Lai gan šobrīd vērojama augsta aktivitāte mājokļu tirgū un nav indikāciju par iespējamu Euribor procentlikmju pieaugumu, lielākajai daļai (64%) galvaspilsētas un tās pieguļošo teritoriju iedzīvotāju, kuri nākotnē plāno iegādāties mājokli, šis jautājums rada bažas un satraukumu, liecina vadošā jauno mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” aptauja*. Tikai katrs piektais aptaujātais paudis gatavību mājokli iegādāties neatkarīgi no procentu likmju pieauguma, apstiprinot, ka Euribor procentlikmju pieaugums nākotnē var būtiski ietekmēt Latvijas mājokļa tirgu.

Krīzes laiks izsijā neatliekamas vajadzības

Analizējot pircēju uzvedību pēdējo gadu svārstību kontekstā, Kaspars Ekša, „Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs, secina, ka cilvēki kluvuši apdomīgāki, taču to motivācija iegādāties nekustamo īpašumu nav mainījusies:

“Pēdējo divu, trīs gadu laikā “Bonava Latvija” vidējā pircēja profils un vajadzības nav pārāk mainījušās: lielākā daļa mājokļu tīkotāju ir gados jauni cilvēki – jaunās ģimenes ar vismaz vienu bērnu vai pāri, kas tuvākajā nākotnē plāno ģimenes pieaugumu. Tāpat katrā projektā ap 10 % no visiem pircējiem ir investori, kas jaunus dzīvokļus iegādājas kā investīciju projektu. Salīdzinoši vairāk augstās Euribor procentlikmes ietekmēja tos, kuri šādus pirkumus veica, izmantojot bankas finansējumu, savukārt tie, kas īpašumus pirka par saviem līdzekļiem, lielu iespaidu neizjuta. Augstākas Euribor procentlikmes apstākļos šādu investoru skaits samazinājās līdz 7–8 %.

Atšķirība starp Euribor augstākajām virsotnēm un šodienu ir tāda, ka maksimālo procentlikmju laikā dzīvokļus pirka tie, kam bija spiedoša nepieciešamība pēc jauna mājokļa, piemēram, gaidāms ģimenes pieaugums, savukārt pārējie lēmumu par jauna dzīvokļa iegādi atlika. Šobrīd tirgus ir aktivizējies, un cilvēki ir atsākuši iegādāties nekustamo īpašumu jau būvniecības stadijā. Cenas pakāpeniski pieaug, kaut arī ne tik strauji kā kaimiņvalstīs, maksātspēja un sentiments uzlabojas, tāpēc tie, kam nepieciešams jauns mājoklis un kuri iepriekš nogaidīja, nu ķērušies pie lietas.”

Vienlaikus viņš norāda, ka nesenā pieredze ar rekordaugstām Euribor procentu likmēm daudziem ir gana svaigā atmiņā kā vērtīga mācība un atgādinājums, cik rūpīgi jāizvērtē savas iespējas uzņemties kredītsaistības ilgtermiņā un cik būtiski ņemt vērā visus riskus. Ar to arī skaidrojama vairāk nekā 40 % potenciālo pircēju piesardzība, lūkojoties uz Euribor procentlikmēm nākotnē. Arī bankas ir sākušas daudz striktāk izvērtēt, kam izsniedz kredītu, un risku aprēķinā iekļauj augstāku Euribor likmi.

Kritērijs – ne tikai ikmēneša kredītmaksājuma apmērs

Lai gan šobrīd nav konkrētu indikāciju par procentlikmes palielināšanos, nav arī pamata gaidīt nullei līdzvērtīgu vai pat negatīvu procentlikmi, kā tas bija pirms krīzes. Kā rāda aptaujas dati, 73 % potenciālo mājokļa pircēju Rīgā un Pierīgā par jauno mājokli būtu gatavi maksāt ne vairāk par 500 eiro mēnesī, ieskaitot gan hipotekārā kredīta maksājumu, gan komunālos maksājumus.

“Pēdējos pāris gados pircēji arvien rūpīgāk izvērtē kopējos mājokļa uzturēšanas izdevumus, it īpaši to jutām aizvadītajā bargajā ziemā, kad aktualizējās komunālo maksājumu apmērs. Lielākoties pircēji nonāk pie mums ar gatavu lēmumu, ir jau konsultējušies ar banku, bet ar mums kā ar attīstītāju pārrunā citus svarīgus aspektus: maksimāli funkcionālas telpas, apsaimniekošanas izmaksas un kvalitāti, labiekārtotu, drošu vidi, tādas papildu ērtības kā velonovietnes, individuālas noliktavas telpas, telpas bērnu ratiņu novietošanai,” stāsta Kaspars Ekša.

Kopumā, pēc viņa domām, gads nekustamo īpašumu tirgū ir sācies ļoti aktīvi: ienāk jauni attīstītāji ar saviem projektiem, investori atgriežas pie projektiem, kas uz kādu laiku bija iesaldēti, tāpēc paredzams, ka gads kopumā būs jaudīgs, ja vien negadīsies kādi īpaši satricinājumi.

“Vismaz pirmajos divos mēnešos esam turpinājuši pērn gada otrajā pusē iesākto, un tendence ir ļoti laba. Redzēsim, kā veiksies jaunajiem tirgus dalībniekiem, kas startē augstākas cenu kategorijas segmentā, jo vislielākais pieprasījums tomēr ir pēc mājokļiem pieejamā cenu kategorijā. Taču domāju, ka gan pieprasījums, gan piedāvājums saglabāsies gana intensīvs dažādos tirgus segmentos,” rezumē Kaspars Ekša.