Latvijas simtgade – tā ir brīnišķīga iespēja dot vērtīgu ieguldījumu unikālā Latvijas vēsturiskā nekustamā īpašuma atjaunošanā. Vienu no šīm iespējām – apliecināt sevi –piedāvā Aizupes muiža, kas atrodas Kandavas novada Vānes pagastā. Kopā ar piegulošo teritoriju tā ir izlikta pārdošanā par 3,2 miljoniem eiro.
Kurzemes Šveice – tā neoficiāli sauc vietu, kur atrodas Aizupes muiža. Šī dabas ainava gadsimtiem ilgi ir piesaistījusi pazīstamu cilvēku uzmanību. Un tā nav nejaušība, ka tieši Aizupes muižā pirms gandrīz diviem gadu simtiem bija iekārtota Kurzemes gubernatora barona Paula Teodora fon Hāna rezidence. Barons ir pazīstamas vācu ģimenes pārstāvis, šī ģimene XVIII-XIX gadsimtā tika uzskatīta par vienu no bagātākajiem Kurzemes zemju īpašniekiem.
Aizupes muižas arhitektūras ansamblis tika veidots vairākus gadsimtus, sākot no XVI gadsimta. Taču galvenās ēkas datētas ar XIX gadsimtu. Savu pienesumu, bet ne to pievilcīgāko, ēku kompleksam ir devis arī XX gadsimts. Muižai ir paveicies, jo tā izrādījās vienīgais tik liels nekustamais īpašums, kurš palicis neskarts pēc 1939.gada agrārās reformas. To veicināja arī fakts, ka 30.gadu beigās muižas ēkās tika iekārtots lauksaimniecības tehnikums. Līdz ar to muižā parādījās jaunas būves – kopmītnes studentiem un dažādas palīgēkas. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados kompleksa teritorijā tika izveidots stadions ar diviem skrejceliņiem, viens no kuriem vijās starp kokiem, iestādītiem gar muižas robežu.
Lielākā daļa vēsturiskā arhitektūras pieminekļa ēku ir saglabājusies gandrīz sākotnējā izskatā. 1985.gadā tehnikums tika pārcelts uz Jelgavu, un šī vieta kļuva daudz klusāka. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas muiža nonāca privātīpašumā, daudzo gadu laikā nomainījās vairāki īpašnieki. Bijušie apkārtējo māju iedzīvotāji tika pārvietoti. Un, lūk, pašlaik muiža atkal ir pārdošanā un gaida turīgus investorus, lai muižā no jauna atgrieztos dzīve.
Šodienas Aizupes muiža apvieno vairāk nekā desmit ēku: muižas galveno ēku, bijušos staļļus un divstāvu mājas, vēsturiskās spirta dedzinātavas drupas (vietējie ūdeņi pazīstami ar savām unikālajām dabiskajām īpašībām), arī kalēja māju, dažādas palīgēkas un noliktavu pagrabus, daļa no kuriem veido plašā kompleksa iekšpagalmu.
Kopējā šo objektu platība pārsniedz 20 000 kvadrātmetru, objekti ir dažādā tehniskā stāvoklī. Ir zināms, ka zem pils un citām ēkām ir sens pazemes eju tīkls, kura kopējais garums ir vairāk nekā trīs kilometri.
Vairākās muižas vietās ir ieklāts vēsturiskais, daudzus gadsimtus saglabājies bruģis. Kopējā muižas zemes īpašuma platība ir 40,66 hektāri, muiža ir slavena ar aleju daudzveidību. Ja esat pārdomu garastāvoklī, varat izstaigāt kastaņu aleju; gribat sajust gadsimtu varenumu – jāiet uz ozolu aleju, bet citam garastāvoklim var īzbaudīt dižskābaržu vai tūju aleju! Ir vēl arī priežu aleja. Blakus esošajā mežaparka teritorijā atrodama milzīga koku sugu daudzveidība: padomju laikā koku stādus ieveda no dažādām tālām vietām, un tos stādīja, lai studentiem būtu izpētes materiāls. Tāpēc pastaigas laikā var redzēt gan Sibīrijas ciedrus, gan Vidusāzijas cipreses. Dažus desmitus metrus tālāk no pastaigu takām ir ābeļdārzi, kur ir dažādu šķirņu ābeles. Vietējie āboli – pilnīgi tīrs ekoloģisks produkts. Muižas teritorijā atrodas dīķis, gar muižas robežu vijas piecus sešus metrus plata upīte, un no pazemes avota plūst kristāldzidrs ūdens...
Muižas alejas nemitīgi tiek izmantotas kā dabisks fons vēsturisko filmu uzņemšanas procesā. Līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai ir divi kilometri, tādēļ šī vieta apbur ar mieru un klusumu. Klusās dabas gleznu papildina septiņu stirnu ģimene, kura periodiski viesojas māju pagalmos un dārzos, lai meklētu kādu gardumu.
Pašreizējie īpašnieki muižu iegādājušies pirms vairāk nekā desmit gadiem. Sākotnēji viņi bija plānojuši šeit izveidot slēgta tipa starptautisku izglītības iestādi, kurā mācības notiktu angļu valodā. Skolai bija paredzēts peldbaseinus, sporta būves, dažādes mācību un atpūtas telpas. Tomēr vairāku objektīvu iemeslu dēļ šo ieceri saviem spēkiem īstenot neizdevās. Ar nākamajiem investoriem viņi būtu gatavi dalīties ar visiem izstrādātajiem materiāliem, kas ir saistīti ar šo jautājumu, arī ar citiem šīs muižas turpmākās izmantošanas projektiem. Konceptuāli te varētu tikt iekārtots veselības aprūpes centrs, tūrisma vai sporta centrs, prestižs Eiropas pansionāts veciem cilvēkiem vai arī izglītības iestāde... Lai tik būtu ideju, finanšu iespēju un griba, Aizupes muižā vietas un platības ir tik, cik vajag.
Šis arhitektūras piemineklis ir tā vērts, lai tam sāktos jauna dzīve un būtu iespēja iepriecināt nākamās paaudzes.