas mikrorajonos parādījās viņam derīgs piedāvājums – tas ir, dzīvoklis ar diezgan svaigu un mūsdienīgu remontu (tas redzams sludinājuma fotogrāfijās), objekts dienas laikā pazuda no tirgus. Viņš uzreiz bija gatavs man pārskaitīt priekšapmaksu, pat bez personīgās dzīvokļa apskates, tikai pamatojoties uz sludinājumā redzēto. Es lūdzu nogaidīt, atstājot viņu pirmo gaidīšanas sarakstā. Līdz ar to, iespējams, bija pabeigta īrnieka meklēšana, bet es gribēju atklāt šī dzīvojamā segmenta klienta portretu. Nākamajiem, kam zvanīju, jau piedāvāju pastāstīt par sevi un pamatot, kāpēc mans dzīvoklis būtu jāizīrē tieši viņiem.

Uzreiz gribu minēt, ka galvenokārt pieteicās jaunieši. Viņi atzina, ka vēl nav gatavi ņemt hipotekāro kredītu, bet dzīvokļa īre jaunbūvē, lai arī nedaudz dārgāka par dzīvokļa īri sērijveida projektos, tomēr pat šī nelielā starpība viņiem ir būtiska. Potenciālie īrnieki stāstīja, kā viņus sauc, cik gadu. Bija jaunie pāri, kur kāds bija pabeidzis augstskolu un strādāja. Pie manas mājas ir industriālā zona, Coca-Cola HBC Latvijas rūpnīca, Rimi loģistikas centrs... Tie bija motivējoši apstākļi. Daudzi zvanītāji teica, ka meklē mājokli tuvāk darbam. Sapratu, ka grūtāk īrēt tiem, kam ir ģimenes ar bērniem, bet budžets neliels.

Zvanīja ukraiņu bēgļi, saruna sākās tieši ar to, ka viņi ir no Ukrainas. Es uzdevu jautājumu: kāpēc tas būtu svarīgi? Viņi paskaidroja, ka tieši šī iemesla dēļ ir saskārušies ar īres atteikumiem.

– Kuram jūs tomēr nolēmāt izīrēt dzīvokli un vai paaugstinājāt cenu?

– Izīrēju vienam no pirmajiem zvanītājiem. Pat nebiju nonākusi līdz saraksta vidum. Tomēr cenu nepaaugstināju. Daudziem, ar kuriem runāju, jautāju: varbūt pēc tāda neskaitāma zvanu skaita es varu prasīt augstāku cenu? Vairākuma reakcija bija šāda: 350 eiro mēnesī par divistabu dzīvokli, lai arī labu, bet sērijveida projektā, ir tuvu maksimumam. Ziemā kopā ar apkuri un komunālajiem maksājumiem (ap 250 eiro) tas jau izmaksātu ap 600 eiro mēnesī. Pierēķiniet tam klāt internetu vai autostāvvietu. Potenciālie īsnieki teica, ka, ja viņu kopējās mājokļa izmaksas ļautu maksāt tuvu 700 eiro mēnesī, tad šo naudu būtu lietderīgāk tērēt dzīvošanai jaunā ēkā. Un viņi izvēlējās manu divistabu dzīvokli tikai tāpēc, ka tajā ir skaists remonts, bet tas ir lētāks nekā mājoklis jaunbūvē. Īpaši vasaras mēnešos, kad nav apkures rēķina.

– Varbūt minēsiet dažus savus secinājumus?

– Pirmkārt, svaigs remonts un mūsdienīgs dizains dzīvoklī būtiski palielina galvaspilsētas īres dzīvokļu pievilcību, pat ja tie atrodas sērijveida mājā.

Otrkārt, šim pieprasījumam ir skaidras finansiālas robežas. Turklāt spēcīgas konkurences apstākļos īrnieki ir gatavi maksāt tikai saprātīgu cenu, un viņiem ir pragmatisks risisnājums tēriņiem.

Treškārt, ja ir saprātīgas cenas un kvalitātes attiecības, tad izredzes izīrēt dzīvokli sērijveida projektos izskatās diezgan labas, - pieprasījums būs. Ja man būtu vairāk dzīvokļu, es no zvanītājiem viegli izvēlētos dažus uzticamus īrniekus.