Pilnīgi iespējams, ka no jūlija Latvijā var parādīties nelegāli un legāli nekustamo īpašumu darījumu starpnieki. Legālajiem ir jāreģistrējas īpašā reģistrā, jācīnās pret ”naudas atmazgāšanu” un pastāvīgi jāpiedalās kvalifikācijas celšanas kursos. Tiek solīts, ka nelegālos bargi sodīs. To paredz Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Kā darbosies šī sistēma? Kādas prasības tiks izvirzītas mākleriem? Kas notiks ar pārkāpējiem? Par to intervijā žurnālam m2 un portālam varianti.lv pastāsta, Ilze Lore, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore.

– Sākot no jūlija, Ekonomikas ministrija uzturēs nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru. Kādas pārmaiņas gaida māklerus?
– Jau kopš 2020. gada 1. augusta Latvijā ir spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums. Tas paredzēja pārejas periodu līdz 2021. gada 1. jūlijam. Līdz minētā perioda beigām starpniekiem bija jāreģistrē sava saimnieciskā darbība starpnieku reģistrā, ko uztur Ekonomikas ministrija. Reģistrējot savu darbību, uzņēmējiem ir pienākums sniegt visu nepieciešamo informāciju. Tikai tā viņi var pilnvērtīgi veikt savu darbību saskaņā ar likumu. Citiem vārdiem, sākot no pirmā jūlija, visi nekustamā īpašuma tirgus starpnieki, kuri nav reģistrējušies, nevar sniegt šos pakalpojumus. Viņiem tas ir aizliegts.
– Bet ja es vēlos pats pārdot savu īpašumu, vai palūgšu drauga palīdzību atrast man klientu. Vai arī šādā gadījumā jāreģistrējas?
– Ja tas ir atsevišķs gadījums, kad persona vēlas pārdot savu īpašumu, šādi darījumi nav attiecināmi uz starpnieku reģistru. Bet, ja persona nodod citai personai tiesības rīkoties ar īpašumu nekustamā īpašuma tirgū, tad šādā gadījumā reģistrācija ir obligāta. Kā arī ja jūsu darbībai ir saimniecisks raksturs, kas ir atrunāts mūsu likumdošanā par nodokļiem. Ja darbība tiek atkārtota, to uzskata par pastāvīgu saimniecisko darbību. Šādā gadījumā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Un mūsu gadījumā arī starpnieku reģistrā.
– Kas bija likuma iniciators, un kāds ir tā galvenais mērķis?
– Priekšvēsture ir šāda: mēs saņēmām starptautisku vērtējumu par to, ka darījumi ar nekustamo īpašumu ir viena no starpnieku darbībām, kurā ir liels noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks. Tāpēc likumdevējs pieņēma lēmumu pievērsties šādu darījumu sakārtošanai un stingri uzraudzīt to. Tātad - pašu likumu virzīja Finanšu ministrija, bet saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu likuma izpilde tika uzdota Ekonomikas ministrijai.
– Kādā veidā reģistrs palīdzēs cīnīties pret ”naudas atmazgāšanu”? Kas tieši būs jādara starpniekiem?
– Starpniekiem katru gadu līdz 31. janvārim būs jāiesniedz saraksts ar saviem darījumiem. Ekonomikas ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam pēc tam būs jāpārbauda šī darījumu naudas plūsma. Gadījumos, ja radīsies šaubas, konkrētais uzņēmums vai pakalpojumu sniedzējs tiks pakļauts padziļinātam auditam.
– Taču Latvijā, saskaņā ar likumu, visus darījumus veic, izmantojot bezskaidrās naudas norēķinus, tas ir, ar banku starpniecību. Bankas visu laiku seko naudas plūsmām. Un tagad arī mākleris veiks šo funkciju? Viņš taču nav speciālists šajā ziņā. Vai šeit nav saskatāma funkciju dublēšanās?
- Jā, es piekrītu. Daļēji šī atbildība tiek uzlikta uz starpnieka pleciem, lai jau sākotnēji novērstu šo naudas plūsmu. Savukārt VID un Ekonomikas ministrija veiks kontrolējošās institūcijas funkcijas. Tas ir likumdevēja uzdevums, kas mums uzticēts.
– Kādas soda sankcijas paredzētas, ja, piemēram, darījumā pēc tam tiks konstatēti kādi nelegāli līdzekļi? Vai mākleri apcietinās? Varbūt viņš zaudēs sertifikātu?
–Viens no lēmumiem ir anulēt saimnieciskās darbības atļaujas. Papildus VID var noteikt sodu saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām. Un atkarībā no pārkāpuma apmēra un smaguma pakāpes var būt arī cits sods. Viss atkarīgs no tā, kāds pārkāpums izdarīts, kāds darījums veikts, kādā apmērā, cik bieži tas atkārtojies. Katrs konkrētais gadījums tiks vērtēts atsevišķi.
– Viens no likumā norādītajiem mērķiem –”sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu”. Kādā veidā tam būtu jānotiek?
– Attiecīgi pildot tos uzdevumus, kuri noteikti ministrijai, VID un pašiem starpniekiem. Piemēram, novērtēt savus darījuma partnerus un, ja rodas aizdomas, attiecīgi rīkoties, ziņot par ”naudas atmazgāšanas” pazīmēm. 
– Kas ir svarīgāks – cīnīties pret noziedzīgu līdzekļu legalizāciju vai veidot sakārtotu vidi nekustamā īpašuma tirgū?
– Es teiktu, ka abi argumenti ir vienlīdz svarīgi. Kā jau minēju, šī saimnieciskās darbības nozare ir viena no riskantākajām noziedzīgo līdzekļu aprites iespējām. Mums tā pastiprināti jākontrolē. Tas nozīmē, ka arī starpnieku atbildības līmenim jābūt krietni augstākam.
– Ja, piemēram, pie starpnieka ieradīsies pircējs no Krievijas, kurš vēlēsies iegādāties nekustamo īpašumu Jūrmalā. Kā būtu jārīkojas starpniekam? Kādas izziņas nepieciešamas? Kādos reģistros jāpārbauda pircējs? Kādā veidā veikt šo kontroli?
– Šādā gadījumā starpniekam noteikti būs iespēja vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai saņemtu konsultāciju par to, kādu papildu informāciju nepieciešams pieprasīt no pircēja.
– Cik daudzi jau ir reģistrējušies starpnieku reģistrā?
– Starpnieku reģistrs ir publicēts un pieejams. Visi, kas tajā jau ir reģistrēti, var turpināt savu saimniecisko darbību. Pašlaik (Saruna notika pirms Līgo, – m2.) ir reģistrētas 200 personas un vēl aptuveni simts atrodas nepieciešamo procedūru veikšanas stadijā. Jāsaka, ka lēmuma pieņemšanai ir atvēlētas 30 dienas. Bet vidēji iesniegumi tiek izskatīti aptuveni nedēļas laikā. Viss, protams, ir atkarīgs arī no pieteikumu plūsmas. Pagaidām tā ir tāda, ka komersantu varam ātri reģistrēt. Bet starpniekiem noteikti jāņem vērā, kāda informācija ir jāsniedz. Dažreiz šo procesu var aizkavēt sīkumi. Piemēram, dokumenti tiek iesniegti bez paraksta. Dažreiz ir gadījumi, kad komersants ļoti steidzas. Mēs, protams, sazināmies, bet atbilde var dažas dienas aizkavēties.
– Starp dokumentiem, kuri jāiesniedz, ir arī iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas apliecinājums atbilstoši normatīvajiem aktiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanu. Kas tādu apliecinājumu izsniedz? Kur to var saņemt?
- To apliecina pats komersants. Apstiprina, ka tāda sistēma ir izveidota un viņš ir gatavs uzraudzībai, sākot no pirmā jūlija.
– Kāda maksa ir noteikta par personas reģistrāciju reģistrā?
– Administratīvā nodeva — 40 eiro.
– Jūs minējāt, ka katru gadu būs jāiesniedz darījumu saraksts Ekonomikas ministrijā. Kādus vēl dokumentus būs nepieciešams iesniegt?
– Starpniekam noteikti būs jāpiedalās četrdesmit stundu kvalifikācijas paaugstināšanas kursos. Kursos par konkrētiem tematiem. Piemēram, par nekustamā īpašuma darījumu tiesisko regulējumu, darījuma sagatavošanu, teritoriālo plānošanu, kreditēšanas pamatiem un tā tālāk. Par šiem kursiem būs jāziņo Ekonomikas ministrijai.
– Ja, piemēram, speciālists 20 gadus pirms reģistra izveides strādājis nozarē, visu zina, visu prot. Kāpēc viņam vajadzētu atkal doties uz kursiem? Kāpēc tie ir obligāti? Kāpēc jāzaudē gan nauda, gan laiks?
– Šis jautājums ir jāskata kompleksi. Tirgus situācija, kas bija pirms desmit gadiem, atšķiras no tagadējā. Ir atšķirīgas izpratnes, noteikumi. Vienmēr jābūt gataviem profesionālā līmenī sniegt savus pakalpojumus. Dažreiz zināšanu trūkumu var kompensēt ar kursu palīdzību. Šādā gadījumā – 40 stundas par noteiktiem tematiem. Starpnieks pats varēs tos izvēlēties, iegūt papildu kvalifikāciju. Bet mēs tādējādi nodrošināsim profesionālus pakalpojumus, kas tiks sniegti sabiedrībai, un šaubas par pakalpojuma kvalitāti neradīsies. Tāpēc šī norma nāk par labu arī pašiem starpniekiem un sabiedrībai kopumā.
– Ar ko mākleri ir labāki vai sliktāki par automobiļu, mēbeļu vai saldējuma tirgotājiem? Nav tirdzniecībā nevienas nozares, kur valsts noteiktu darbiniekiem pienākumu katru gadu piedalīties kursos.
– Mēs runājam par augsta riska darījumiem. Ja nav profesionālu zināšanu, ja, piemēram, desmit gadus izmanto vienu līguma sagatavi, pastāv risks par likumdošanas pārkāpumiem. Kvalifikācijas celšana pilnīgi noteikti ir attaisnojama jomās, kurās pastāv augsta riska pazīmes, veicot darījumus. Likumdevējs nolēma, ka šajā darbības nozarē nepieciešams paaugstināt profesionālo līmeni.
– Kas no pirmā jūlija mainījies tiem, kuri izmanto starpnieku pakalpojumus? Kam jāpievērš uzmanība?
– Pilnīgi noteikti no pirmā jūlija darījumi ar starpniekiem, kuri reģistrēti šajā reģistrā, būs droši. Ja runājam par nereģistrētām personām, tas jau būs pircēja risks – vai viņš ir gatavs to uzņemties. Jāņem vērā, ka par nelegālu pakalpojumu izmantošanu ir paredzētas arī soda sankcijas. Tas arī ir pircēja risks.
– Ko jūs darīsiet ar nelegālajiem pakalpojumu sniedzējiem? Ir cilvēki, kas darbojas godīgi (”baltajā zonā”), būs arī ”pelēkās zonas” darboņi.
– Uzraugošās valsts institūcijas pēta katras personas darījumu plūsmu. Tāpēc jāņem vērā, ka jebkurā brīdī, riskējot veikt nelegālu darbību, iestājas atbildība. No pirmā jūlija visiem nekustamo īpašumu darījumu starpniekiem jābūt reģistrētiem. Ja šī prasība nav izpildīta, - pakalpojums ir nelegāls. Tas nozīmē, ka būs arī soda mērs.