20206. gada pirmajā ceturksnī turpināja samazināties aktivitāte lielāko meža investoru segmentā. Saruka darījumu skaits, iegādātās platības un kopējā pirkumu vērtība. Arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū gada sākumā bija vērojama zemāka aktivitāte un neliels vidējās cenas samazinājums, tomēr jaunākie darījumu dati liecina, ka nākamajos periodos cenu pieaugums varētu atjaunoties. Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti lēš, ka zemesgrāmatas dati tirgus patieso situāciju atspoguļo tikai daļēji. Proti, lai gan pēc pārskata perioda AS “Latvijas valsts meži” īstenoja uzņēmuma vēsturē lielāko zemes portfeļa iegādi, kapitāldaļu darījuma dēļ šī iegāde nekustamo īpašumu darījumu statistikā neparādās, aktualizējot jautājumu par valsts kapitālsabiedrības lomu meža īpašumu tirgū.

“Lauku īpašumu tirgus indekss” 2026. gada 1. ceturksnī:

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ):

• 190 EUR/ha - vidējā nomas maksa gadā Latvijā;
• 5 232 EUR/ha - vidējā LIZ cena Latvijā*;
• 14 755 EUR/ha - augstākā reģistrētā LIZ cena 1. ceturksnī (Valmieras pag., Valmieras nov.)

Meža īpašumi:

• 2 932 EUR/ha - vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos;
• 24 000 EUR/ha - pieauguša skujkoku meža cena;
• 17 500 EUR/ha - pieauguša lapu koku meža cena.

Kopējā aktivitāte:

• 1 249 darījumi ar LIZ un meža īpašumiem;
• par 9 % mazāk nekā 2025. gada 1. ceturksnī.

LIZ tirgū zemāka aktivitāte, gada turpinājumā iespējams cenu pieaugums

2026. gada 1. ceturksnī lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā cena Latvijā bija 5 323 EUR/ha. Salīdzinot ar 2025. gada 1. ceturksni, kad vidējā cena bija 5 550 EUR/ha, tā samazinājusies par aptuveni 4%. Visvairāk darījumu ar LIZ reģistrēti Latgalē, kur notikuši 55 darījumi un vidējā cena sasniegusi 2 574 EUR/ha. Augstākā vidējā cena saglabājusies Zemgalē, kur tā bija 7 706 EUR/ha un kopumā reģistrēts 31 darījums. Pierīgā notikuši 17 darījumi ar vidējo cenu 6 973 EUR/ha, Kurzemē 11 darījumi ar vidējo cenu 5 682 EUR/ha, bet Vidzemē 22 darījumi ar vidējo cenu 4 525 EUR/ha. Vienlaikus jaunākie darījumu dati liecina par cenu pieaugumu nākamajā periodā. Aprīlī reģistrētie darījumi uzrāda augstāku cenu līmeni, tādēļ, saglabājoties līdzīgai tirgus dinamikai, gada turpinājumā LIZ vidējā cena varētu atkal pieaugt.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitāti izsaka ballēs, kur maksimālais novērtējums ir 100 balles. Jo augstāks novērtējums, jo lielāka ir zemes potenciālā ražotspēja. Analizētā statistika liecina, ka vairāk nekā puse darījumu notikuši ar zemi 40 līdz 49 baļļu grupā, kur vidējā darījumu cena 2026. gada 1. ceturksnī ir ap 5 480 EUR/ha.

Lielāko investoru segmentā aktivitāte samazinās straujāk nekā zemes cenas. “Latio” eksperti novērojuši, pircēji ieņem nogaidošu pozīciju un saglabā interesi tikai par kvalitatīviem īpašumiem, taču darījumu noslēgšanai nepieciešams pārliecinošāks ekonomiskais pamatojums.

Vienlaikus noticis darījums, kas būtiski papildina priekšstatu par lielo investoru interesi, lai gan zemesgrāmatas statistikā tas neparādās. AS “Latvijas Valsts meži” (LVM) iegādājās SIA “GOSK LATVIA” un SIA “WALDEMARK” kapitāldaļas, kopumā investējot 26,385 miljonus EUR Abu uzņēmumu zemes portfelī ietilpa aptuveni 5800 hektāru zemes, no kuriem 4800 hektārus aizņēma mežs, bet aptuveni 600 ha veidoja lauksaimniecības zeme. Īpašumi galvenokārt atrodas Pasienes pagastā, Ludzas novadā.

“LVM veiktais zemes portfeļa pirkums ir vēl viens nozīmīgs ārpus tirgus darījums. Tā kā iegādātas divu uzņēmumu kapitāldaļas, nevis atsevišķi nekustamie īpašumi, darījums neparādās zemesgrāmatas darījumu statistikā un attiecīgi neietekmē arī mūsu aprēķinātos tirgus rādītājus. Tomēr tā mērogs ir būtisks. Darījuma vērtība atbilst vairāk nekā astoņu mēnešu lielāko investoru reģistrēto darījumu apjomam, rēķinot pēc 2026. gada 1. ceturkšņa aktivitātes. Tas parāda, ka interese par lieliem un kompaktiem meža īpašumu portfeļiem saglabājas, lai gan atklātā tirgus statistikā investoru aktivitāte ir samazinājusies”, komentē Jānis Vēbers, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

LVM darījumā norādītā vidējā cena ir aptuveni 4 500 EUR/ha, un tā ir ļoti tuva “Södra” Baltijas mežu portfeļa pārdošanas darījumā aprēķinātajai cenai. “Ingka Investments” par 720 miljoniem eiro iegādājās kopumā 152 974 hektārus zemes Latvijā un Igaunijā, kas atbilst aptuveni 4 700 EUR/ha. Tādējādi divos apjoma ziņā ļoti atšķirīgos darījumos hektāra cena atšķiras tikai par dažiem procentiem. “Lielu un vienoti apsaimniekojamu meža zemju portfeļu cenu līmenis lielo investoru darījumos varētu būt aptuveni 4 500 līdz 4 700 EUR/ha, tomēr šo diapazonu nevar automātiski attiecināt uz visu Latvijas meža īpašumu tirgu, jo katra portfeļa vērtību ietekmē mežaudžu sastāvs un krāja, īpašumu kompaktums, infrastruktūra, saimnieciskie ierobežojumi un atrašanās vieta. Turklāt abi darījumi īstenoti kā uzņēmumu kapitāldaļu vai aktīvu portfeļu iegāde, tādēļ tie neatspoguļojas klasiskajā zemesgrāmatas darījumu statistikā, lai gan būtiski maina meža zemju īpašnieku struktūru,“ skaidro J. Vēbers.

Vai kapitālsabiedrībai ir lielākas priekšrocības nekā privātajam investoram?

LVM darījums aktualizē jautājumu par valsts kapitālsabiedrības lomu meža īpašumu tirgū. No vienas puses, valsts īpašumā nonāk liels un kompakts zemes portfelis stratēģiski nozīmīgā Latvijas austrumu pierobežas teritorijā. No otras puses, LVM ar publiskā kapitāla resursiem darbojas segmentā, kurā īpašumus iegādājas arī privātie investori. Vēbers uzsver - būtiska ir darījuma ekonomiskā pamatotība un cenas atbilstība tirgum, kā arī skaidrs pamatojums, vai valsts šajā gadījumā aizpilda privātā kapitāla atstāto nišu vai pati kļūst par konkurentu privātajiem pircējiem.

Darījuma atrašanās vieta ir būtiska arī no tirgus skatpunkta. Pasienes pagasts atrodas Latvijas austrumu pierobežā, kur daļai īpašumu piekļuve un saimnieciskā izmantošana ir saistīta ar papildu prasībām. Ja īpašums atrodas pierobežas joslā, tā apsekošanai potenciālajiem pircējiem, vērtētājiem un darbuzņēmējiem var būt nepieciešama Valsts robežsardzes speciālā caurlaide, bet atsevišķi darbi ir iepriekš jāsaskaņo.

LVM kā valsts kapitālsabiedrībai ir ilgāks ieguldījuma horizonts un cita riska tolerance. Tādēļ uzņēmums var uzņemties riskus, kurus privātais investors iestrādātu zemākā pirkuma cenā vai kuru dēļ no darījuma atteiktos.

Vienlaikus LVM 2026. gada vasarā nonāca nozares uzmanības centrā arī kiberdrošības incidenta dēļ, kas ietekmējis arī meža īpašumu izvērtēšanu. Lai gan LVM GEO darbība pakāpeniski tiek atjaunota, un daļa lietotnes funkciju atkal ir pieejama, darbs pie sistēmas pilnvērtīgas atjaunošanas joprojām turpinās. “Meža īpašumus ir iespējams novērtēt arī bez viena konkrēta karšu rīka, kas šajā gadījumā ir LVM GEO, taču informācijas meklēšana vairākos avotos prasa vairāk laika. Rezultātā īpašumu izvērtēšanas un apsekošanas process paildzinās, kas nozīmē ilgāku nepieciešamo laiku, lai sagatavotu pārdošanai un īstenotu darījumu vēlamajā termiņā,” rezumē Vēbers.