Izmeklētas anekdotes no žurnāla M2

Man laikam tomēr ir slikta reputācija. No visiem, kam uzrakstīju, ka salauzu roku, tikai viens painteresējās: labo vai kreiso. Visi pārējie vaicāja: „Kam?”

Vakar vinnēju prāvu pret Ceļu policiju. Mans advokāts spēja pierādīt, ka zīmi „50”, braucot ar ātrumu 250 km/h, nav iespējams saskatīt.

Tēvs atved dēlu uz konservatoriju:
— Iemāciet manam puikam spēlēt.
— Bet dzirde viņam ir?
— Kā tad! Kad saucu, viņš mani vienmēr dzird.

Tētis-vampīrs māca dēlam-vampīram asinis sūkt:
— Tu, dēliņ, iekodies ar ilkņiem un dzer asinis, bet visas neizsūc.
— Bet kāpēc, tēt? Es gribēju visas izsūkt.
— Nu, dēliņ, mēs taču esam vampīri, nevis nodokļu inspektori!

— Jūs apgalvojat, ka mācītāji bezdievīgi melo?!
— Dievs pasargi, mācītāji melo vienkārši dievīgi!

— Dakter, kādas ir manas izredzes izārstēties?
— Viena no simta.
— Vai tiešām ir tik ļauni?
— Nu, katrs simts eiro jums dos papildus vienu iespēju.

— Varu ieteikt jums lielisku advokātu. Viņa klientam draudēja elektriskais krēsls, un viņš, tikai iedomājieties, panāca…
— Attaisnošanu?
— Nē, ievērojamu sprieguma samazināšanu.

Ābeļdārza sargs noķēris puiku, kas čiepj ābolus.
— Ak, tu, negantniek, kliedz sargs. — Es tev tūlīt parādīšu, kā ābolus zagt!
— Nu, tad beidzot! Citādi mani jau trešo reizi noķer!

— Zini, es jau pa pusei esmu sarunājis tikšanos ar tur to skaistuli.
— Kā tas ir — pa pusei?
— Nu, es pats jau esmu ar mieru.

Saka, ka katrs ceturtais mirstot no dzeršanas. Traks var palikt! Labi, ka mēs ar draugiem sanākam kopā pa trim!

Pāris pēta ceļojumu katalogu.
— Kur brauksim atpūsties?
— Spriežot pēc cenām, mēs ar tevi nemaz neesam noguruši!

Muzejā gids stāsta apmeklētāju grupai: „Te, dāmas un kungi, jūs redzat unikālu eksponātu — brīnišķīgu grieķu karavīra statuju. Jūs, protams, pamanījāt, ka viņam nav vienas rokas, vienas kājas un ir bojāta galva. Šī mākslas darbs nosaukums - Uzvarētājs. Pēkšņi kāds no apmeklētājiem saka: „Ja tas ir uzvarētājs, tad bail pat iedomāties, kas ir palicis pāri no uzvarētā.”

— Sakiet, vai jums ir 48 izmēra pleznas?
— Bet kādam nolūkam jums pleznas vajadzīgas?

Pēc izrādes vecs aktieris pienāk pie jaunā aktiera un saka:
— Ja jūs šovakar būtu redzējis Moljērs, viņš kapā apgrieztos otrādi!
— Jā, un ieņemtu pareizu pozu, jo vakar viņš šajā lomā redzēja jūs!

Nodaļas vadītājs runā ar Bērziņu.
— Cik reižu esmu jums teicis, ka darba laikā nedrīkst dzert! Vakar, kad jūs bijāt skaidrā, es biju vienkārši laimīgs.
— Šef, vakar jūs bijāt laimīgs, bet šodien ir mana kārta!

Ārsts izklaušina pacientu:
— Tā… Labi… Labi… Ļoti labi…
— Dakter, kas tur labs?!?
— Labi, ka man tā visa nav.

— Janci, spēlēsim zoodārzu.
— Kā tas ir?
— Ļoti vienkārši! Es būšu mērkaķis, bet tu man atnesīsi banānus un apelsīnus.

— Šef, es gribēju jums kaut ko pavaicāt. Nabaga Kociņš ir nomiris. Vai es varētu dabūt viņa vietu?
— Neiebilstu. Sarunājiet ar apbedīšanas biroju.

— Kā tu tādu zilumu zem acs dabūji?
— Ai, kļuvu par manas cilvēkmīlestības upuri. Iedomājies tikai, izvilku vakar no ūdens meiteni, bet te uzradās sieva un iesita man.
— Skarbi! Un kur tad tas notika — upē vai jūrā?
— Mūsu vannasistabā.