Pēc pandēmijas beigām Turcijas kūrorts Alānija piedzīvo strauju dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi: pēdējā gada laikā cenas Alānijā pieaugušas vismaz pusotru reizi. Ievērojami palielinājies arī pieprasījums, un pircēju vidū aizvien biežāk sāk parādīties klienti no Latvijas. Par to žurnālam m2 un portālam varianti.lv pastāstīja uzņēmuma Alanya Properties pārdošanas vadītājs Elšads Mustafajevs, kas iepazīstināja gan ar pilsētu, gan vietējā mājokļu tirgus īpatnībām un stāvokli.

– Alānija ir viens no populārākajiem un pazīstamākajiem kūrortiem Turcijā. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 300 000 iedzīvotāju un tā ir 125 kilometrus tālāk no Latvijā vairāk zināmās Antālijas. Pilsēta atrodas uz klinšainas pussalas Tauru kalnu pakājē, ko ieskauj apelsīnu dārzi un banānu plantācijas,Elšads Mustafajevs sarunu uzsāk ar nelielu ģeogrāfisku ieskatu. – Vidusjūras klimatam šeit ir raksturīgas subtropu iezīmes: vasaras ir garas un karstas, ziemas – maigas un mitras. Alānijā katru gadu ir aptuveni 320 saulainu dienu.
Viena no galvenajām atšķirībām starp šo kūrortu un Antāliju, kas jau kļuvusi par divu miljonu iedzīvotāju metropoli, ir tā, ka šeit nav lielu rūpniecisko objektu vai kravas ostu. Alānijā atrodas tikai mazas un videi draudzīgas pārstrādes rūpnīcas. Visa vietējā piekraste joprojām ir vieta ar nesabojātu dabu un tīru gaisu. Gandrīz visām vietējām pludmalēm ir piešķirts zilais karogs, bet Kleopatras pludmale vispār tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pasaulē. Alānijas kūrortā ietilpst tādas vietas kā Avsalara, Konakli, Kestelis un Mahmutlara.
Aizvien vairāk mūsu reģiona viesu saprot, ka Alānija ir ērta vieta ne tikai atpūtai, bet arī dzīvošanai. Ir pozitīvi, ka pēdējos gados tiek strauji attīstīta infrastruktūra: bērnudārzi, skolas, tirdzniecības un izklaides centri, sporta būves, dažāda veida medicīnas iestādes. Arī ar gaisa satiksmi problēmu nav: līdz Gazipašas lidostai no centra ir mazāk nekā 30 kilometru, līdz Antālijas lidostai – 140.
Pirmie ārzemnieki, kuri lielā skaitā novērtēja Alānijas priekšrocības, bija vācieši, kuri šo vietu sāka apgūt kopš 20. gadsimta 70.–80. gadiem. Tad parādījās pircēji no citām valstīm: Īrijas, Anglijas, Dānijas, Zviedrijas un Somijas. Ir daudz norvēģu. Pēdējā desmitgadē ir pieaudzis klientu skaits no Beļģijas. Palielinājies pircēju skaits no postpadomju valstīm. Protams, ka prom nav devušies tie vācieši, kuri novērtēja un iemīlēja mūsu kūrorta jaukumus. Pēdējos gados redzami arī pircēji no Latvijas, un tie nav atsevišķi gadījumi. Tikai mūsu uzņēmums Alanya Properties var runāt par desmitiem klientu. Mēs aktīvi tirgojamies ar tāda attīstītāja kā Toroslar projektiem. Ir vēl lieluma ziņā septiņi astoņi līdzīgi būvniecības uzņēmumi, kuriem, iespējams, arī ir klienti no Latvijas un citām Baltijas valstīm.

– Kā Alānijas nekustamā īpašuma tirgu ietekmē tik aktīva starptautiskā interese?

– Var teikt, ka kopš 2021. gada vasaras tajā ir uzplaukums. Un tam ir dabiski iemesli. Pirmkārt, sāka īstenoties atliktais pieprasījums. Lieta tāda, ka pandēmijas dēļ 2020. un 2021. gada sezonas bija diezgan klusas un bēdīgas gan Turcijas attīstītājiem, gan viesnīcu īpašniekiem. Covid ierobežojumu dēļ pie mums varēja atlidot tikai dažu valstu pārstāvji. Bet arī viņi bieži baidījās ceļot šādos apstākļos.
Tagad, kad lielākā daļa pandēmijas aizliegumu ir atcelti, esam saņēmuši ļoti lielu pieprasījumu skaitu no Eiropas pircējiem. Vēl lielāks pieprasījums politisku apsvērumu dēļ ir no klientiem no bijušajām postpadomju mītnes valstīm. Sākumā tie bija kazahi. Bet pēc 24. februāra ukraiņi sāka plūst uz Alāniju, viņi bija spiesti bēgt no Krievijas uzsāktā kara savā dzimtenē. Minēšu arī par ievērojamu Krievijas iedzīvotāju skaita pieaugumu – to, kuri nepiekrīt savas valdības rīcībai.

– Loģiski spriežot, tas ietekmē cenas.

– Tā ir. Cenu kāpums ir vērojams visos segmentos. Ir sadārdzinājusies mājokļa īre, bet situācijas ir dažādas. Uz īsu termiņu pagājušajā gadā studijas tipa vai vienistabas apartamentus pirmajā vai otrajā līnijā uz nedēļu bija iespējams noīrēt par 350-400 eiro, šogad tie maksā ne mazāk kā 450-500 eiro. Vēl būtiskāk cenas pieauga, slēdzot līgumus uz gadu. Tādi paši studijas tipa vai vienistabas apartamenti līdzšinējo 350 eiro vietā par katru gada līguma mēnesi tagad maksā 700-800, atsevišķos gadījumos pat tūkstoti eiro.
Protams, kāpums redzams arī pārdošanas darījumos. Tos dzīvokļus, kurus 2021. gada rudenī varēja iegādāties par 60000-70000 eiro, šobrīd ir grūti atrast par mazāk nekā 120000 eiro. Tie ir kompakto mājokļu varianti jaunajos projektos. Gandrīz viss dzīvojamais fonds, salīdzinot ar 2021. gada sākumu, ir kļuvis dārgāks pusotru reizi.

– Kas pircēju vidū ir īpaši pieprasīts?

– Šeit viss ir stabili (smaida – m2): visi grib mājokli pirmajā līnijā. Tad neviļus rodas jautājums, vai budžets to atļauj vai ne? Dzīvokļi, kam ir 2 + 1 formāts, tas ir, divas guļamistabas un viesistaba ar virtuvi, jaunajos modernajos kompleksos tagad maksā 230000-250000 eiro, ja piedāvājums otrreizējā tirgū – līdz 200000. Jauna 3 + 1 formāta dzīvoklis maksā līdz 300 000 eiro, duplekss (divlīmeņu dzīvokļi, kas pretendē uz ekskluzīvo kategoriju) - 380000-400000 eiro.
Plašs dzīvoklis 2 + 1 (ar platību 90-100 kvadrātmetri, ieskaitot vienu vai divus balkonus) 800-1500 metru attālumā no krasta maksā 150000-160000 eiro, 1 + 1 – aptuveni 120000- 130000 eiro. Cenu noteikšana lielā mērā ir atkarīga no kompleksa līmeņa. Visas manis minētās cenas ir mājokļiem ar pilno apdari un lielākoties ar virtuvē iebūvētu tehniku, mēbelēm un aizkariem.
Pēdējos gados Alānijā ļoti labi mājokļus pērk Turcijas pilsoņi no citiem valsts reģioniem. Turku labklājība aug: 2021. gadā valsts IKP pieauga par 11,2%, 2022. gada pirmajā pusē tas jau pārsniedzis plus 7%. Cilvēkiem ir uzkrājumi, un viņi, īpaši Ankaras un Stambulas iedzīvotāji, iegulda līdzekļus, pērkot dzīvokļus piekrastē. Lielākā daļa pērk, neņemot kredītu. Iepriekš turki deva priekšroku īrēšanai, tagad viņi labprātāk pērk. Vienu gada daļu viņi paši dzīvo dzīvoklī, pārējā laikā to izīrē.
Investīcijas Alānijā gūst popularitāti arī ārzemēs dzīvojošo etnisko turku vidū. Mājokli viņi ņem ar skaidru mērķi – izīrēt un gūt stabilus ienākumus. Nekustamā īpašuma pārvaldīšanu šādā gadījumā veic specializēti uzņēmumi – šāds pakalpojums attīstās labi. Gandrīz visi lielākie attīstītāji sniedz šo pakalpojumu: tie izveido meitasuzņēmumus, kas apkalpo viņu uzbūvētos kompleksus.

– Vietnē Alanya Properties ir liels skaits piedāvājumu, kurus radniecīgs jūsu uzņēmumam attīstītājs piedāvā ar zīmolu Emerald. Kā izskatās modernie Alānijas dzīvojamie kompleksi, un kas tajos atrodas?

– Ja runājam par zīmolu Emerald, tad šobrīd mēs pārdodam dzīvokļus divos Avsalara kompleksos: Emerald Paradays un Emerald Grand Deluxe. Mums ir lielisks piedāvājums arī citos projektos. Jaunajos kompleksos, kuros ietilpst trīs vai četras ēkas, tomēr tagad to cenšas nodrošināt arī kompleksi ar divām ēkām, ir atvērtie un slēgtie (parasti mājas pirmajā stāvā) apsildāmie baseini, somu pirts un hamams, komfortablas sporta zāles, bērnu rotaļu laukumi, zaļās zonas ar vietu grilēšanai... Ir ierasts aprīkot lielus kompleksus, kuros ir simtiem dzīvokļu, ar bērnu rotaļu telpām ar Nintendo un Playstation spēļu konsolēm, kā arī nelielu kinoteātri, kur noskatīties kādu filmu. Visur tiek uzturēta tīrība un kārtība. Ja projekts atrodas tālāk no jūras, tad pāris reizes no rīta un vakarā no tā uz pludmali kursē savi autobusi.

– Apkalpošana, tas ir, dzīvokļu uzturēšana, ar tik bagātu infrastruktūru, vai tā ir dārga?

– Es jums atbildēšu, izmantojot mūsu Emerald Dream Apartment piemēru: 1+1 dzīvoklim apkalpošanas rēķins, neskaitot ūdens un elektrības patēriņu, ir aptuveni 60 eiro mēnesī. Un tas, neņemot vērā to, ka komplekss ir nodrošināts ar labas piecu zvaigžņu viesnīcas infrastruktūru. Skaidrs, jo lielāks komplekss, jo mazākas uzturēšanas izmaksas ir īpašniekam lielāka maksātāju skaita dēļ.

– Latvijai sāpīgs temats ir šī gada gāzes izmaksas un alternatīvu apkures iespēju meklēšana.

– Ziemā Alānijā temperatūra reti noslīd zem 15 grādiem, un ērtai dzīvošanai parasti pietiek ar gaisa kondicionieri-invektoru, kas ir katrā dzīvoklī. Turklāt gāzes vads tagad stiepjas līdz pilsētai. Pateikšu, ka Turcija pērk gāzi no Krievijas par pilnīgi citām cenām nekā Latvija, un visā valstī ir daudz gāzes piegādātāju.

– Ar kādām papildu izmaksām jārēķinās, pērkot nekustamo īpašumu Turcijā?

– Pērkot īpašumu, nodoklis ir 4% no objekta kadastrālās vērtības. Tā parasti ir ievērojami zemāka nekā tirgus vērtība. Notāra izdevumi – līdz 200 eiro. Plus vēl aptuveni 50 eiro būs jāmaksā par līgumu pārslēgšanu jaunajam īpašniekam par elektrības un ūdens piegādi.

– Latvijā bija nekustamā īpašuma cenu sabrukuma periods, kas iestājās pēc strauja kāpuma. Vai Alānijā nav izveidojies cenu burbulis?

– Šis tirgus nav pārpludināts ar kredīta pirkumiem, lielākā daļa klientu iegādājas īpašumu par saviem līdzekļiem. Un mūsu tirgus vēl ir attīstības stadijā, jo daudzi eiropieši un citu valstu pārstāvji tikai tagad atklāj Alāniju. Ir svarīgi, ka tā piesaista pircēju uzmanību no daudzām valstīm. Mūsu cenas joprojām ir zemākas nekā daudzos citos Vidusjūras kūrortos. Tāpēc es neredzu iemeslu satraukumam. Turklāt jaunas mājas būvniecība mūsdienās ir daudz dārgāka nekā agrāk. Tas nozīmē, ka gatavais produkts maksās vairāk nekā vakar. Skaidrs, ka arī cenu kāpums nevar būt bezgalīgs. Taču, kad tas notiks, mums vienkārši būs iestājies cenu stabilizācijas periods, bet pieprasījums turpinās saglabāties augsts.

– Un nobeigumā dodiet man padomu: kam principiāli jāpievērš uzmanība, pērkot īpašumu Turcijā?

– Mājas būvniecības kvalitātei, kompleksa aprīkojuma līmenim, jo izvēle ir milzīga. Svarīgi, lai apkārt būtu attīstīta infrastruktūra: ideāli, ja visi nepieciešamie objekti atrodas pastaigas attālumā. Lai līdz jūrai būtu ne vairāk kā pusotrs kilometrs, pretējā gadījumā ikdienas brauciens turp un atpakaļ sāks nogurdināt. Un es ieteiktu pirkt no tāda attīstītāja, kurš pats apkalpo uzbūvēto kompleksu. Ja uzņēmums turpina attīstīt citus projektus, tad tas rūpēsies par savu tēlu: ir vajadzīgas pozitīvas atsauksmes par paveiktajiem projektiem, tas nozīmē, ka centīsies tos uzturēt tīrus un kārtīgus.

Elšads Mustafajevs, Alanya Properties
+ 90 531 401 95 22 (WhatsApp)