Gandrīz pirms 20 gadiem uzņēmējs Arnolds Laksa kopā ar diviem citiem investoriem iegādājās 64 hektāru lielu gabalu Iļģuciemā. Patiesībā, tas bija gana sarežģīts īpašums, daļēji aizņemts ar mazdārziņiem, daļēji ar spontānām izgāztuvēm un pilns ar bezpajumtnieku mītnēm. Kopš šī gada jūlija šajā vietā – Rīgā, Dzirciema ielā 123 – ,darbojas Rīgā pirmais privātais “parks” – Esena Pārdaugavas dārzi. Ar šobrīd tā vienīgo īpašnieku satikās žurnāls m2 un portāls Varianti.lv.

– Kā radās šī ideja? Kāpēc tieši šādi realizējās šis zemesgabals?
Tas viss notika tik paš-saprotami. Bija iegādāts 64 hektārus liels zemesgabals ļoti sliktā stāvoklī, gandrīz bezcerīgs, bet ar savu īpašo vēsturi. Kad pirms dažiem gadiem kļuvu par tā vienīgo īpašnieku, tad sākotnēji es nolēmu zemesgabalu tikai attīrīt no piegružojuma un krūmu apauguma. Paralēli bija svarīgi vienoties ar Rīgas pašvaldību par tik pašsaprotamu lietu, kā manām tiesībām ierobežot trešo personu pārvietošanos šajā teritorijā un tādējādi mazināt atkārtotas piegružošanas risku. Noslēdzot atsevišķu līgumu un atvēlot tam vairākus ha zemes, mēs noteicām iespēju trešajām personām pārvietoties uz tālāk esošajiem pašvaldībai piederošiem zemes gabaliem tikai pa vienu maršrutu.
Un tikai pēc zemes teritorijas attīrīšanas no apauguma un būvgružiem mēs ieraudzījām pavisam citu ainavu. Nu gluži kā stāstā par Ankor Vatu Kambodžā, vai ne? Un, protams, tikai tad sapratām, kādēļ šeit gandrīz divus gadsimtus saimniekoja Rīgas rātskungi!
– Es sākumā izbrīnījos. Kur Rīgā, Iļģuciemā, var būt tik liels līdz šim neizmantots, nesadrumstalots zemesgabals.
Ja nav zināma vēsture, kas ir saistīta ar šo vietu, var izteikt jebkādus minējumus. Pati ideja par teritorijas nosaukumu Esena Pārdaugavas dārzi loģiski izriet no vēstures notikumiem. Sākotnēji 17.gadsimtā viens pēc otra šeit dzīvoja divi rātskungi – Drelings un tad Gotāns. 18.gadsimtā par īpašnieku kļuva Rīgas mācītājs un tajā laikā Eiropā ļoti pazīstams brīvdomātājs, reformators un kristīgais filozofs Gustavs Emīls Esens. Muižu sāka dēvēt par Esena muižu. 19.gadsimtā vairākus simtus hektāru plašo zemes gabalu un muižu iegādājās plaši pazīstamais Rīgas goda pilsonis krievu tirgotājs Anfirs Popovs. Interesanti, ka Popova ģimene šo īpašumu noturēja vairāk nekā simts gadu − līdz 2001.gadam. 90.gadu sākumā Popova mantinieki nodibināja mantinieku apvienību - legātu un 1994.gadā atguva vairāk nekā 200 hektāru plašas zemes teritorijas, kuras padomju valdīšanas pirmajos gados tika nacionalizētas. Deviņdesmitajos gados tā bija piegružota teritorija ar mazdārziņiem un bezpajumtniekiem. Bija jāmaksā ne tikai ikgadējā nekustamā īpašuma nodeva, bet arī regulāri sodi par piesārņotu teritoriju. Tas Popova kunga mantiniekiem ļoti apgrūtināja jebkādas iespējas attīstīt šo teritoriju. Beidzot, īpašnieki nolēma šo problemātisko īpašumu pārdot. Divu gadu garumā tika meklēti pircēji, un 2001.gadā es kopā ar diviem investoriem nopirkām šo teritoriju. Dibinājām jaunu komercsabiedrību, kuru ar mantinieku piekrišanu un par godu viņiem nosaucām par SIA Popova legāts.
– Kas par šo teritoriju teikts pilsētas ģenerālajā plānā?
Šī teritorija ir apbūvējama, atsevišķās vietās ēku augstums ir pieļaujams līdz pat 6 stāvu augstumam. Drīz stāsies spēkā jaunais Pilsētas attīstības plāns RTP2030. Jaunajā plāna redakcijā tiks paredzēta mazstāvu apbūve līdz 3 stāvu augstumam. Un mēs pret to neiebilstam.
– Tātad debesskrāpju te nebūs. Rīgā tagad ir sākuši parādīties mazstāvu projekti ar slēgto teritoriju, kas sevī apvieno pilsētas un ārpus pilsētas dzīvošanas iespējas.
– Tas ir loti apsveicami. Jā, mēs nākotnē varētu piedāvāt kaut ko līdzīgu. Ar dabiskām ūdenstilpnēm noslēgtu teritoriju 60 hektāru platībā ar mazstāvu apbūvi pa perimetru un ar brīvdabas atpūtas iespējām ievērojamā teritorijas daļā. Šobrīd strādājam pie detālplānojuma izstrādes. Koncepcija - nebojājot vidi, gandrīz neredzamā veidā skaistajā ainavā integrēt mazstāvu ēkas. Mēs nepretendēsim uz ekskluzivitātes statusu. Mērķa auditorija varētu būt zaļi domājošas jaunās ģimenes, kas strādā Rīgas centrā un kam ir svarīgi 10 minūtēs nokļūt darbā un dienas beigās atpakaļ šeit, zaļā parkā. Sabiedriskā transporta pietura ir uz mūsu teritorijas robežas, blakus ir arī skolas, bērnudārzi, veikali. Bet pašlaik apbūve galīgi nav prioritāte. Mums tagad ir ar ko nodarboties.
– Tātad − kad šī iecere būs realizēta, kāds būs parka liktenis?
– Negribētu tik bieži lietot vārdu “parks”, jo no juridiskā viedokļa mūsu teritorija nav parka teritorija, un pagaidām šādu statusu mēs arī nevēlamies iegūt. Cita lieta, ka šīs plašās teritorijas ainavas vizuāli neatšķiras no Rīgas un citu pilsētu iekoptiem parkiem!. Atbildot uz Jūsu jautājumu – es domāju, ka apmēram 30 hektāru zaļās zonas teritorija saglabāsies vēl vairākus desmitus gadus, varbūt, vēl ilgāk.
– Jauno pircēju vidū pastāv tendence mazāk tiekties pēc plašuma un vairāk pēc funkcionalitātes un racionāla mājokļa plānojuma.
Jā, Rīgā ir pietiekami liels Millenium paaudzes ģimeņu skaits, 30 gadnieki, kas dzimuši pirms 2000.gada, kuriem ir jau bērni. Un viņi ir citādāki, krasi atšķirīgi. Pirms tam bija cilvēki, kas gribēja izrauties no maziem dzīvokļiem, un viņiem bija pārspīlēta tieksme pēc plašām dzīvojamām platībām. Millenium paaudze „neturas pie viena darba”, „pie vienas dzīvošanas vietas”. Viņi ir sajūtu cilvēki. Viņiem svarīgi, lai labi ir šodien un arī rīt. Viņi labāk izvēlas nevis pirkt, bet nomāt. Jo ātrāk, mēs, „veči”, sapratīsim, ka iepriekšējas paaudzes domāšana ir jau pagātne, jo lielākas izredzes, ka mēs nākotnē pieņemsim pareizākus lēmumus. Domāju, ka tiks piedāvātas arī dzīvojamo platību nomas iespējas.
– Nedaudz filozofijas: ko jūs domājiet par saikni starp paaudzēm? Ka jaunieši maz kominicē ar vecāko paudzi pat savas ģimenes ietvaros?
– Šveicē, Vācijā, Zviedrijā esmu novērojis urbānus mazdārziņus un ļoti izteiktu cilvēku velēšanos atgriezties pie dabas. Kāpēc gan šeit tas nenotiktu? Esena Pārdaugavas dārzos organizējām izīrējamas dobes, kur vecvecāki var mācīt saviem mazbērniem, ka patiesībā burkāni lielveikalā un pat tirgū neaug. Un kopīga parušināšanās dārzā dod daudz jebkuram cilvēkam. Tas viss labi iederas Esena Pārdaugavas dārzos koncepcijā: cilvēks ir daļa no dabas un jāuztur saikne ar dabu un arī ar savu ģimeni. Tagad mazbērni vairāk dibina saites ar gadžetiem. To var mainīt. Ir pavisam konkrēta vieta, kas var iedvesmot dzīvot saistībā ar dabu.
– Kāpēc, jūsuprāt, cilvēki vispār atnāk uz parku? Jūs taču laikam interesē iemesli!
– Rīgā daudzas ģmenes dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Pagalmi ir pārvērsti lielās autostāvvietās. Cilvēki meklē patvērumu pašvaldības parkos un jūras krastos. Tas ir lieliski, ka pašvaldība iepēju robežās šo situāciju uzlabo, piemēram, Rīgā ir Mežaparks un Lucavsala un vairākas citas labi organizētas vietas. Bet... tur varbūt viss ir pārāk pārblīvēts, pietrūkst privātuma, ne visi cilvēki tur jūtas brīvi. Varbūt, daļa rīdzinieku vēlas īpašas rūpes un cieņu konkrēti pret sevi Protams, mēs vēlamies piesaistīt apmeklētājus mūsu dārziem, bet mēs visticamāk šeit nekad neveidosim atrakcijas parku ar skaļām karuseļveida atrakcijām.
– Vai var teikt, ka tā ir cieņas ideoloģija? Cilvēks mežā smeļas enerģiju un spēku, tomēr tajā pat laikā mežā viņam jāizturas ar cieņu.
– Cilvēki saprot un atzīst šis vietas vienreizīgumu un, kā jau teicu, burvību. Pirmo reizi viņi ir apmulsuši: “Kā? Nav karuseļu? Bērniem taču šeit būs garlaicīgi!” Bet, mēs piedāvājam “pārslēgties” uz cita veida atpūtu: bumbu spēlēšanu, airēšanu, badmintona un pludmales tenisa spēlēšanu, ložņāšanu virvju takā, grāmatu lasīšanu mūsu mazajā bibliotēkā, ģimenes makšķerēšana mūsu dīķos vai vienkārši gulēšanu šūpuļtīklu birzī. Un, protams, dabas skaistums. No kādreizējas muižas kalna var vērot saules rietu, skatīties, kā pīles un gulbji audzina savus lolojumus, un klausīties daudzveidīgo putnu kori.
– Tātad jūsu plānos nav pārspēt tehniski izcilu Rīgas Krišjāņa Barona spēļu kvartālu?
Protams, nē. Kaut gan spēļu kvartāls Rīgai bija vajadzīgs, un ne velti tas ir arī populārs! Mēs gan savus klientus dārzu teritorijā uzrunājam ar šādām mīļām un mazliet neierastām norādēm, piemēram:“Es esmu īpašs zāliens. Man patīk, ja cilvēki ar pēdām masē manu zaļo muguru. Bradā, lēkā, gulšņā vai met kūleni – tas viss man ir pa prātam. Celiņus manos zaļajos matos vari ignorēt. Tie ir tikai skaistumam”, “Jūties kā mājās, bet atceries, ka esi ciemos. Lai gan parasti aizņemti savos darbos, ikdienā šeit uz dzīvi apmetušies zaķi, stirnas, lapsas, eži, pīles, gārņi, lakstīgalas un pupuķi. Par šīs vietas galveno saimnieku vietējie saucot izskatīgo Zalkša kungu, kuru pazīsi pēc viņa dzeltenajām ausīm” vai arī “Labam piknikam tāpat kā rasolam ir vajadzīgas vairākas sastāvdaļas. Sākumā ņem nojumi, tad pievieno grilu, saulessargu, galdu un visu skaisti dekorē ar krēsliem. Pēc sastāvdaļām vaicā informācijas centrā”.
– Tas ir privātais parks. Ar kādām izmaksām jārēķinās atpūtniekiem?
Līdz šim šeit bija degradēta teritorija, kura nevienu neinteresēja kā atpūtas vieta. Es jums paradīšu bildes, kā te bija pirms trim gadiem. Vairākās vietās bija pat atkritumu izgāztuves. Tas, ko jūs te redzat tagad, ir izveidots par pašu līdzekļiem. Mēs neesam saņēmuši nekādu līdzfansējumu ne no valsts, ne pašvaldības vai ES fondiem. Kopā te ir investēti vairāki miljoni eiro! Nu tas taču ir tik loģiski – ja nebūs nekādu ienākumu, tad pienāks reiz brīdis, kad nebūs arī par ko uzturēt jau izveidoto. Nemaz jau nerunājot par to, lai kaut ko atpelnītu un investētu tālākai attīstībai.
Dārzi apmeklētajiem pieejams no pulksten 12 rītā līdz 22 vakarā par simbolisku ieejas maksu - darba dienās biļetes pieaugušajiem maksā 2 eiro, brīvdienās 3 eiro, pirmsskolas vecuma bērniem ieeja ir bez maksas, savukārt lielākiem bērniem − par puscenu.
– Vai ir kādi Esena Pārdaugavas dārzu maksas pakalpojumi?
Jā, mums ir arī pakalpojumi par papildus samaksu– virvju taka, laivu, Sup dēļu un velokartu noma, pludmales volejbola un tenisa laukumu rezervēšana, jauna un moderna a/m stāvlaukuma izmantošana, dažāda veida speciāli labiekārtotu un norobežotu vietu rezervēšana piknikiem, korporatīvajiem pasākumiem vai bērnu dzimšanas dienu ballītēm. Bet vislabāk ieejiet mūsu mājaslapā esena.lv un tur atradīsiet daudz plašāku informāciju, t.sk. pakalpojumu cenrādi!
Vēlos vēlreiz atgādināt, ka bez papildu maksas jūs varat gandrīz jebkurā vietā sarīkot mūsu plašajos zālājos nelielu pikniku uz līdzpaņemtās segas, pastaigāties vai braukt ar riteņiem, vai mazos bērnus līdz 10 g vecumam izklaidēt iecienītajā Ķiparu takā, makšķerēt Spilvas vai Hapaka kanālā, izmantot mūsu mazo bibliotēku un šūpuļtīklu birzi, laist pūķus uz lidostas vecā skrejceļa un darīt daudzas citas pašu izdomātas lietas!
Ja nezināt vai neprotat kopā ar bērniem atrast kādu nodarbi brīvā dabā, tad atnāciet! Mēs jūs iemācīsim!
www.esena.lv