Dati uzrāda pārliecinošas tendences strādājošo atalgojumā, taču tas nenozīmē pienākumu darba devējam celt visiem un jebkuros apstākļos, aģentūrai LETA pauda "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Tas esot atkarīgs gan no uzņēmēju spējas nodrošināt šādu kāpumu, gan darbinieku spējas šādu kāpumu pamatot. "Kā rāda būvniecības sektors, daudzi uzņēmēji nonākuši finansiālās problēmās straujo izmaksu kāpuma dēļ. Tādēļ ikviens pieaugums jāvērtē no tā, cik tas ir samērīgs ilgtermiņā, jo pazīmes noteiktos segmentos atgādina iepriekšējās krīzes pirmsākumus, kas ātri var novest pārmērībās," skaidroja Gašpuitis. Pēc viņa teiktā, patlaban, kad darba tirgus uzkarst un ekonomikas perspektīvas ir pozitīvas, tam ir liels risks, kaut arī individuālā līmenī ikviens izmantošot iespēju saņemt lielāku atalgojumu. Situācija darba tirgū nosveroties arvien vairāk par labu darbiniekiem. "Taču jābilst atruna, ka dažādas aptaujas liecina, ka darba samaksu parasti plāno 40-50% aptaujāto, kas arī nosaka kopējās tendences," norādīja eksperts. Viņš vērsa uzmanību, ka straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Noteiktās profesijās izteikts trūkums ir visā reģionā. Tādēļ darba samaksas pieaugums turpināšoties.

Turpmāk iezīmējas risks, ka straujajam tempam turpinoties, nerisinoties ražīguma jautājumam, uzņēmumi var sašaurināt darbību, sākt pamest Latviju, bet tā vietā neparadās jauni, jo nav atbilstoši sagatavots darbaspēks, kas spēj darboties jaunajos nosacījumos, secināja Gašpuitis. Par to arvien izteiktāk runājot un jau novērojot Igaunijā, kas gan vēl nozīmējot nedaudz laika Latvijai. "Igaunijā tas tiek uztverts par nopietnu izaicinājumu jau drīzumā, jārēķinās arī, ka Latvijā izglītības sistēma, ieguldījumi izpētē, jaunuzņēmumu vides attīstībā u.c. lietas no kaimiņvalsts krietni atpaliek. Tādēļ straujais darba samaksas kāpums nozīmē nepieciešamību ātrāk risināt izglītības, valsts pārvaldes reformas un citus jautājumus," sacīja eksperts.

Viņš norāda, ka darba algas pieaugums ir ļoti būtisks motivācijas un gaidu avots. Patlaban izaugsmes apstākļu uzlabošanās dodot papildus iespējas atalgojumu paaugstināt. Pēc viņa domām, situācija budžetā un tuvojošās vēlēšanas būs labvēlīgs nosacījums algu kāpumam valsts iestāžu darbiniekiem. Pieticīgās gaidas atsevišķās nozarēs ir izpalikušas, straujš kāpums - 5-15% - bijis vērojams visās nozarēs, izņemot finanšu sektoru. "Nekas neliecina, ka šogad situācija mainīsies. Pretrunīgs vērtējums būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār," atzina Gašpuitis.

Viņš prognozē - ja 1000 eiro "uz papīra" slieksnis ir pārsniegts, vēlamais 1000 "uz rokas", kas būtu vajadzīgs emigrācijas apstādināšanai, ir vēl ap 2-3 gadu attālumā. Algu ziņā reģioni Rīgai un Pierīgai nav konkurenti un tādi arī nekļūs. Ņemot vērā algu līmeņa atšķirības un labvēlīgos ekonomiskos nosacījumus, kāpumu piedzīvos visu reģionu strādājošie. Tomēr algu līmenis starp reģioniem un Rīgu lēni, bet turpinās augt. Protams, tas neattieksies uz atsevišķiem centriem reģionos. Tas uzturēs iedzīvotāju migrāciju, kas pārvietosies uz vietām, kur algu un darba iespējas ir labākas. Tādēļ reģionu tukšošanās, kur vēlamais 1000 neto tik drīz vēl sasniegt netiks un par nožēlu jāatzīst, turpināsies vēl ilgi. Šogad algu kāpums tiek prognozēts 8.2% apmērā.