– 2026. gads ir laiks, kad Latvijas imigrācijas regulējumu cenšas padarīt stingrāku un tehniski sarežģītāku. Vienlaikus uzturēšanās atļauju programma apmaiņā pret investīcijām, kas savulaik Latvijai deva pienesumu vairāk nekā 1,3 miljardus eiro un kuras ietvaros lielākā daļa investīciju tika ieguldīta mūsu nekustamajā īpašumā, jau šobrīd atrodas teju vai “dzīvības uzturēšanas” režīmā. Kā jūs to raksturotu – pacients vēl ir dzīvs vai tomēr drīzāk miris?
– Es specializējos tieši Latvijas uzturēšanās atļauju iegūšanas jautājumos, iegādājoties nekustamo īpašumu. Manā praksē ir arī piemēri, kad tā dēvētās "zelta vīzas" tiek noformētas, investējot uzņēmējdarbībā. Tomēr nekustamais īpašums jau aptuveni piecpadsmit gadus ir galvenā joma, ar ko nodarbojos gan kā jurists, gan kā konsultants. Tāpēc, atbildot uz jūsu jautājumu, varu teikt, ka līdz mūsu sarunas brīdim Latvijas uzturēšanās atļauju programma, iegādājoties nekustamo īpašumu, investoriem no noteikta valstu loka joprojām darbojas. Tāpēc pacients pagaidām drīzāk ir dzīvs.
2025. gadā savu pirmo Latvijas uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu, saņēma 41 investors, kā arī 59 viņu ģimenes locekļi. Tādējādi, pateicoties Imigrācijas likuma normām, ārvalstu pilsoņi veica 41 darījumu par Latvijas nekustamā īpašuma iegādi, kura vērtība pārsniedza 250 000 eiro – tā ir minimālā summa, kas noteikta nerezidentiem, kuri vēlas pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Šo darījumu kopējā vērtība 2025. gadā sasniedza 21,4 miljonus eiro, bet dārgākais iegādātais īpašums maksāja 560 000 eiro. Papildus tam katrs investors, noformējot uzturēšanās atļauju, samaksāja valstij nodevu 5 % apmērā no iegādātā īpašuma vērtības.
Vislielāko aktivitāti starp ārvalstu investoriem, kuri 2025. gadā vēlējās iegūt Latvijas uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu, demonstrēja Turcijas pilsoņi – uzturēšanās atļauju saņēma 13 investori (neskaitot viņu ģimenes locekļus). Pa trim investoriem bija no Uzbekistānas un Apvienotās Karalistes, bet kopumā Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikā sadaļā "Uzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi" bija pārstāvētas 20 valstis. Gadu iepriekš, proti, 2024. gadā, Latvijas uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu, saņēma 17 ārvalstu investori, un kopā ar viņiem – vēl 32 viņu ģimenes locekļi.
Jaunākā PMLP statistika liecina, ka 2026. gadā šajā investoru kategorijā ir vērojams neliels pieaugums: pirmajā pusgadā uzturēšanās atļaujas piešķirtas 25 ārvalstu investoriem un 24 viņu ģimenes locekļiem. Līderpozīcijās joprojām ir Turcijas pilsoņi – uzturēšanās atļaujas saņēmuši 6 investori un 10 viņu ģimenes locekļi. Pa četrām uzturēšanās atļaujām (neskaitot ģimenes locekļus), iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā, saņēmuši investori no Uzbekistānas un Izraēlas, bet pa trim – no Ukrainas un Libānas. Visi šie investori ir izturējuši noteiktās pārbaudes – gan Valsts drošības dienesta veiktās pārbaudes, gan līdzekļu izcelsmes likumības pārbaudi (piemēram, piesakot darījuma konta atvēršanu). Starp uzturēšanās atļauju pretendentiem nav neviena (!) Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņa, jo pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu šo valstu pilsoņi ir izslēgti no to personu loka, kuras var pretendēt uz Latvijas pirmreizējo uzturēšanās atļauju. Tāpat viņiem nav tiesību iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.
– Pārdomas par minēto statistiku: līdz tiem simtiem un tūkstošiem investoru, kuri 2011.–2014. gadā iegādājās nekustamo īpašumu Latvijā, vēl ir ļoti tālu. Tomēr pati tendence šķiet iepriecinoša – pieaugums, kaut arī neliels, tomēr ir. Tikai jautājums – cik ilgi vēl būs pamats šim optimismam? Jūnijā Latvijas Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, izslēdzot normu, kas ļāva ārvalstniekiem saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šos grozījumus neizsludināja, bet nodeva tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tādēļ pagaidām šī iespēja joprojām ir spēkā.
– Nekustamā īpašuma nozare ir pateicīga Latvijas Valsts prezidentam par to, ka viņš ieklausījās nozares argumentos un neizsludināja šo likumu. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA un Latvijas Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NĪAA) ieguldīja maksimālas pūles, lai skaidrotu Latvijas sabiedrībai, cik absurda būtu šīs iespējas pilnīga likvidēšana. Vēlos vēlreiz uzsvērt – pašreizējā veidolā šī programma nerada nekādus draudus ne Latvijas drošībai (Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem nav tiesību ne iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā, ne pretendēt uz uzturēšanās atļauju), ne nekustamā īpašuma tirgum. Gluži pretēji – tas ir neliels, bet nozīmīgs atbalsts Latvijas nekustamā īpašuma tirgum. Pasaulē pastāv konkurence par turīgiem ārvalstu investoriem, un tas, ka daļa no viņiem izvēlas ieguldīt tieši Latvijā, ir uzticības apliecinājums mūsu valstij. Ārvalstu nekustamā īpašuma pircēji nav tikai “sausi” statistikas skaitļi. Tie parasti ir aktīvi uzņēmēji, no kuriem daudzi vēlāk Latvijā izveido uzņēmumus, pārceļ uz šejieni savas ģimenes un atjauno vēsturiskās ēkas. Viņi sniedz vērtīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā.
– Ikreiz, kad kāds sāk runāt par nepieciešamību aizliegt ārvalstniekiem iegādāties nekustamo īpašumu, prātā nāk piemērs ar pasaules kapitālisma bastionu – Amerikas Savienotajām Valstīm, kas joprojām brīvi pārdod nekustamo īpašumu Ķīnas pilsoņiem, lai gan Ķīna, kas sludina komunisma idejas, tiek uzskatīta par ideoloģisku konkurentu. Savulaik Ķīnas investīciju apjoms ASV nekustamajā īpašumā pārsniedza 30 miljardus dolāru gadā, bet pēdējos gados tas ir samazinājies līdz aptuveni 12–14 miljardiem dolāru. Tomēr fakts paliek nemainīgs: nekustamais īpašums ir eksporta prece, kas vienmēr paliek tās valsts teritorijā, kurā tas atrodas – to nav iespējams aizvest līdzi.
– Atgriežot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus, kas paredzēja aizliegt piešķirt uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi, Latvijas Valsts prezidents aicināja izvērtēt arī šī jautājuma ekonomisko aspektu un apsvērt iespēju saglabāt šo praksi attiecībā uz noteiktu valstu pilsoņiem. Piemēram, attiecībā uz Turcijas pilsoņiem – valsti, ar kuru Latvijai ir labas, draudzīgas attiecības un kura ir NATO dalībvalsts. Pēdējos gados Turcijā pieaug interese par Latvijas “zelta vīzām”. Vai Saeimas deputāti ņems vērā uzņēmēju argumentus? To uzzināsim jau drīzumā – 20. augustā paredzēta Saeimas plenārsēde, kurā atkārtoti tiks skatīti grozījumi Imigrācijas likumā.
– Cik saprotu, Imigrācijas likumā ir arī citas normas, kas netieši varētu veicināt papildu pieprasījumu Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.
– Praktiski ikviens gadījums, kad tiek piešķirta Latvijas uzturēšanās atļauja, pozitīvi ietekmē nekustamā īpašuma tirgu, jo visiem šiem cilvēkiem ir nepieciešama dzīvesvieta. Īpaši vēlos izcelt vienu Imigrācijas likuma normu, par kuru daudzi nav informēti – tā paredz iespēju saņemt Latvijas uzturēšanās atļauju turīgiem pensionāriem no valstīm, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms. Šajā sarakstā ir vairāk nekā 65 valstis, tostarp Monako, Amerikas Savienotās Valstis, Taivāna, Peru, Grenāda, Gruzija, Meksika, Melnkalne, Panama, Kanāda, Kolumbija, Dienvidkoreja, Ukraina, Ungārija, Urugvaja, Japāna un Jaunzēlande. Viens no galvenajiem nosacījumiem ir, ka personas oficiālajai pensijai jābūt lielākai par 1 231 eiro mēnesī. Šie cilvēki kļūst par aktīviem Latvijas nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem – gan kā īrnieki, gan kā īpašumu pircēji. Turklāt, ja viņi iegādājas nekustamo īpašumu, likums neparedz minimālo īpašuma vērtību. Tas nozīmē, ka var tikt iegādāts īpašums gan par 50 000, gan par 100 000 vai 200 000 eiro. 2026. gada pirmajā pusgadā Latvijas uzturēšanās atļauju kā personas ar pietiekamiem iztikas līdzekļiem saņēma 192 cilvēki no 27 pasaules valstīm, kā arī vēl 14 viņu ģimenes locekļi. Lielāko šādu uzturēšanās atļauju skaitu saņēma Lietuvas pilsoņi – 29, sekoja Vācijas pilsoņi – 27, Igaunijas – 18 un Francijas – 17. Personīgi es šobrīd daudz palīdzu Izraēlas pensionāriem iegūt Latvijas uzturēšanās atļaujas. Mierīga vide, cilvēku atsaucība un laipnība, salīdzinoši pieejamās mājokļu cenas (salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm), saprotama un pārskatāma uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, kā arī mērenās vasaras (paskatieties, kas šogad notiek Spānijā, Itālijā, Francijā vai Vācijā!) – tie ir argumenti par labu pārcelšanās iespējai uz Latviju, kurus man minēja kāds Izraēlas klients, kurš jau ir saņēmis ilgi gaidīto Latvijas uzturēšanās atļauju.
Uzskatu, ka Latvijai daudz aktīvāk būtu “jāreklamē” iespēja saņemt uzturēšanās atļauju turīgiem pensionāriem no valstīm, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms. Tie ir finansiāli nodrošināti cilvēki, kuriem patīk Latvijas klimats un kultūra. Turklāt viņi nerada nekādu papildu slogu valsts budžetam – gluži pretēji, viņi Latvijā tērē līdzekļus, kas nopelnīti ārpus mūsu valsts. Jo vairāk šādu cilvēku izvēlēsies Latviju par savu dzīvesvietu, jo lielāks ieguvums būs gan valstij kopumā, gan Latvijas nekustamā īpašuma tirgum, jo ikvienam no viņiem ir nepieciešams mājoklis!