Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA nosūtīja vēstuli Tieslietu ministrijai Par iebildumiem pret informatīvā ziņojuma projektu “Par aktualitāti zaudējušiem uzdevumiem Tieslietu ministrijas kompetencē” (projekta ID 26-TA-1729).

Aigars Šmits, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA valdes priekšsēdētājs

Latvija sevi pamatoti uzskata par digitālu valsti. Mums ir drošs elektroniskais paraksts, savstarpēji savienotas informācijas sistēmas, e-adrese un iespēja daudzus valsts pakalpojumus saņemt attālināti. Tomēr nekustamo īpašumu darījumos cilvēks joprojām sastopas ar prasībām, kas radušās laikā, kad dokumentus gatavoja papīra formā, maksājumus pārbaudīja pēc kvītīm, bet personas identitāti varēja droši apliecināt tikai klātienē. Šobrīd tiek apsvērta iespēja par aktualitāti zaudējušiem atzīt divus Ministru kabineta uzdevumus. Viens paredzēja izvērtēt, vai visās normatīvajos aktos noteiktajās darbībās obligāta notāra iesaiste joprojām ir nepieciešama un pamatota. Otrs – rast iedzīvotājiem ērtāku veidu, kā zemesgrāmatu lietās samaksāt kancelejas un valsts nodevas. LANĪDA ieskatā abas problēmas joprojām ir aktuālas. Tas, ka uzdevums nav izpildīts noteiktajā termiņā vai pirmais piedāvātais risinājums nav guvis visu institūciju atbalstu, nenozīmē, ka problēma ir pazudusi.

2026. gada 28. jūlijā LANĪDA nosūtīja vēstuli Tieslietu ministrijai Par iebildumiem pret informatīvā ziņojuma projektu “Par aktualitāti zaudējušiem uzdevumiem Tieslietu ministrijas kompetencē” (projekta ID 26-TA-1729)

Notārs ir vajadzīgs tur, kur nepieciešams notāra darbs

Zvērinātiem notāriem ir būtiska loma Latvijas tiesību sistēmā. Sarežģītos darījumos notārs ne tikai pārbauda personas parakstu, bet arī vērtē darījuma tiesiskumu, pušu rīcībspēju un pārstāvības tiesības, noskaidro personu patieso gribu un palīdz novērst krāpniecības riskus. Šādos gadījumos notāra iesaiste ir nepieciešama un sabiedrības interesēm atbilstoša. Tomēr nedrīkstam vienādot notariālu aktu ar vienkāršu paraksta īstuma apliecināšanu. Ja notāra vienīgais vai galvenais uzdevums konkrētajā procedūrā ir identificēt cilvēku un apliecināt, ka dokumentu parakstījusi tieši šī persona, valstij ir pienākums izvērtēt, vai to pašu mērķi iespējams sasniegt ar kvalificētu elektronisko parakstu. Eiropas Savienības regulējums nosaka, ka kvalificētam elektroniskajam parakstam ir ar roku rakstītam parakstam līdzvērtīgs juridiskais spēks. Arī Elektronisko dokumentu likums paredz, ka ar drošu elektronisko parakstu parakstīts dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu.

Tas nenozīmē, ka elektroniskais paraksts var automātiski aizstāt ikvienu notariālo darbību. Elektroniskais paraksts pats par sevi nepārbauda personas rīcībspēju, neizskaidro darījuma sekas un nevērtē, vai uz personu netiek izdarīts spiediens. Taču gadījumos, kuros nepieciešams tikai apliecināt parakstītāja identitāti un dokumenta autentiskumu, obligātai prasībai atkārtoti doties pie notāra jābūt īpaši pamatotai. Pašlaik šāda visaptveroša izvērtējuma nav. Ir veikti atsevišķi uzlabojumi – paplašinātas iespējas dokumentus zemesgrāmatā iesniegt elektroniski, attīstīta DigiNotāra platforma un īstenoti notāru pakalpojumu pieejamības pilotprojekti reģionos. Tie ir vajadzīgi un pozitīvi soļi, tomēr tie neatbild uz galveno jautājumu: vai visos gadījumos cilvēkam vispār obligāti nepieciešams notāra pakalpojums? Iespēja notāra pakalpojumu saņemt attālināti padara to ērtāku, bet neizvērtē pašas obligātās prasības nepieciešamību.

Katram obligātajam pakalpojumam jābūt pamatotam

Valstij būtu sistemātiski jāpārskata visi normatīvie akti, kuros noteikta obligāta notāra iesaiste vai notariāla paraksta apliecināšana. Par katru šādu gadījumu nepieciešams atbildēt uz vairākiem konkrētiem jautājumiem. Kādu risku novērš notāra iesaiste? Vai vajadzīga darījuma satura un personas gribas padziļināta pārbaude, vai tikai personas identitātes apliecināšana? Vai šo mērķi iespējams sasniegt ar kvalificētu elektronisko parakstu un valsts informācijas sistēmās pieejamiem datiem? Cik šī prasība cilvēkam maksā, cik laika aizņem un vai pakalpojums ir vienlīdz pieejams Rīgā un Latvijas reģionos? Mūsu priekšlikums ir vienkāršs: par standartu jānosaka personas kvalificēts elektroniskais paraksts. Obligāta notariāla paraksta apliecināšana saglabājama kā pamatots izņēmums gadījumos, kuros pastāv riski, ko elektroniskais paraksts nevar novērst. Administratīvajām prasībām jāpastāv cilvēku un tiesiskās drošības labā, nevis tāpēc, ka tās reiz ierakstītas normatīvajos aktos.

Viens zemesgrāmatas process, bet vairāki maksājumi

Otra problēma, kuru nav pamata atzīt par aktualitāti zaudējušu, ir kancelejas un valsts nodevu samaksa zemesgrāmatu lietās. Cilvēks vēlas nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā un no sava skatpunkta saņem vienu valsts pakalpojumu. Tomēr šā viena procesa ietvaros viņam var būt jāveic vairāki savstarpēji saistīti maksājumi uz dažādiem Valsts kases kontiem. Konts var atšķirties atkarībā no tā, vai tiek maksāta kancelejas vai valsts nodeva, vai īpašumu iegūst fiziska vai juridiska persona un vai darījums saistīts ar mantojumu vai dāvinājumu.

Šāda sistēma palielina kļūdu risku. Cilvēks var izvēlēties nepareizo kontu, neprecīzi norādīt maksājuma mērķi vai samaksāt nepareizu summu. Pēc tam maksājums jāmeklē, jāprecizē, jāatmaksā vai jāveic atkārtoti. Rezultātā tiek tērēts gan iedzīvotāja, gan valsts iestāžu darbinieku laiks. Valsts budžeta uzskaitei, protams, jābūt precīzai. Taču nav samērīgi valsts iekšējās grāmatvedības un ieņēmumu klasifikācijas sarežģītību pārlikt uz maksātāja pleciem. Mūsdienu informācijas tehnoloģijas ļauj maksājumu automātiski sadalīt pa attiecīgajiem budžeta ieņēmumu veidiem, izmantojot vienotu maksājuma identifikatoru.

Cilvēkam jāredz viens saprotams maksājums vai viena elektroniska maksājumu saskarne. To, kā valsts šo summu savās sistēmās sadala un iegrāmato, jāspēj nodrošināt pašai valstij.

1,8 miljoni nav vienotā maksājuma ieviešanas cena

Diskusijā izskanējis arguments, ka iepriekš sagatavotais risinājums radītu aptuveni 1,8 miljonu eiro negatīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem. Tomēr svarīgi skaidri pateikt: 1,8 miljoni eiro nav vienota konta vai automatizētas maksājumu apstrādes sistēmas ieviešanas izmaksas. Šāds budžeta ieņēmumu samazinājums būtu radies no viena konkrēta priekšlikuma – atteikties no kancelejas nodevas, vienlaikus nemainot valsts nodevas apmēru. Tie ir divi atšķirīgi jautājumi. Pirmais jautājums ir par to, vai saglabājamas abas nodevas un kādam jābūt to apmēram. Otrs – kā cilvēks tās samaksā. Pat tad, ja valsts fiskālu apsvērumu dēļ saglabā abas nodevas, nav šķēršļu izveidot maksātājam vienotu un ērtu samaksas risinājumu.

Arī Finanšu ministrija savā atzinumā par attiecīgo projektu ir norādījusi, ka jautājums nav zaudējis aktualitāti un jāturpina meklēt fiskāli neitrāls risinājums. Tātad nav jāizvēlas starp ērtu pakalpojumu un valsts budžeta ieņēmumu saglabāšanu. Ir jāizstrādā risinājums, kas nodrošina abus.

Valstij nav jāprasa informācija, kas tai jau ir

Tikpat nesaprotama ir prasība maksājumu apliecināt ar dokumentu situācijā, kad valsts iestāde maksājuma saņemšanu var pārbaudīt Valsts kases informācijas sistēmā. Ja maksājumu iespējams identificēt pēc personas koda vai reģistrācijas numura un nekustamā īpašuma kadastra vai zemesgrāmatas nodalījuma numura, iedzīvotājam nav atkārtoti jāiesniedz informācija, kas jau atrodas valsts rīcībā. Nodokļu maksājumos esam ieviesuši vienoto kontu un neprasām pēc katra maksājuma Valsts ieņēmumu dienestam papildus nosūtīt bankas kvīti. Nav saprotama iemesla, kādēļ līdzīgu pieeju nevarētu izmantot arī citos valsts budžetā veicamajos maksājumos. Digitālai valstij jādarbojas pēc principa: informāciju, kas jau ir valsts rīcībā, no cilvēka atkārtoti neprasa.

Neizpildīts uzdevums nav aktualitāti zaudējis uzdevums

LANĪDA aicina Tieslietu ministriju un Ministru kabinetu neizbeigt abu uzdevumu izpildes kontroli. Nepieciešams pabeigt horizontālu izvērtējumu par visiem obligātas notāra iesaistes gadījumiem un katrā no tiem pamatot, kādēļ notāra pakalpojums ir nepieciešams un kādu papildu tiesisko drošību tas nodrošina. Vienlaikus Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai, Tiesu administrācijai un Valsts kasei jāizstrādā fiskāli neitrāls risinājums vienotai un ērtai zemesgrāmatu nodevu samaksai.

Mērķis nav mazināt tiesisko drošību vai apšaubīt notāru profesionālo darbu. Mērķis ir nodrošināt, lai katra valsts noteiktā obligātā prasība būtu nepieciešama, samērīga un atbilstoša mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām. Ja Latvija vēlas būt patiesi digitāla valsts, tai nepietiek ar elektroniskiem rīkiem. Ir jāpārskata arī procesi, kuros šie rīki tiek izmantoti. Pretējā gadījumā mēs tikai digitalizējam papīra laikmeta birokrātiju, nevis padarām valsts pakalpojumus vienkāršākus, ātrākus un saprotamākus cilvēkiem.