Koronavīrusa pandēmija var būt kā katalizators attālinātā darba pieaugumam nākotnē, atklājis starptautiskās nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers International veiktais pētījums.

Aptaujā “Darbs no mājām COVID-19 laikā” piedalījušies vairāk kā 3,000 dažādu profesiju respondenti no 25 valstīm, tās mērķis bija apzināt cilvēku pieredzi pārejā uz attālinātu darbu, ko visā pasaulē ieviesa uzņēmumi, reaģējot uz koronavīrusa (COVID-19) uzliesmojumu.

Aptaujas galvenie secinājumi:

• 82% respondentu vēlētos strādāt attālināti vismaz vienu dienu nedēļā vai vairāk arī pēc COVID-19 krīzes beigām

• 71% no tiem, kas nekad nav strādājuši attālināti pirms COVID-19, nākotnē vēlētos strādāt attālināti vismaz vienu dienu nedēļā.

• 53% aptaujāto uzskata, ka viņu produktivitāte nav mainījusies, strādājot attālināti, 24% atbildējuši, ka produktivitāte ir pat palielinājusies, tomēr 23% sacīja, ka viņu produktivitāte ir samazinājusies.

• Produktivitāte visvairāk ir palielinājusies finanšu pakalpojumu, profesionālo pakalpojumu un tehnoloģiju nozarē, taču visvairāk ir samazinājusies juridisko pakalpojumu, kā arī izglītības un pētniecības nozarēs.

• 55% aptaujāto uzskata, ka viņiem izdodas daudz labāk veikt individuālu darbu, kuram nepieciešama koncentrēšanās, mājās, nevis birojā.

• 76% respondentu, neraugoties uz fizisko attālumu, joprojām jūtas saistīti ar savu komandu, strādājot attālināti. Tomēr 58% no tiem uzskata, ka viņi spēj labāk sadarboties, strādājot birojā, nevis attālināti.

Kriss Maklerons (Chris McLernon) Colliers EMEA (Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona) izpilddirektors, sacīja, ka aptaujas rezultāti norāda, ka koronavīrusa pandēmija radīs būtiskas izmaiņas darba veidos.

“Šobrīd esam lielākajā attālinātā darba izmēģinājumā cilvēces vēsturē, kas būtiski ietekmēs mūsu darba paradumus nākotnē. Ir svarīgi saprast, kā cilvēki šajā sarežģītajā periodā tiek galā ar darbu no mājām, un šis pētījums apkopo unikālus datus no dažādām pasaules valstīm, kas mums palīdzēs sniegt uz faktiem balstītus padomus par īstermiņa uzlabojumiem un ilgtermiņa ietekmi uz darbu. Jau tagad ir skaidrs, ka daudzi cilvēki, kas tagad strādā no mājām vēlētos daļu no sava darba laika turpināt strādāt attālināti arī pēc atgriešanas savos birojos.”

Janjaps Būgords (JanJaap Boogaard), Colliers EMEA Darba telpas plānošanas konsultāciju vadītājs, stāsta: “Šobrīd esam izaicinošā, bet arī unikālā situācijā, kas piedāvā iespējas pārdomāt, kā mēs strādājam. Mums vajadzētu izmantot šo iespēju, lai saprastu, kas strādā un kas nestrādā, lai nākotnē varētu novērst trūkumus un izmantot priekšrocības. Pētījuma rezultāti atklāj dažas ļoti interesantas atziņas. Lielākā daļa respondentu ir norādījuši, ka viņu produktivitāte nav mainījusies, strādājot no mājām. Daļai no tiem produktivitāte pat ir palielinājusies. Turklāt vairāk nekā 70% respondentu, kuri nekad nav strādājuši no mājām pirms COVID-19, nākotnē vēlētos strādāt vismaz vienu dienu nedēļā attālināti. Tas ievērojami ietekmēs uzņēmumu vajadzības pēc telpām un veidu, kā nākotnē telpas tiks iekārtotas un izmantotas.”

Aptaujas rezultāti atklāja, ka pieredze, strādājot no mājām, atšķīrās starp tiem, kam mājās ir un nav bērnu, un tiem, kuriem ir kopdzīves biedri. 33% respondentu atzina, ka bērni, mājdzīvnieki un mājsaimniecības darbi novērš uzmanību no darba, strādājot no mājām. Viszemākais produktivitātes kritums bija cilvēkiem, kas dzīvo vieni, un tiem, kas dzīvo kopā ar dzīvesbiedru.

Galvenā vieta, kur strādāt no mājām, tika atzīmēta atsevišķa telpa, kas veltīta darbam – kabinets (39%), kam sekoja viesistaba (32%), guļamistaba (17%) un virtuve (15%). Lielākā daļa cilvēku, kas dzīvo vieni, izvēlējās strādāt no savām viesistabām, bet lielākā daļa cilvēku ar bērniem strādāja no slēgtas telpas, kas bija paredzēta darbam.

Aptaujas rezultāti arī atklāja, ka tie, kas dala dzīvesvietu ar draugiem, pēc COVID-19 krīzes vēlētos strādāt vairāk no biroja, salīdzinot ar cilvēkiem, kas dzīvo vieni, ar dzīvesbiedru un/vai bērniem.