Kad februāra beigās ierastā pasaules kārtība sabruka briesmīgā vārda ”karš” dēļ un tika iezīmēts posta sākumpunkts, Latvijas nekustamo īpašumu tirgū atkal sāka skanēt panikas cēlēju balsis. Un tas ir saprotami – tā darbojas masu psiholoģija. Bet kā eksperti raksturo jauno situāciju? Vai ir sagaidāma finanšu krīze? Vai mainīgajos apstākļos nekustamais īpašums vēl aizvien būs uzticams naudas līdzekļu ieguldīšanas avots? Atbildes uz šiem jautājumiem žurnāls m2 un portāls varianti.lv mēģināja rast kopā ar Kārli Danēviču, Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāju.

– Kā Latvijas Finanšu nozares asociācija vērtē pašreizējo situāciju ar hipotekāro kredītu ņēmējiem? Sabiedrībā jūtamas visai drūmas noskaņas un prognozes, jo pēc pārdzīvotiem diviem pandēmijas gadiem ekonomikai dots jauns trieciens: netālu no Latvijas robežām ir izcēlies karš.

– Ja abstrahējamies no visai sarežģītās un emocionālās starptautiskās dienaskārtības un bez saprotama uztraukuma izvērtējam reālo kredītu slogu Latvijas ekonomikā, īpaši privātpersonām, izrādās, ka panikai nav pamata! Izsniegto kredītu apmēra ziņā Latvija atrodas vienā no viszemākajām vietām pasaulē. Un problēmas, kas parādījušās šodien, ir absolūti atšķirīgas no tām, kas tika novērotas pirms 12-15 gadiem. Un saistībā ar šo situāciju teikt, ka cilvēki ir aizņēmušies pārāk daudz naudas un tagad viņiem var rasties zināmas problēmas, tā noteikti nav taisnība.
Šodien ir skaidrs, ka ne visi kredītņēmēji bija gatavi Covid-19 pandēmijai. Tā netraucēja veikt regulāros maksājumus un nokārtot kredītsaistības. Daudzi katram gadījumam noformēja sev kredītbrīvdienas – atlika pamatsummas atmaksu. Tie galvenokārt bija to nozaru pārstāvji, kur visvairāk izjuta Covid-19 ierobežojumus, proti, viesnīcu un restorānu biznesā. Viņi mainīja parādu atmaksas grafikus. Taču šodien, kad ir sākušies jauni ģeopolitisko satricinājumi, visas problēmas, kas bija saistītas tieši ar Covid ierobežojumiem, ir zaudējušas savu aktualitāti, tās jau ir atrisinātas. Parādu atmaksai labvēlīgais periods ir beidzies. Cilvēki ir atgriezušies darba vietās un spēj nokārtot savas finansiālās saistības. Sedz savus hipotekāros maksājumus saskaņā ar grafiku un dara to bez īpašām problēmām. Kopumā jāatzīmē, ka kredītu maksājumi Latvijā ir vieni no stabilākajiem pasaulē. Mūsu kredītņēmēji tos atmaksā vidēji 12 gados.

– Ir bijušas dažādas krīzes, kas ietekmēja mūsu dzīvi. Vai gadījumā jauno ģimeņu un speciālistu hipotekāro kredītu termiņš nav 20-25 gadi?

– Patiešām, visbiežāk cilvēki slēdz līgumus par aizdevumu, kas nepieciešams nekustamā īpašuma iegādei uz laika posmu 20-25 gadi, dažreiz uz 30. Taču kredītņēmēji cenšas to atmaksāt pēc iespējas ātrāk, tāpēc vidēji to spēj paveikt 12 gadu laikā. Šobrīd, atdodot hipotēku, maksājumu disciplīnas pasliktināšanās nav konstatēta.

– Vai pēkšņa Latvijas biznesa attiecību pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju sankciju un kara dēļ varētu ar kaut ko draudēt kredītdevējiem?

– Runājot par situācijas pasliktināšanos Latvijas ekonomikā saistībā ar stāvokli Krievijas tirgū un gaidāmo attiecību pārtraukšanu ar Krieviju, nevajadzētu lolot veltas ilūzijas, ka tās drīzumā tiks atjaunotas. Bet mierinājumam jāatzīmē, ka Krievijas ekonomika ir mazāka nekā Itālijas ekonomika. Protams, aktuālie notikumi ietekmēs tirgu, taču jāņem vērā, ka Krievijā šobrīd ir ļoti maza ekonomika apjoma ziņā. Tas, kas vairāk ietekmēs situāciju Latvijā, ir gaidāmais energoresursu cenu pieaugums. Potenciāli tieši šis apstāklis radīs vislielākās negatīvās sekas. Nav tā, ka problēmu nebūs vispār, – tā, protams, nevar teikt. Attiecību pārtraukšana ar Krieviju un karš Ukrainā noteikti sagādās problēmas. Taču domāju, ka tās nebūs ilgtermiņa un sistēmiskas problēmas: šobrīd nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par negatīvākā scenārija attīstību.

– Ja problēmas tomēr sagaidāmas, kam būtu jāgatavojas kredītņēmējiem? Tiks paaugstinātas kredītu procentu likmes?

– Kredītu procentu likmes palielināšana ir iespējama. Tikai tas vairāk būs saistīts ar inflāciju. Nav citu faktoru, kas varētu ietekmēt procentu likmju pieaugumu. Kā jau minēju, situācija ar Covid bija smaga sociālā krīze, kas galvenokārt skāra maznodrošinātos. Un pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar ģeopolitiskiem satricinājumiem, ir līdzīga krīze. Grūti iedomāties, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) agresīvi mainītu monetāro politiku un sāktu par katru cenu vērsties pret inflāciju. Turklāt vienlaikus potenciāli palielinot lielāku bezdarba risku. Tam ir grūti noticēt. Bet, visticamāk, ECB, lai arī kāds būtu tās viedoklis, galveno uzmanību veltīs zemas inflācijas noturēšanai, tomēr būs spiesta domāt sociāli atbildīgi. Iespējams, ka tā uz ilgāku laiku piesaistīs kredītu likmes nedaudz augstākam inflācijas līmenim, lai neriskētu ar lielāku bezdarba pieaugumu. Saistībā ar šo apstākli, protams, ir riskanti pašlaik izteikt prognozes par kredītlikmēm. Tik zemas kā tagad tās ilgi nesaglabāsies. Vai tās strauji pieaugs, vai Eiropa vēlēsies stingri cīnīties pret inflāciju? Visdrīzāk, ka tā nebūs. Tādu pazīmju nav.

– Ko šajā ziņā var teikt par cenām nekustamā īpašuma tirgū?

– Ir skaidrs, ka augstas inflācijas apstākļos nekustamais īpašums nav tas sliktākais ieguldījums. It īpaši, ja kādu laiku patēriņa cenu pieaugums Latvijā gada laikā var sasniegt 10%. Taču mūsu valstī tas noteikti nesasniegs 20%-30%, kā valstīs, kas tagad, kalpo kā negatīvs piemērs. Piemēram, Venecuēla vai Turcija, kur šis rādītājs ir ievērojami augstāks. Latvijā daļēji inflācijas iespaidā nekustamo īpašumu cenas saglabāsies labā līmenī, un šī ir viena no labākajām nozarēm, kurā veikt ieguldījumus, ņemot vērā pieaugošo ekonomikas nestabilitāti un visaptverošo cenu pieaugumu.
Jāņem vērā arī tas, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm cenas ir zemas, arī aizņemšanās apmērs salīdzinājumā ar ienākumiem. Tas nozīmē, ka ir, kur augt.
Tajā pašā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā aizvien vairāk palielinās cilvēku skaits un pieaug arī bēgļu skaits no Ukrainas. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma tirgus būs stabils un pat nedaudz augs. Noteikti nav vērts gaidīt cenu samazināšanos.

– Vai, jūsuprāt, kara bēgļi palielinās spiedienu uz mājokļu tirgus cenām?

– Uzskatu, ka, vērojot inflāciju un izjūtot krīzi, kā arī saskaroties ar samazinātām alternatīvām investīciju iespējām, cilvēki turpinās investēt nekustamā īpašuma iegādē. Ņemot vērā vienkāršu loģiku, var teikt, ja Latvijā ieradīsies vairāk to cilvēku, kuriem mūsu valstī nav sava mājokļa, tas noteikti ietekmēs nekustamā īpašumu cenas un paaugstinās tās.
Paskatieties, cik daudz nekustamā īpašuma diemžēl tiek iznīcināts Ukrainā. Latvijā ir priekšrocības: daudzi no mums zina krievu valodu, ir mazākumtautību skolas. Domāju, ka daudziem, kuri dažādu apstākļu dēļ ir spiesti ierasties Latvijā, mūsu valsts kļūs par otrajām mājām, un dažiem varbūt pat uz ilgu laiku.