— Novikovas kundze, cik maksā jūsu meitas vijoles stundas? Laikam dārgi?
— Dārgi! Bet toties kāda peļņa!
— Kāda peļņa?!
— Es par puscenu nopirku dzīvokļus zem mums un pa kreisi no mums!
— Klau, Andri, tu laikam esi aizmirsis, ka esi man parādā 500 eiro!
— Kā tu kaut ko tādu varēji iedomāties?! Es par to atcerēšos līdz pat sava mūža beigām!
...
— Bokss ir vislabākais sporta veids!
— Hm … jūs esat bokseris?
— Dievs, pasargi, nē! Es esmu dentists!
...
— Tikko atgriezos no atvaļinājuma.
— Nu un kā atpūtāties?
— Kā lai pasaka… Mēneša laikā lietus lija divas reizes: pirmo — desmit dienas, bet otro — divdesmit.
...
— Mammu, kāpēc tu vienmēr stāvi pie loga, kad es dziedu?
— Lai cilvēki nedomātu, ka es tevi situ!
...
„Ko jūs darīsiet, ja ieraudzīsiet zaļu cilvēciņu?” Atbildot uz šo jautājumu, 50 % aptaujāto atbildēja, ka atmestu dzert, 25 % — ka sāktu dzert, 24 % — ka dotos pie psihiatra, un tikai viena meitene pateica: „Sāktu iet pāri ielai.”
...
Radio klausītāju aptaujas rezultāti bija negaidīti. Uz pirmo jautājumu „Ko jūs pašlaik klausāties?” 98 % vīriešu atbildēja: „Sievu.”
...
— Uz kurieni esi saposusies?
— Precēties…
— Un kāpēc tik maz mantu ņem līdzi?
— Es taču jau ne uz ilgu laiku…
...
Dzīvoklī virs manis vienu istabu izīrē uz diennakti. Tad es arī to noīrēju uz diennakti, lai uzzinātu WiFi paroli.
...
— Novērtējiet cilvēkus, kas atnāk pie jums tad, ka nevis viņiem ir slikti, bet jums…
— Vai tiesas izpildītājus?
...
— Kur tu strādā
— Darbā.
— Un ko tu tur vispār dari?
Gribu mājup.
...
Puisēnam vaicā, cik gadu viņa tētim. Puisēns atbild:
— Pieci!
— Kā tā – pieci?
— Nu par tēti viņš kļuva tikai tad, kad es piedzimu…
...
— Kas jādara, ja sapņos redzi, ka pusdieno greznā restorānā?
— Kā ko?! Apēd visu un pacenties pamosties, iekams atnesīs rēķinu!
...
Kritiķis par rakstnieku: „Par lietu viņš raksta pārāk sausi. Toties sausuma aprakstā ir nesamērīgi daudz ūdens…”
...
Māte rāj meitu, bet meita caur asarām sauc:
— Māmiņ, nerāj mani! Es esmu ļoti labs bērns!
— Kāpēc tu tā domā?!
— Tāpēc, ka neviena mājkalpotāja pie mums nespēj izturēt ilgāk par mēnesi, bet es ar jums jau sešus gadus dzīvoju!
...
Miljonārs saka savam ārstam:
— Es izlēmu jums vairs nemaksāt honorārus par apmeklējumiem. Tā vietā es jūs esmu ierakstījis savā testamentā. Vai jūs tas apmierina?
— Protams. Tikai, esiet tik laipns, atdodiet man recepti, jo man tajā ir jāveic dažas izmaiņas.
...
Priekšnieks sarunājas ar Kovaļski.
— Cik reižu man jums jāsaka, ka darba laikā nedrīkst dzert?! Vakar, kad bijāt skaidrā, es biju vienkārši laimīgs!
— Boss, vakar laimīgs bijāt jūs, bet šodien ir pienākusi mana kārta būt laimīgam.
...
Skotu firmas īpašnieks saka saviem darbiniekiem: „Pagājušajā gadā jūs esat labi pastrādājuši, un firmas ienākumi ir pieauguši. Par to katrs no jums saņems čeku par 100 sterliņu mārciņām. Ja tikpat labi strādāsiet arī šogad, tad gada beigās es šos čekus parakstīšu!”
...
Pie miljardiera atnāk meita un saka: „Papu, es precos!”
— Kā?! Ar ko?!
— Ar mācītāju…
— Ko tu saki?! Kā tu vari?!
— Es viņu mīlu! Sirdij nepavēlēsi…
Viņa atved līgavaini un iepazīstina ar viņu ģimeni. Visi sēž pie galda, un tēvs uzrunā viesi: „Jūs zināt, ka mana meita katru mēnesi nomaina 10 000 eiro vērtu kažoku? Kā dzīvosiet? Vai varēsiet viņu uzturēt?
— Dievs palīdzēs…
— Vēl viņa ir pieradusi katru mēnesi lidot uz Parīzi taisīt jaunu frizūru. Ar to galā tiksiet?
— Dievs palīdzēs…
— Viņai patīk braukt ar ferrari vai porshe, un katru gadu ņem jaunu modeli. Kā jūs iedomājaties jūsu kopdzīvi?
— Dievs palīdzēs…
Kad līgavainis ir aizgājis, meita vaicā tēvam: „Nu, kā viņš tev patīk?”
— Vispār jau muļķis, kas muļķis. Bet tas, ka viņš mani par Dievu dēvē, bija