2023. gada pirmajā pusgadā nekustamā īpašuma pircēju aktivitāte samazinājās ne tikai Latvijas galvaspilsētā un tās apkārtnē, bet pilnīgi visos reģionos. Dažviet tirgū fiksēts par 10% mazāk darījumu, citviet vairāk par 15%. Šis gads pārdošanas statistikas ziņā noteikti būs sliktāks par iepriekšējo, taču gribētos cerēt, ka starpība saruks vēl nedaudz.

Rīga joprojām ir populārākā nekustamo īpašumu darījumu vieta Latvijā – saskaņā ar zemesgrāmatas datiem laikaposmā no š.g. janvāra līdz jūnija beigām galvaspilsētā reģistrēti 6 924 dažādu nekustamā īpašuma objektu pirkuma darījumi. Tas ir par 8,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā, papētot zemāk esošo darījumu statistiku par pēdējo sešu gadu pirmajiem pusgadiem, var pārliecināties, ka tas nav nekas neparasts: pircēju aktivitāte ir bijusi 2018. un 2021. gada līmenī. Un labāk nekā Covid19 piemeklētajā 2020. gadā, kas satricināja mierīgo Latvijas nekustamā īpašuma tirgus notikumu gaitu.

Gandrīz proporcionāli tieši pārdošanas apmēra samazinājumam Latvijas galvaspilsētā par 10,2% ir samazinājies arī jauno hipotēkas nostiprinājumu līgumu skaits. No janvāra līdz jūnijam Rīgas pilsētas zemesgrāmatā kopumā veikts 4 171 šāds ieraksts. Ja šo rādītāju salīdzina ar notikušajiem darījumiem, izrādās, ka trīs piektdaļas (60,2%) no visiem nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem notika galvaspilsētā, piesaistot banku finansējumu. Bet interesanti ir tas, ka, lai arī noticis Euribor likmes pieaugums, Latvijas galvaspilsētas zemesgrāmatā šāgada pirmajā pusgadā reģistrēts gandrīz tikpat daudz jaunu hipotēkas līgumu kā 2021. gadā (4 185), kad starpbanku likme bija negatīva. Tas varētu nozīmēt, ka cilvēki ir sākuši pieņemt jauno realitāti un sāk pierast pie ievērojami augstākām kredītu izmaksām nekā iepriekš.

Pārdošanas izmaiņu dinamika Rīgas apkaimēs šogad izrādījās sliktāka nekā galvaspilsētā. Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatā šāgada pirmajā pusgadā fiksēta 3 514 nekustamā īpašuma vienību īpašumtiesību maiņa, un tas ir par 19,2% mazāk nekā analoģiskā periodā gadu iepriekš. Savukārt jaunu hipotēku nostiprinājumu skaits samazinājies tikai par 6,1% – no 2 236 pagājušajā gadā līdz 2 100 šogad. Tas liek secināt, ka tirgus statistikā nav ierēķināti un palaisti garām pircēji ar viņu pašu ietaupījumiem. Daži no viņiem, iespējams, nogaidīja, cerot uz turpmākām cenu korekcijām. Tajā pašā laikā, tiklīdz pārdošanā nonāk objekti, kas konkurences ziņā ir unikāli ar savām priekšrocībām un ar aktuālu tirgus cenu, it īpaši Jūrmalā, tie uzreiz atrod pircēju divu trīs nedēļu laikā. Te ir vietā norādīt, ka no 2022. gada janvāra līdz jūnijam Latvijas galvenajā kūrortā veikts 751 nekustamā īpašuma pārdošanas darījums, bet 2023. gadā – 611. Tas ir mīnus 18,6%.

Veicot zemesgrāmatas statistikas analīzi, redzams, ka pieticīgāki nekā gadu iepriekš veikto darījumu rezultāti fiksēti visos Latvijas reģionos. Vismazāk no janvāra līdz jūnijam pircējus zaudēja Kurzemes reģions, kurā pārdošanas apmērs samazinājās tikai par 5,9%. Iespējams, ka šo samazinājumu Kurzemes reģionam aiztaupīja pircēju no Lietuvas aktivitātei, viņi pēdējā desmitgadē metodiski pērk kūrorta īpašumus teritorijā no Papes līdz Ventspilij, tostarp arī Liepājā. Viņus vilina mūsu krietni zemākās cenas nekā īsajā Lietuvas piekrastē pieejamās. Kurzeme (tāda pati tendence arī Daugavpilī) bija ievērojama arī ar to, ka tajā palielinājās jaunu hipotēkas līgumu skaits: pirmajā pusgadā tie bija 1 254, savukārt 2022. gada attiecīgajā periodā – 1 050. Un tas netieši liecina par to potenciālo pircēju nogaidošo attieksmi, kuri spēj veikt darījumus, nepiesaistot aizņemtus līdzekļus.

Zemgalē nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu skaits 2023. gada pirmajā pusgadā samazinājies par 9,9%, Vidzemē – par 16,1%. 

Pārdošanas tempi ir tādi, ka līdz vasaras beigām varam droši prognozēt, ka kopējā Latvijas statistika par pirkuma līgumiem 2023. gadā būs sliktāka nekā gadu iepriekš. Tas, ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos, politiskos un kredītu piešķiršanas apstākļus, bija diezgan sagaidāms rezultāts. Noslēgumā kāds pozitīvs noskaņojums – ir zināmi priekšnoteikumi, kas, iespējams, veicinās pircēju aktivitātes uzlabošanos. Tie ir cerīgie jūnija pārdošanas rezultāti, kur mēneša rādītājs, neņemot vērā Euribor pieaugumu, 2023. gadā izrādījās labākais visos reģionos, izņemot Rēzekni. Un tas notika, kaut gan Euribor likmes turpina kāpt! Darījumu dinamika, kas šogad vērojama Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, nebūt nav krahs, tā ir likumsakarīga korekcija.