Eiropas lielpilsētās arvien skaidrāk redzams – zaļās zonas pilsētvidē vairs nav tikai estētisks papildinājums arhitektūrai, bet gan neatņemama dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Piemēram, Berlīnē, Kopenhāgenā un Helsinkos jau sen ir ierasts, ka jaunajos projektos paredz koplietošanas dārzus, jumtu parkus un pagalmu oāzes, kur iedzīvotāji var atpūsties, satikt kaimiņus vai vienkārši būt tuvāk dabai. Šādas vietas rada mieru, mazina karstumu jeb tā saucamo siltuma salas efektu un palīdz veidot piederības sajūtu kopienai, liecina, piemēram, Teksasas universitātes Sabiedrības veselības skolas pētījums, kā arī nekustamo īpašuma attīstītāja “Merko mājas” klientu atsauksmes.

 Zaļās zonas – risinājums gan cilvēkiem, gan klimatam

Koku un augu klātbūtne pilsētā sniedz ne tikai estētisku, bet arī praktisku ieguvumu. Tie palīdz mazināt karstuma viļņu ietekmi, uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt pilsētas siltuma salas efektu, kas rodas, kad apbūve, ceļi un cita pilsētas infrastruktūra uzkrāj un izstaro vairāk siltuma nekā lauku un zaļās teritorijas. Pētījumi, tostarp Nandzjinas Universitātes (Ķīna) veiktais, rāda, ka zaļās teritorijas var pazemināt gaisa temperatūru pat par 2–5 °C, tādējādi mazinot siltuma stresa riskus un uzlabojot pilsētas mikroklimatu.

Tāpat koki un augi uzlabo mikroklimatu un veicina lietusūdeņu uzsūkšanos, palīdzot padarīt pilsētas vidi ne tikai patīkamāku un veselīgāku cilvēkiem, bet arī ilgtspējīgāku un pielāgoties spējīgāku klimata pārmaiņām.

Dzīves komforts un kopienas nozīme

Kā apliecina nekustamo īpašumu attīstītāja “Merko mājas” pieredze, arī Latvijā iedzīvotāji arvien biežāk sagaida, ka dzīves vide būs ne tikai funkcionāla, bet arī emocionāli pievilcīga un labsajūtu veicinoša – ar vietām atpūtai, bērnu rotaļu zonām un iespējām socializēties. Lai gan normatīvi nosaka pašvaldības noteiktu minimālās brīvās zaļās teritorijas rādītāju, arvien vairāk attīstītāju izvēlas to pārsniegt, radot vidi, kas uzlabo dzīves komfortu un veicina kopienas sajūtu.

To apliecina arī “Merko mājas” pieeja jauno projektu veidošanā, piemēram, topošajā projektā “Lucavsala” plānotas plašas ārtelpas, tostarp Rīgā lielākais brīvdabas jumta sporta laukums ar treniņu zonu, basketbola laukumu un padel kortu, kā arī urbānās siltumnīcas, garšaugu dobes, estrāde, lapenes un dažādas atpūtas zonas. Citviet “Merko mājas” projekti ietver koplietošanas telpas, jumtu terases un zaļus pagalmus, kas rosina iedzīvotājus pavadīt laiku ārā un veicina socializēšanos. Savukārt projektā “Viesturdārzs” starp projekta kārtām izveidots arī urbānais parks, kas papildina zaļās zonas un uzlabo gan iedzīvotāju dzīves komfortu, gan pilsētas mikroklimatu.

“Latvijas izaicinājums ir padarīt šo Eiropas praksi par normu – domāt ne tikai par prasību izpildi, bet arī par cilvēku vajadzībām un ilgtspējīgu pilsētvidi. Ja spēsim apvienot augstu kvalitātes līmeni ar pārdomātiem projektēšanas un dabai draudzīgiem risinājumiem, mūsu pilsētas kļūs par vietām, kur dzīves kvalitāte un zaļā domāšana iet roku rokā,” saka “Merko mājas” valdes loceklis Roberts Rēboks.

Ieguldījums nākotnē

Parku un dārzu integrēšana pilsētvidē nav tikai estētisks risinājums – tā ir investīcija nākotnē. Šāda vide ne vien uzlabo dzīves kvalitāti, bet arī paaugstina īpašumu vērtību. Piemēram, Vācijas Tehniskās universitātes pētījums par pilsētas zaļo teritoriju ietekmi uz nekustamo īpašumu cenām rāda, ka kvalitatīvu apzaļumotu platību pieejamība un to tuvums būtiski palielina īpašumu tirgus vērtību. Integrējot estētiski pārdomātas un funkcionālas zaļās zonas dzīvojamajos projektos, iespējams uzlabot šo projektu pievilcību tirgū, nostiprināt cenu līmeni un palielināt ilgtermiņa vērtību.

“Eiropā arvien plašāk tiek ieviests princips “15 minūšu pilsēta”, kur ikdienas vajadzības – darbs, atpūta, daba – ir sasniedzamas īsā attālumā,” stāsta R. Rēboks. “Arī Rīgai šis ir nākamais solis – veidot dzīvojamos kvartālus, kur dabiskā vide un moderna pilsētas dzīve pastāv līdzās, radot pilsētu, kas ir gan dinamiska, gan zaļa. Priecē, ka galvaspilsētā jau redzami pirmie veiksmīgie piemēri šādai pieejai.”