Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ir parādījies jauns spēlētājs – 1Partner Latvia. Lai arī pats spēlētājs ir jauns, tā zīmolu pārstāv pieredzējuši speciālisti, kas iepriekš ir vadījuši citus uzņēmumus: Sigita Rubina (SIA 1Partner Latvia valdes priekšsēdētāja) un Aigars Zariņš (1Partner Latvia valdes loceklis). Lūk, ar šiem uzņēmuma pārstāvjiem žurnāls M2 un portāls varianti.lv tad arī runā par jaunā uzņēmuma mērķiem un arī par to, vai ir vērts raizēties par iespējamo krīzi, par banku pozīciju, kā arī par to, kādā jautājumā miljardieru Īlona Maska un Aigara Zariņa viedokļi sakrīt.
– Mūsu kompānija tirgū tiek pozicionēta ar nosaukumu 1Partner Nekustamie Īpašumi jeb vienkārši 1Partner – stāsta Sigita Rubina. – Lai arī esam jauns uzņēmumu, esam uzņēmu grupas, kas aptver trīs Baltijas valstis, sastāvdaļa. Grupas biroji darbojas Tallinā, Tartu, Rīgā un Viļņā. Zīmolam 1Partner ir vairāk nekā 15 gadu ilga vēsture, un tas tika radīts Igaunijā, kur jau sen ir kļuvis par vienu no vietējā tirgus līderiem. Tagad attīstām zīmolu visā Baltijā. Latvijas komandas sastāvā ir vairāki ļoti pieredzējuši nekustamo īpašumu tirgus spēlētāji, kas savā profesijā strādā vairāk nekā divdesmit gadu. Tirdzniecības nodaļā strādā deviņi cilvēki: septiņi – mājokļu segmentā, vēl divi – komerciālo īpašumu segmentā. Mums ir arī divi vērtētāji ar lielu profesionālo pieredzi. Kopā ar viņiem strādā arī divi vērtētāju palīgi. Nesen mūsu kompānija saņēma Latvijas nekustamo īpašumu vērtētāju asociācijas sertifikātu. Pašlaik daudz spēka tērējam dzīvojamo un komerciālo objektu tirdzniecības un īres/nomas virziena attīstīšanai, nodarbojamies arī ar nekustamo īpašumu vērtēšanu.
Mēs analizējam arī jaunu pakalpojumu sniegšanas iespējas. Tas, ka 1Partner darbojas visās trijās Baltijas valstīs, klientiem rada pārliecību par mūsu uzņēmuma nopietnību. Esam noteikuši mērķi - iegūt kādas lielas starptautiskas kompānijas, kas nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem, tostarp komerciālajiem, pasaules līmenī, prioritārā partnera statusu. Tas mums ļaus paplašināt pakalpojumu klāstu un sākt konkurēt ar citiem lieliem Latvijas nekustamā īpašuma tirgus spēlētājiem lielo komerciālo objektu vērtēšanas pakalpojumu sniegšanas segmentā. Komerciālo nekustamo īpašumu tirgū šādu objektu tirgošana un to naudas plūsmu veidošana, aktīvu pārvaldīšana… tie visi joprojām ir pieprasīti pakalpojumi, neraugoties ne uz ko. Arī no darījumu kārtošanas viedokļa nav paredzams, ka šie pakalpojumi varētu pāriet internetā. Šādos darījumos ļoti svarīga ir tieša cilvēciskā saskare. Šis pakalpojums ir tuvs privāto banku darbībai. Ar lielo komerciālo objektu darījumiem ir jāstrādā ļoti rūpīgi – tas ir darbietilpīgs process. Visi darījumi ar objektiem, kuru vērtība ir lielāka par pieciem miljoniem eiro, nemainīgi tiek kārtoti, piesaistot starpnieku kompānijas, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, tostarp arī due diligence (jeb objektīva priekšstata par nekustamo īpašumu izstrādāšanas procedūru). Mūsu mērķis ir kļūt par tiem, pie kuriem vērsīsies interesenti, kas Latvijā vēlēsies nopirkt lielus komerciālos objektus.
– 1Partner Latvia darbības sākums, mūsuprāt, ir bijis sekmīgs, – sarunā iesaistās 1Partner Latvia valdes loceklis Aigars Zariņš. – Mums ir darbspējīga un radoša komanda, ir darījumi, ir bāze, un ir ambīcijas. Esam nodomājuši trīs gadu laikā kļūt par visā Latvijas nekustamo īpašumu tirgū pamanāmiem spēlētājiem, bet pēc tam – iekļūt labāko pieciniekā. Pašlaik meklējam nepieciešamo papildu personālu.
– Pašlaik jūsu darbība ir koncentrēta galvaspilsētā. Kā jūs raksturotu Rīgas nekustamā īpašuma tirgu?
Aigars Zariņš: – Tas ir visai rāms. Atsevišķos segmentos Rīgas mikrorajonos un arī virknē citu vietu aug cenas, un ir labs pieprasījums. Šis process ir dabīgs. Nav dinamisku izrāvienu, kas liecinātu par cenu burbuļa veidošanos vai krīzes tuvošanos, par ko laiku pa laikam runā un raksta plašsaziņas līdzekļi. Runā un raksta, manuprāt, tādēļ, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītāji uz pārējās Eiropas fona ir bijuši pietiekami labi. Tie, kuri spriedelē par nekustamajiem īpašumiem, mēģina visu satīt vienā kamolā. Viņi uzsver pasaules ekonomikas cikliskumu. Taču Latvija, šķiet, no šī cikliskuma ir izkritusi. Latvijā bankas ir noteikušas savu darbību līdz tādai pakāpei, ka kļūst aizvien sarežģītāk pieņemt lēmumu par to, ar kuriem klientiem strādāt un kam atvērt rēķinu. Paraugieties paši – visa pasaule gaida krīzi, bet pie mums joprojām tiek runāts par pozitīviem IKP rādītājiem, kas gaidāmi vēl daudzus gadus. Un tas notiek, lai arī demogrāfiskie rādītāji samazinās, tas ir samazinās iedzīvotāju skaits un joprojām ir zema pirktspēja. Būsim godīgi – Latvijas vidēji statistiskais iedzīvotājs īpašu labklājības pieaugumu neizjūt. Lai arī viņš nopelna vairāk nekā 2006.gadā, tomēr, ņemot vērā, ka ievērojami ir pieauguši ikdienas izdevumi un maksājumi, naudas vairāk viņam nav kļuvis. Tādēļ uzskatu, ka labklājība reāli nav paaugstinājusies, lai arī statistikas rādītāji ir pozitīvi un vienā otrā segmentā kaut kas notiek pozitīvi.
Arī Rīgas jaunceltņu segmentā notiekošais liek kļūt domīgiem: būvniecības izdevumi palielinās, bet pārdošanas cenas uz to strauji nereaģē. Lietuvas un Igaunijas investori baidās intensīvāk ieguldīt līdzekļus Latvijā, jo viņi nesaprot, kāpēc šie procesi nenorisinās vienā tempā. Jaunu projektu īstenošanas izmaksas pieaug, bet cenas – nē. Kā te lai gūst pelņu? Tādēļ Rīgā arī nepietiek jaunu kvalitatīvu budžeta klases mājokļu.
– Vietējiem klientiem paredzētais galvaspilsētas jauno projektu segments, šķiet, plaukst un zeļ.
Aigars Zariņš: – Jauno dzīvojamo projektu cenas aug mazliet ātrāk nekā sekundārā tirgus dzīvokļu cenas. Jauno piedāvājums jaunajos projektos ir mazs, bet pieprasījums – tāds, kāds nu ir. Tas varētu būt lielāks, taču bankas kreditē ļoti dīvaini, lai arī pasaulē finanšu sektorā likviditāte ir augsta. Latvijā bankas ir noteikušas savu darbību līdz tādai pakāpei, ka kļūst aizvien sarežģītāk pieņemt lēmumu par to, ar kuriem klientiem strādāt un kam atvērt rēķinu. Tas ir faktors, kas būtiski ietekmē nekustamo īpašumu tirgu, jo mājokļa apstākļus par paša naudu uzlabo tikai retais. Protams, ir investori, kas būvē par saviem līdzekļiem, taču galapatērētājiem brīvas naudas ir maz. Situācija ir divējāda: no vienas puses, it kā ir izveidojusies krīze, bet no otras puses – nav ne miņas no nekustamā īpašuma tirgus atrautības no ekonomikas realitātes.
– Turklāt vēlreiz atgādināsim, ka bankas atturīgi piešķir kredītus galapircējiem, un arī tas neļauj cenām uzpūsties.
Aigars Zariņš: – Tieši tā! Kredītu saņem tikai tas klients, kurš atbilst visiem kritērijiem un kam mājoklis ir ļoti nepieciešams. Pastāv pieņēmums, ka hipotekārie kredīti drīzumā kļūs lētāki un pieejamāki tiem, kam viss ir kārtībā ar ienākumu legalitātes pierādīšanu. Pasaulē ir ļoti daudz naudas, un, ja tā stāv bez kustības, banku sektors cieš zaudējumus. Tādēļ vairāki eksperti uzskata, ka bankas drīz varētu sākt izsniegt kredītus ar nulles likmēm. Tas noteiktā laika periodā paaugstinās tirgus aktivitāti un izraisīs zināmu pieprasījuma kāpumu. Rīga ir pilsēta ar labu infrastruktūru, un tā ir ērta dzīvošanai. Ir tikai jautājums par valsts demogrāfisko situāciju.
– Rīgai par demogrāfisko situāciju nav īpaša pamata žēloties – Latvija pakāpeniski pārvēršas par valsti ar vienu pilsētu.
Aigars Zariņš: – Analoģiskas urbanizācijas tendences ir vērojamas visā pasaulē. Starptautiskās konferencēs tiek runāts par to, ka nākamo desmit gadu laikā visā pasaulē uz pilsētām var pārcelties 100 miljoni cilvēku. Šis process zināmā mērā skars arī Latviju, pareizāk sakot – Rīgu. Tātad būs vajadzīgi jauni mājokļi, jo tiem, kuri pārcelsies uz Rīgu, kaut kur taču būs jādzīvo. Tas nozīmē, ka viss attīstīsies. Cita lieta, ka pasaules lielajās pilsētas ir maz pieejamu mājokļu un tur ir ļoti augstas cenas. Ja mūsu tautietis pārdos savu mājokli Londonā, pārcelsies uz Latviju, bet pēc pāris gadiem vēlēsies atgriezties Londonā, to būs nereāli izdarīt, jo pirms desmit gadiem par 300 000 sterliņu mārciņu nopirktais dzīvoklis, kas vēlāk tika pārdots par miljonu, vēl divus gadus vēlāk viņam izmaksās vismaz 1,1 miljonu. Ko darīt tad? Pirkt mājokli ārpus Londonas vai īrēt?
– Runājot par Rīgu, – papildina Sigita Rubina, – vērts pieminēt tieši pieejamās jauno mājokļu cenas. Lai iekļautos pircējiem pieejamā budžeta diapazonā, tagad tos būvē kompaktus. Turklāt šim nolūkam izvēlas grunts-gabalus ar zemāku cenu. Ir lieliski, ja tādu izdodas atrast netālu no centra. Piemēram, tiek attīstīta Maskavas priekšpilsēta un Grīziņkalns, kas savulaik bija ne gluži labvēlīgi rajoni, taču, apbūvētāji, kas šeit īstenoja lielus jaunos projektus, maina savu sociālo statusu. Labs piemērs, kas raksturo šāda formāta parādīšanos Latvijā, ir kvartāls Jaunā Teika. Tajā ir dažādi infrastruktūras tīkla kvalitātes raksturotāji – kafejnīcas, veikaliņi, sporta centri u. c. – var teikt, piesātināta biroju un mājokļu simbioze. Šajā kvartālā tiek rīkoti pat kopīgi svētki. Un šādu kopienu ar savu nosaukumu, struktūru un noteiktu prestižu, kuros tiek veidota darba un dzīvojamā vide, būs aizvien vairāk un vairāk.
– Kādi objekti visbiežāk tiek pārdoti ar jūsu kompānijas mājokļu nodaļas speciālistu starpniecību?
Sigita Rubina: – Šeit dominē sekundārais tirgus un, pirmkārt, jau trīsistabu dzīvokļi sērijveida projektos par 50 000-60 000 eiro. Tajā pašā laikā, salīdzinot ar pagājušo gadu, šāda produkta pircēju ir kļuvis mazāk. Klienti vairāk interesējas par privātmājām un jauniem projektiem. Tas ir valsts finanšu institūcijas Altum īstenotās valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem nopelns. Pateicoties tā sniegtajam atbalstam, daudzas ģimenes var atļauties nopirkt dzīvokli jaunajos projektos, kas ir par 50-70 % dārgāki nekā sērijveida mājokļi.
– Tad jau visiem tirgus dalībniekiem jācer, ka valsts atbalsta programma turpināsies un ka valsts atradīs avotus tās finansēšanai…
Aigars Zariņš: – Deputāti un ierēdņi lieliski saprot, ka valsts atbalsta programma, ļaujot iegādāties nekustamo īpašumu, attur jaunos cilvēkus aizbraukt no valsts. Pretējā gadījumā viņi pārceltos uz Vāciju, Lielbritāniju vai citām valstīm, kur darba samaksas līmenis ir augstāks. Šodien Eiropā robežu faktiski nav. Man ir simpātiska teorija, ka nākotnē par iedzīvotājiem savstarpēji konkurēs nevis valstis, bet gan konkrētas pilsētas. Tās radīs cilvēkiem komfortablus apstākļus, lai viņi vēlētos tur dzīvot un strādāt. Tad arī attīstīsies bizness un valsts kasē ieplūdīs nauda.
– Kādas izjūtas jums raisa galvaspilsētas komerciālo nekustamo īpašumu segments, kuram, kā jūs teicāt, esat nodomājuši pievērst lielāku uzmanību.
Aigars Zariņš: – Svarīgākais novērojums ir tirdzniecības centru transformēšana. Tie aizvien vairāk kļūst izklaidējoši. ASV ir bankrotējusi puse klasisko lielo tirdzniecības centru. Manuprāt, tāds pats liktenis gaida vēl 25 %. Runa ir par 1956.gadā ASV izstrādāto klasisko tirdzniecības centru koncepciju. Tā mirst arī pie mums. Notiek dažādas nozīmes nekustamo īpašumu – veikalu, biroju, izklaides vietu – saplūšana vienā vietā. Bet tiem apkārt tiek būvēti mājokļi. Tiek veidoti kvartāli, kuros cilvēki lielā mērā var pavadīt visu savu dzīvi.
Otrkārt, ielu tirdzniecība Rīgas centrā kļūst aizvien mazāk populāra. Ielās redzam daudz neaizņemtu telpu. Nomnieki-tirgotāji aiziet uz tirdzniecības centriem, kuros ir izveidoti visi apstākļi klientiem un tostarp nav nekādu problēmu ar automobiļu novietošanu. Ar ko tiks aizpildītas pilsētas centra ielu tukšās tirdzniecības platības? Domāju, piedzīvosim to pārveidošanu par birojiem. Tirdzniecība aizvien vairāk pārvietojas uz internetu, un pat lielie zīmoli aprobežojas ar šovu telpām, kur pasūtījumu var noformēt ar interneta starpniecību.
Vētraina biroju tirgus attīstība Rīgā, manuprāt, nav gaidāma. Pie mums vidējais nomas likmes līmenis ir zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā, bet būvniecības izdevumi ir līdzīgi. No finanšu viedokļa būvēt biznesam pie mums jaunus birojus nav tik izdevīgi. Rīgā ne visi nomnieki ir gatavi maksāt 12-14 eiro/m²/mēn. Pamata pieprasījums ir robežās no 8 līdz 10 eiro/m²/mēn. Tas tad arī mulsina potenciālos investorus.
Pasaulē viss mainās ļoti strauji. Tomēr valsts mums ir ļoti maza, un mēs turamies pie vecā. Latvijā ir visai konservatīva izpratne par daudziem jautājumiem, un pārmaiņas tik ātri nenotiek. Fakts ir arī tas, ka attiecībā uz Latviju tiek saņemti pieprasījumi no lielām starptautiskām kompānijām, kas vēlas investēt komerciālajos objektos ar labu naudas plūsmu. Tomēr nav tikpat kā nekā, ko varētu tiem piedāvāt. Bieži vien par problēmu kļūst pārdošanai izlikto komerciālo centru zemā rentabilitāte – tā neapmierina potenciālos pircējus.
– Vai dzīvojam lielu pārmaiņu laikā?
– Pasaulē viss mainās ļoti strauji. Tomēr valsts mums ir ļoti maza, un mēs turamies pie vecā. Latvijā ir visai konservatīva izpratne par daudziem jautājumiem, un pārmaiņas tik ātri nenotiek. Miljardieris Īlons Masks uzskata, ka pēc desmit gadiem ielās neredzēsim cilvēku vadītus automobiļus – tikai robotizētus. Daudzi saka, ka tas ir nereāli, taču, manuprāt, viss virzās tieši uz to. Apple savulaik radīja lietotņu tirgu – pilnīgi jaunu un nekad nebijušu. Bet tagad, izmantojot tālruni, var vadīt mašīnas, gudrās mājas un organizēt biznesa apspriedes. Lielie starptautiskie sindikāti iegulda milzīgus līdzekļus robotizētu taksometru radīšanā, jo mainīsies pati pārvietošanās koncepcija – lielajās pilsētās cilvēki nepirks mašīnas, bet izmantos tieši taksometrus.
Tikai pēdējo desmit gadu laikā vien pasaulē noticis ļoti daudz pārmaiņu. Tās skars arī nekustamo īpašumu aģentūras. Vecie pakalpojumu sniegšanas veidi vairs nedarbosies. Mūsu nozare cilvēkiem visdrīzāk piedāvās kaut ko līdzīgu ārpakalpojumiem. Tas nebūs pilns serviss, bet gan kādi darba fragmenti. Mēs, tas ir, 1Partner, vēlamies iet līdzi šīm pārmaiņām. Pagaidām mēs strādājam kā klasiska nekustamo īpašumu aģentūra, taču esam atvērti pasaulei un esam gatavi arī ieviest jaunus risinājumus, tostarp attiecībās ar mūsu darbiniekiem, klientiem un sadarbības partneriem. Mēs ticam, ka labs serviss, kvalitāte, ātrums un drošums ir faktori, kas šajā biznesā būs vajadzīgi vienmēr. Un mēs šīm prasībām atbildīsim: reaģēsim uz klientu vajadzībām, nodrošināsim viņu darījuma drošumu gan no juridiskā, gan arī no finanšu viedokļa, lai viņi mūs uztvertu kā personīgos konsultantus un personīgos aģentus.
– Tas ir, personīgais kontakts savu svarīgumu nezaudēs.
– Protams! Bez tā – nu nekādi nevar!