Līdzīga aina vērojama arī pārējās Baltijas valstīs. Baltijā kopumā mājokļa platības ietekmi uz lēmumu par bērniem kā būtisku vērtē 30 % aptaujāto. Visaugstākais šis rādītājs ir Lietuvā un Igaunijā – abās valstīs tā norādījis 31 % iedzīvotāju –, savukārt Latvijā tas ir tikai nedaudz zemāks – 29 %. Tādējādi visās trīs Baltijas valstīs mājokļa platība ir būtisks apsvērums teju trešdaļai sabiedrības, domājot par bērnu ienākšanu ģimenē.
Kā secina demogrāfe Zane Vārpiņa, pētījuma dati iezīmē mājokļu pieejamības nozīmi arī demogrāfijas kontekstā. Piemērota un finansiāli sasniedzama dzīvesvieta pati par sevi nenosaka ģimenes izvēles, tomēr tā var būt viens no praktiskiem priekšnoteikumiem ģimenes pieaugumam.
“Ja ģimene vēlas vēl vienu bērnu, bet mājoklī tam nav vietas un pārcelšanās uz lielāku dzīvesvietu nav finansiāli iespējama, tas var kļūt par reālu šķērsli ģimenes plānu īstenošanai. Padarot ģimenēm piemērotus mājokļus pieejamākus, mēs nevaram atrisināt demogrāfijas problēmas kopumā, taču varam mazināt vienu no praktiskajiem šķēršļiem, kas cilvēkus attur no ģimenes paplašināšanas,” skaidro Vārpiņa.
Mājoklim jāspēj mainīties kopā ar tā iemītniekiem
Kā liecina pētījums, ģimenes vajadzībām atbilstošu mājokli ne vienmēr nosaka tikai tā platība. Būtiska ir arī iespēja dzīves telpu pielāgot pārmaiņām – bērna ienākšanai ģimenē, brīdim, kad bērni uzsāk patstāvīgu dzīvi, darba paradumu maiņai vai citiem dzīves apstākļiem. Telpa, kas vienā dzīves posmā kalpo kā bērnistaba, citā var kļūt par mājas biroju vai iegūt pavisam citu funkciju.
Iespēju mainīt telpu plānojumu ar pārvietojamu vai citādi pielāgojamu sienu palīdzību par būtisku uzskata 38 % Baltijas un 35 % Latvijas iedzīvotāju, savukārt iespēja mājoklī ierīkot darba vietu ir svarīga attiecīgi 36 % un 35 % aptaujāto. Aptuveni trešdaļai Baltijas iedzīvotāju saistoša šķiet arī iespēja nodalīt atsevišķu dzīvojamo platību, ko iespējams izīrēt un gūt papildu ienākumus. Latvijā un Igaunijā šādu risinājumu par nozīmīgu uzskata 28 %, Lietuvā – 38 % aptaujāto.
Kā norāda “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša, līdz ar svārstīgajām energoresursu cenām un dzīves dārdzības pieaugumu pēdējos gados tirgū augusi interese par kompaktiem dzīvokļiem, kuros salīdzinoši nelielā platībā iespējams nodrošināt ģimenei nepieciešamo istabu skaitu. “Trīsistabu dzīvoklis var būt gan 100, gan 56 kvadrātmetrus plašs, taču pircējam nereti svarīgāks par pašu kvadrātmetru skaitu ir tas, cik funkcionāli šī platība ir izmantojama. Tas mums kā attīstītājam liek rūpīgi pārdomāt katru kvadrātmetru, lai mājoklis spētu pielāgoties iemītnieku vajadzībām arī ilgtermiņā. Labs piemērs ir mājas birojs – par būtisku vajadzību tas kļuva pandēmijas laikā, kad daudzi sāka strādāt no mājām. Attālinātam un hibrīdam darbam saglabājoties arī šodien, šāda iespēja joprojām ir aktuāla, taču nākotnē tai pašai telpai var būt jau pavisam cita funkcija,” skaidro Ekša.
Ģimenes plānus ietekmē arī dzīves stabilitāte
Lēmumus par ģimenes veidošanu ietekmē ne tikai mājokļa pieejamība un piemērotība, bet arī plašāka dzīves stabilitāte – finansiālā drošība, profesionālā noturība, emocionālā un fiziskā veselība, kā arī kopējā pārliecība par nākotni. To iezīmē arī jaunākās paaudzes atbildes – Baltijā 24 % aptaujāto 20–29 gadu vecumā norāda, ka viņiem nav bērnu un šobrīd viņi tos nākotnē neplāno, savukārt teju puse jeb 49 % bērnus nākotnē plāno. Kā skaidro demogrāfe Zane Vārpiņa, ģimenes veidošana arvien biežāk tiek atlikta līdz brīdim, kad cilvēks jūtas pietiekami stabils gan profesionāli, gan finansiāli. Šīs izvēles veidojas dažādu apstākļu ietekmē – nozīme ir gan dzīves dārdzībai un mājokļa pieejamībai, gan drošības sajūtai un pārliecībai par nākotni.
“Lēmums par ģimenes veidošanu reti ir saistīts tikai ar vienu apstākli. Cilvēkiem ir svarīgi just, ka viņu dzīvē ir pietiekama stabilitāte un iespēja ģimenei nodrošināt piemērotus apstākļus. Tāpēc arī mājoklis šajā kopējā ainā ir būtisks – nevis kā vienīgais faktors, bet kā viens no praktiskajiem priekšnoteikumiem ģimenes plānu īstenošanai,” skaidro Vārpiņa.
Kā uzsver Vārpiņa, šādi pētījumi var būt vērtīgs atbalsts valsts un pašvaldību institūcijām, veidojot ilgtermiņa demogrāfijas politiku. “Ja redzam, ka mājokļa apstākļi var ietekmēt cilvēku ģimenes plānus, tas ir būtisks signāls politikas veidotājiem. Latvijā jau šobrīd ģimenēm ar bērniem ir pieejami dažādi atbalsta mehānismi mājokļa iegādei, taču būtu vērts raudzīties plašāk un domāt par mājokļu pieejamības veicināšanu kopumā. Demogrāfijas izaicinājumus nevar atrisināt ar vienu instrumentu, tomēr piemērota un finansiāli sasniedzama dzīvesvieta ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem ģimenes plānu īstenošanai,” secina Vārpiņa.