Signāli, kurus raida Rīgas un tās apkaimes nekustamo īpašumu tirgus, liecina, ka tajā turpinās pilnvērtīga dzīve. Par to mēs spriežam pēc noslēgtajiem darījumiem un tādēļ turpinām saglabāt optimismu.

Inga Ābele-Miglāne, Kivi Real Estate partnere

Pēdējā laikā negaidītība, kas pievērsa manu uzmanību, ir labs pieprasījums pēc plašiem privātās apbūves gruntsgabaliem. Interese par nelieliem gruntsgabaliem — 1 200-1 500 m² —pēdējos gados jau bija pierasta, bet pieprasījumi Rīgas tuvumā pēc zemes, kuras platība mērāma hektāros, ir negaidīts un patīkams pārsteigums. Teikšu godīgi, kad saņēmām Babītes pagastā piedāvājumu paņemt realizācijai turpat septiņus hektārus lielu zemes gabalu, kuru iespējams sadalīt maksimums trīs atsevišķos īpašumos, mēs šaubījāmies — ņemt vai neņemt. Galu galā parakstījām vienošanos un sekmīgi to pārdevām visai īsā laikā, jo interesi par zemesgabala iegādi izrādīja četri klienti. Jaunais īpašnieks pēc darījuma paziņoja, ka, iespējams, daļu zemes pārdos saviem draugiem, bet varbūt uzbūvēs māju un atstās visu zemi sev.
Zemesgabali Rīgas apkaimē un it īpaši ar tādiem konkurences plusiem kā skaista ainava un ūdenstilpnes tuvums vienmēr ir pieprasīti. Tas pats attiecas arī uz jaunām privātmājām, kas tiek piedāvātas par tirgus cenu. Babītes pagasta ciematā šopavasar izlikām pārdošanai privātmāju par 240 000 eiro. Jau pirmajās trīs dienās šim sludinājumam internetā bija vairāki tūkstoši skatījumu un saņēmām vairākus desmitus telefona zvanu. Praktiski visi zvanītāji ieradās, lai personīgi apskatītu objektu. Ieraudzījuši manās rokās veidlapas, kurās fiksējam klientus, un sapratuši, ka interese ir liela, puse no viņiem paziņoja par gatavību noslēgt darījumu bez atlaides. Devām iespēju piedāvāt savu augstāko cenu, par kuru būtu gatavi īpašumu iegādāties.
Cits piemērs — dvīņu mājas sekcija Garkalnē. Apstāklis, ka no Rīgas centra līdz objektam ir nedaudz vairāk nekā 40 minūšu brauciens, ieinteresēja pircējus, lai arī objekta cena bija 280 000 eiro. Mēs redzam, ka klientu uzmanības centrā ir visas mājas, kuru cenas ir šajā kategorijā un kuras atrodas Rīgas apkaimē 40-50 km attālumā no pilsētas centra. Rosība šajā segmentā turpinās, neraugoties uz starptautisko situāciju. No objektiem, ko tirgū pārstāv Kivi Real Estate, liela interese ir par Jūrmalas objektiem. Vietējie klienti apskata mājas gan par 320 000, gan arī par 500 000 + eiro.
Dzīvokļu segmentā ir atgriezusies interese par platības ziņā nelieliem piedāvājumiem, vēlams — tuvāk centram. Dzīvokļus pērk gan kā investīciju objektus, gan arī lai gūtu ienākumus, tos izīrējot. Šāds pirkums ir iespēja saglabāt naudu apstākļos, kad gada inflācijas rādītājs, kā apgalvo eksperti, pārsniegs 10 %. To apzinoties, Latvijas iedzīvotāji, kam kontos ir nauda, izvēlas to ieguldīt vienistabas vai divistabu dzīvokļa iegādē. Cilvēki ir gatavi paši tos savest kārtībā un meklēt īrniekus. Turklāt neviens nepārdzīvo, ja atdeve būs mazāka par 5 %, jo uzdevums šobrīd ir cits: depozītu procentu likmes ir tuvas nullei, bet tad pat 3%-4 % ir labs rezultāts. Turklāt nekustamo īpašumu cenas ilgtermiņā tikai pieaugs.
Segments, kurā situācija pašlaik ir labvēlīga, ir Rīgas īres mājokļu segments. Ņemot vērā kara bēgļu pieplūdumu, pieprasījums ir pieaudzis. Segments ir aktīvs. Nevaru teikt, ka tas būtu izraisījis krasu cenu kāpumu, taču tas ir fakts, ka tās ir augstākas nekā pirms gada. Interese par īres dzīvokļiem ir gan Rīgas centrā, gan mikrorajonos. Pieprasīt ir arī mājokļi Babītē, Mārupē, Jūrmalā u.c. Turklāt runa ir ne tikai par dzīvokļiem, bet arī par mājām. Vieni meklē mājokli uz gadu, citi — vasaras sezonai. Runājot par vasaras īres segmentu, klienti par kūrorta mājokli jūlijā un augustā visbiežāk piedāvā līdz 3000 eiro mēnesī. Atrast māju līča pusē ar šādu budžetu ir visai grūti. Jāatzīmē arī, ka ir pieaugusi vietējo klientu interese par mājokļu īri uz visu gadu.
No komercobjektiem sekmīgi tiek tirgoti tie namīpašumi Rīgas centrā, kurus var izremontēt un pārdot vai nu pa atsevišķiem dzīvokļiem, vai arī pārveidot objektu par īres namu. Investori pastāvīgi interesējas par ražošanas un noliktavu centriem. Tas saistīts ar kompāniju restrukturizācijas procesiem un risku pārdalīšanu. Turklāt kompānijas, kam ir uzkrājumi, apsver, kur tos ieguldīt, lai nauda “strādātu” un nestu labumu. Īpašumu iegādi apsver arī kompānijas, kas agrāk priekšroku deva nomātām telpām. Tagad izvēlas pāriet uz īpašumā esošām platībām.
Lai arī ģeopolitiskā situācija daudziem Latvijas uzņēmumiem ir radījusi problēmas, stāvoklis Latvijas nekustamo īpašumu tirgū kopumā ir stabils. Cilvēki nesēž rokas klēpī salikuši, bet mēģina atrast jaunas nišas un saglabā optimismu, jo dzīve taču turpinās. Būt optimistiem — tas ir labākais, ko varam darīt, jo tikai šāds noskaņojums mums ļaus virzīties uz priekšu un turpināt attīstīt savu valsti.