2019.gada pirmajā pusē Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pretendenti iegādājās 49 nekustamo īpašumu objektus. Kopš 2010.gada kopumā visā programmas darbības laikā zeltas vīzas, pretendenti ir iegādājušies 6200 nekustamo īpašumu objektus. Šos skaitļus žurnālam M2 un portālam varianti.lv nosauca Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze. Turklāt viņa rūpīgi izklāsta, kuru valstu pārstāvji pēdējā pusotra gada laikā ir iegādājušies Latvijas nekustamos īpašumus, mērķējot uz TUA saņemšanu.
- Skaidrs, ka TUA izsniegšanai Latvijas nekustamā īpašuma tirgū vairs nav tik liela loma kā līdz šim. Tomēr šī tēma paliek interesanta. Un šis produkts turpina darboties. „Cik investoru saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālajiem datiem pērn un 2019. gada pirmajā pusē, iegādājoties Latvijas nekustamo īpašumu, pieprasīja TUA? Un kur visbiežāk atrodas nopirktie nekustamie īpašumi?” interesējamies.
- Sāksim ar oficiālo 2018.gada statistiku. Pirmreizējas TUA, iegādājoties nekustamo īpašumu, saņēmuši 76 ārzemnieki. 47 no viņiem bija Krievijas Federācijas pilsoņi. Pa desmit no Ukrainas un Irākas, pa trim no Uzbekistānas un Kazahstānas, tāpat, pa vienai vai divām no citām valstīm.
Savukārt 2019. gada pirmajā pusē, saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijas TUA pirmo reizi saņēmuši jau 49 ārzemnieki. No tiem 33 ir Krievijas Federācijas pilsoņi, trīs Kazahstānas pilsoņi, diviem pilsoņiem no Ukrainas, Turcijas, Ķīnas un Baltkrievijas.
Pārsvarā iegādātie nekustamie īpašumi atrodas Rīgā un Jūrmalā.
- Pēc 2014.gada 1.septembra būtiskiem grozījumiem Noteikumos par TUA saņemšanu, vai ir bijuši gadījumi, kad nerezidenti ņem nekustamo īpašumu ārpus Rīgas, Jūrmalas un to tuvākās apkaimes. Runa ir par likuma normu, kas ļauj ārzemniekiem pretendēt uz TUA piešķiršanu uz divu nekustamo īpašumu objektu iegādes pamata, ja to kopēja summa ir 250 000 eiro un tie atrodas reģionos.
- Ir atsevišķi gadījumi, kad ārzemnieki iegādājās nekustamos īpašumus ārpus Rīgas, Jūrmalas un to tuvākās apkaimes. Četri īpašumi – Bauskas novadā, divi – Liepājā, viens – Engures novadā, un viens – Kuldīgas novadā.
- Kāds ir bijis dārgākais nekustamais īpašums, kuru 2019. gadā ir nopirkuši TUA pretendenti?
- Darījums ar Jūrmalas dzīvojamo īpašumu par 535 000 EUR.
- Vai pēdējā pusotra gada laikā ir bijis daudz TUA atteikumu gadījumu?
- Šāds lēmums – atteikt TUA piešķiršanu – bija pieņemts tikai viens, un tas bija pamatots ar Latvijas kompetento iestāžu slēdzienu.
- Vai ir bijuši gadījumi, kad persona, kas pretendē uz TUA piešķiršanu, ir krāpusies ar nekustamo īpašumu, piemēram, pretendents formāli ir pircis nekustamo īpašumu par 250 000 eiro, kaut gan tā tirgus vērtība labākā gadījumā ir bijusi 170 000–200 000 eiro?
- Mums nav tādas informācijas.
- Vai visi pircēji, kas ir iesnieguši iesniegumus TUA piešķiršanai, ir bijuši informēti par valsts nodevu 5 % apmērā no pirkuma summas? Vai jūs varētu paskaidrot interesentiem, kurā brīdī ir jāmaksā šī valsts nodeva?
- Visi, kuriem piešķirta termiņuzturēšanās atļauja, ir samaksājuši valsts budžetā 5% no nekustamā īpašuma vērtības. Šo maksājumu veic pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas (Lēmums par TUA piešķiršanu. – ). Lēmumā tiek norādīta iemaksājamā naudas summa un konta numurs. Dažreiz pieteicēji neievēro, ka maksātājs var būt tikai pats īpašnieks (kā fiziskā persona). Uzturēšanās atļauju (ID karte) izsniedz tikai, kad noteiktais maksājums ir saņemts Valsts kasē.
- Vai ir pieejami statistikas dati, cik Latvijas nekustamo īpašumu objektu ir nopirkuši Latvijas TUA saņēmušie ārzemnieki kopš 2010.gada 1.jūlija? Pēc stāvokļa uz šā gada 1. jūliju cik personu nav pagarinājušas piešķirto TUA?
- Kopš 2010.gada TUA saistībā ar NĪ iegādi pieprasījuši aptuveni 6200 ārzemnieku (galvenie iesniedzēji). 2019.gada 1.jūlijā 3715 personām (galvenie iesniedzēji, neieskaitot ģimenes locekļus) bija derīgās TUA, kas bija izsniegtas saistībā ar šo iemeslu. Kopš 2010.gada aptuveni 3000 TUA anulētas visdažādāko iemeslu dēļ. Šajā skaitā ir iekļautas arī tās atļaujas, kas anulētas, piemēram, uzturēšanās pamatojuma maiņas dēļ. Vēl 437 investoriem, sākot no 2015.gada, piešķirtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
- Vai ārzemnieka vēlēšanās pārdot nekustamo īpašumu, uz kura pamata ir saņemta TUA, un tā vietā nopirkt citu nekustamo īpašumu Latvijā joprojām ir saistīta ar iepriekšējās TUA anulēšanu un jaunas TUA piešķiršanas procedūru? Vai pastāvīgas uzturēšanas atļaujas piešķiršana atbrīvo no personas piesaistes nekustamajam īpašumam?
- Ja uzturēšanās atļauja saņemta saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, to pārdodot, uzturēšanās atļauja tiek anulēta. Ja cilvēks iegādājas citu nekustamo īpašumu, kurš atbilst Imigrācijas likumā noteiktajiem kritērijiem, var pieprasīt jaunu uzturēšanās atļauju. Brīvi mainīt, pārdot īpašumus var tikai, ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja jau ir saņemta.
- Vai personām, kam TUA ir piešķirta pēc 2014. gada 1. septembra, tās pagarinot uz jaunu piecu gadu termiņu, būs jāmaksā 5000 eiro?
- Šis nosacījums attiecas uz visām termiņuzturēšanās atļaujām, kuras tiek piešķirtas atkārtoti saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi.
- Vai TUA programmā tiek plānotas jaunas izmaiņas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma iegādi? Lielākā daļa ārzemnieku, kas ir pagarinājušas TUA, vai tie, kuri to ir saņēmuši pirmo reizi, vai arī tie, kuri ir maksājuši par lietas paātrinātu izskatīšanu, žēlojas, ka šis process ievelkas. Varbūt nav jēgas izvēlēties paātrinātu lietas izskatīšanu?
- Par izmaiņām nav informācijas. Pagarinājumi ir iespējami - personas var izvēlēties paātrinātu lietas izskatīšanu. Tā ir brīva izvēle, izņemot gadījumus, kad likumīgās uzturēšanās termiņš Latvijā ir nepietiekams termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
- Vai politiķi kuluāros pauž neapmierinātību saistībā ar TUA piešķiršanu uz nekustamā īpašuma iegādes pamata? Vai tomēr var teikt, ka TUA programmu vairs nekas neapdraud un ka tā vēl ilgi turpinās strādāt pašreizējā veidā?
- Šis ir politiska rakstura jautājums, kas nav mūsu kompetencē.