Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) šogad ekspluatācijā plāno nodot 285 dzīvokļus, savukārt būvniecību uzsāks prognozējoši 385 mājokļiem. Līdz ar to attīstībā kopumā būs 670 dzīvokļi, no kuriem daļa Rīgas dzīvojamo fondu papildinās jau šogad, informē uzņēmumā.

Paredzēts, ka ekspluatācijā šogad tiks nodoti dzīvokļi projektos “Mārpagalmi” Āgenskalnā, “Silvas nami” Purvciemā un “Rubīns” Zolitūdē, bet jaunu projektu būvniecību YIT plāno uzsākt vai turpināt tādās Rīgas apkaimēs kā Āgenskalnā, Dreiliņos, Pļavniekos un Zolitūdē, tādējādi paplašinot jaunu mājokļu piedāvājumu dažādās pilsētas vietās.

“Nenoliedzami nekustamo īpašumu tirgum aiz muguras ir vairāki izaicinājumu pilni gadi, tomēr gan pērn, gan arī šogad redzam, ka aktivitāte tirgū strauji atgriežas un tiek attīstīti jauni un perspektīvi projekti dažādās Rīgas apkaimēs, bankas ziņi par kreditēšanas pieaugumu vairāk kā par 10%. Pēc vairāku gadu stagnācijas, tirgus ir atguvies – EURIBOR likmju stabilizēšanās un iedzīvotāju aktīvā pārkreditēšanās ir atjaunojusi pircēju pārliecību par mājokļa iegādi. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītā piesardzība radīja situāciju, ka dzīvojamais fonds netika papildināts tādā tempā, kā vajadzētu. Arī šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas galvaspilsētām, Rīgā jauno dzīvokļu attīstība notiek lēnāk, kā piemēram Lietuvā” informē “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē

Pēdējo desmit gadu laikā galvaspilsētā ekspluatācijā vidēji nodoti aptuveni 1200–1300 pilnīgi jauni dzīvokļi gadā, liecina “Colliers” dati. Tikmēr Viļņā pēdējos piecus gadus ik gadu tiek attīstīti 4000–5000 dzīvokļu, bet Tallinā par pietiekamu apjomu tiek uzskatīti 3000–4000 dzīvokļu gadā. Kā norāda A.Božē sabalansētai un ilgtermiņā mērķtiecīgai pilsētas izaugsmei Rīgā būtu nepieciešami aptuveni 4000–6000 jaunu mājokļu gadā. “Tirgum noteikti ir potenciāls augt. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai gan attīstītāji tehniski spētu nodrošināt lielāku jauno dzīvokļu apjomu, faktisko būvniecības tempu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars. To ietekmē iedzīvotāju maksātspēja, hipotekāro kredītu procentlikmes, kas Latvijā joprojām ir augstāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Būtiska nozīme ir arī demogrāfiskajām tendencēm un salīdzinoši augstajam nodokļu slogam. Savukārt tirgus aktivizēšanai nozīmīga ir prognozējama pilsētvides un būvniecības politika, efektīvāki projektu saskaņošanas procesi, kā arī instrumenti, kas veicina mājokļu pieejamību vidējo ienākumu mājsaimniecībām, kā arī valsts atbalsts jaunajām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm un jaunajiem speciālistiem. Ilgtermiņā Rīgai pilnīgi noteikti nepieciešams lielāks jauno mājokļu apjoms, lai mazinātu dzīvojamā fonda novecošanos un stiprinātu konkurētspēju Baltijas reģionā,” akcentē Andris Božē.