Ko nozīmē Tribus Realty? Ar ko šim uzņēmumam nav pa ceļam? Kas vajadzīgs, lai tas sasniegtu virsotnes? Kādā Rīgas nekustamo īpašumu segmentā pēdējā laikā ir vērojama aktivitāte? Par to un daudz ko citu lasiet iepazīšanās intervijā ar Tribus Realty dibinātāju un vecāko aģentu Igoru Trošinu, kura komanda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) konkursā ieguva 2019.gada labākās komandas nosaukumu.
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū Tribus Realty ir salīdzinoši jauns uzņēmums – šogad tam palika pieci gadi. Un tieši šogad tas debitēja LANĪDA un portāla city24.lv kopīgi rīkotajā konkursā Gada aģents – 2019. Turklāt debitēja pārsteidzoši un uzreiz ieguva pirmo vietu, apejot daudzas starpnieku atzītas biznesa autoritātes. Šī uzvara tad arī kļuva par iemeslu tam, lai žurnāls M2 un portāls varianti.lv iepazītos ar Tribus Realty un tās dibinātāju Igoru Trošinu. Sarunu mēs sākam ar vēsturi – kā viņš kļuva par nekustamo īpašumu aģentu.
– Mans ceļš uz profesiju, no vienas puses, bija vienkāršs, no otras – līkumains, – atmiņu pavedienu ritina Igors Trošins. – Ar nekustamo īpašumu tēmu, lai arī netieši, saskāros uzreiz pēc skolas pabeigšanas, kad, vēloties iegūt arhitektūras tehniķa kvalifikāciju, iestājos Rīgas Celtniecības koledžā. Arhitektūras tehniķis ir arhitekta palīgs. Sākumā man patika projektēt un rasēt. Taču mācību procesā galvā sāka šaudīties doma, ka konkurence šajā profesijā ir ļoti asa un izcīnīt vietu zems saules izdodas tikai retajam. Tomēr koledžu ar prieku sekmīgi pabeidzu visus 4 kursus, ieguvu sertifikātu.
Pēdējos piecpadsmit gadus ļoti aktīvi attīstās elektroniskā komercija. Arī šī nozare mani interesēja. Nolēmu pāriet uz specialitāti elektroniskais bizness un loģistika. Iedziļinājos tēmā tik pamatīgi, ka pēc gadu ilgām mācībām jaunajā specialitātē aizdomājos par nepieciešamību iegūt reālu praktisko pieredzi. Paņēmu akadēmisko gadu un devos meklēt, kas man varētu būt visvairāk pa prātam. Telemārketings LMT, pēc tam Baltcom, tīmekļa mārketings… Mēģināju strādāt daudzās vietās. Galvenā bija saziņa ar cilvēkiem – es vienmēr atradu kontaktu ar viņiem. Uz nekustamo īpašumu aģenta pusi tolaik pat neraudzījos – nebija skaidra priekšstata, kas tā ir par profesiju. Man šķita, ka tas ir kaut kas līdzīgs veikala preču piegādātājam. Par laimi vēlāk atvērās acis, un es sapratu, ka esmu rīkojies pārāk vienkāršoti. Pieteicos darba intervijā vairākās nekustamo īpašumu kompānijās un galu galā paliku pie vienas no tām – ImperioEstate. Bija 2012.gada otrā puse. Šis laiks tad arī ir manas kā nekustamo īpašumu speciālista profesionālās darbības sākums.
Kompānijai ImperioEstate esmu pateicīgs par nedaudz vairāk nekā gada laikā gūto pieredzi un zināšanām. Centos daudz mācīties, biju motivēts un uzsūcu visu kā sūklis. Sev pašam par pārsteigumu atklāju, ka jaunajā profesijā man ir arī bonusi – arhitekta palīga izglītība un sarunu vešanas pieredze. Visai ātri man sāka veikties tik labi, ka 2014.gada sākumā nolēmu uzsākt pats savu biznesu un kopā ar brāli Oskaru nodibināju kompāniju Tribus Realty. Tagad tajā strādā arī mūsu jaunākais brālis Egils.
– Ģimenes bizness?
– Visai nosacīti: mūsu komandā strādā arī citi cilvēki.
– Ko nozīmē Tribus?
– Pirms uzņēmuma reģistrēšanas mums kādu brīdi bija doma nosaukumā apspēlēt ģimenes uzvārdu, taču no šīs idejas ātri vien atteicāmies arī no vārdu Latvian Estate un Baltic Reral izmantošanas. Lai arī kompānijas nosaukuma pirmie burti sakrīt ar mūsu uzvārdu – Trošini, tas tomēr ir ekspromts (pasmaida. – ). Mums bija svarīgi, lai nosaukums labi skanētu. Nolēmām iet Sony zīmola radītāju ceļu – tāda vārda toreiz nebija nevienā valodā, un tas tika izdomāts. Bet šodien tas ir visā pasaulē pazīstams zīmols.
Vārdam tribus, cik zinu, nav analoga citās valodās, un bija svarīgi, lai tas būtu vienskaitlī un nominatīvā. Mūsuprāt, vārds tribus ir viegli iegaumējams: tas sevī iekļauj nevis to, ko tas nozīmē, bet gan to, kas aiz tā stāv, − kompānijas zīmols – tās kompānijas, kas sniedz pakalpojumus Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un kurā bez manis un brāļiem strādā vēl astoņi aģenti. Viņi drīzumā saņems savas profesionālās kompetences apstiprinājumu.
– Kādā segmentā ir specializējies Tribus Realty?
– Pagaidām strādājam Rīgā un tai tuvākajos reģionos. Nodarbojamies ar sekundāro mājokļu tirgu gan galvaspilsētas mikrorajonos, gan arī tās centrā, kā arī ar budžeta un biznesa klases jaunajiem projektiem. Mums ir interesanti strādāt tur, kur kūsā dzīve, kur notiek darījumi un kur mēs varam palīdzēt cilvēkiem. Mums ir sadarbība arī ar elites projektu apbūvētājiem, un mēs spējam nodrošināt šādu objektu pirkšanu pārdošanu. Taču šajā segmentā darījumu intensitāte ir zema. Tribus ir visu laiku attīstībā esoša kompānija. Jauniem aģentiem augt un arī gūt pieredzi vienkāršāk ir segmentos, kur viss norisinās visai vētraini.
– Šogad jūs pirmo reizi piedalījāties konkursā “Gada aģents”. Gluži vai kā no kuģa nonākt ballē. Var uzvara jums bija negaidīta?
– Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas organizētais konkurss mums bija jaunums. Agrāk tam sekojām tikai presē. Nolēmām piedalīties. Izveidojām komandu, kurā biju es, mans brālis Oskars Trošins un Tribus Realty partneris Artūrs Laļins. Apvienojām visu mūsu pieredzi un profesionālās iemaņas.
Mums pavisam noteikti nav pa ceļam ar tiem, kuri dzīvo kādas krīzes gaidās, pastāvīgi par to runā,
neminot saprātīgus un loģiskus argumentus un apgalvojot, ka cenām būtu laiks kristies.
Vai uzvara bija negaidīta?

Šajā jomā strādāju septīto gadu, piecus no tiem – kompānijas Tribus Realty vadībā. Ir ambīcijas – gan personīgās, gan komandas. Citādāk nevar nodarboties ar biznesu. Uz konkursu devāmies, esot pārliecināti par saviem spēkiem un zināšanām, par to, ka nekur nedrīkstam piekāpties citiem. Ne jau dievi podus apdedzina! Uzvaru uztvērām kā vēl vienu mūsu profesionālisma un profesijas pareizas izvēles apliecinājumu. Mēs vienmēr cenšamies turēt roku uz tirgus pulsa, sekojam tajā notiekošajam, tostarp ar jūsu žurnāla M2 palīdzību, ko mūsu aģenti regulāri lasa, lai būtu informēti. Mūsu uzvaras rezultātu vispilnīgāk sajutām pēc sociālo tīklu lietotāju reakcijas – ļaudis saprata, ka tas, ar ko mēs nodarbojamies, ir nopietni – mums var uzticēties. Ticu, ka domas ir materiālas. Mēs gribējām uzvarēt, un mēs uzvarējām.
– Lūdzu, pastāstiet par jūsu novērojumiem galvaspilsētas mājokļu tirgū.
– Sākšu ar Rīgas sērijveida dzīvokļu segmentu. Piedāvājumu ir maz, un, paraugoties uz cenas un īpašuma kvalitātes attiecību, pārdots tiek pat tas, ko citos apstākļos nevarētu pārdot. Klienti pēdējā laikā apskata kādus piecus dzīvokļu – reti, kad vairāk – un uzreiz izlemj par darījumu. Šādu algoritmu novērojam, ja dzīvoklis ir reāli vajadzīgs un ir zināms, ka banka piešķirs darījumam nepieciešamo hipotekāro aizdevumu. Nav tā, ka sērijveida dzīvokļa iegādes darījumu nopietni noskaņoti cilvēki atliktu uz tālu nākotni. Operatīvāk pieņemt lēmumu mudina arī laba piedāvājuma samazināšanās un pakāpeniskā cenu celšanās.
– Kādas ir pircēju cenu psiholoģiskā komforta robežas padomju laika dzīvokļiem? Vai mājokļus pērk arī par 1100-1200 eiro/m²?
– Runājot par cenu robežām, man nepatīk minēt kvadrātmetru cenas. Kvadrātmetra cena ir indikators, taču pircējs uz nekustamo īpašumu raugās citādāk. Viņš mazāk domā par kvadrātmetra cenu, bet vairāk par to, kas viņam vajadzīgs dzīvošanai un vai tas viņam patiks. Galvenais ir pirkuma kopējā cena: vai cilvēks to var atļauties.
Runājot par jūsu jautājuma otro daļu, teikšu tā: ir darījumi Rīgas mikrorajonos, kuros dzīvokļus lietuviešu projektos ar labi un kvalitatīvi veiktu remontu pērk pat par 1200 eiro/m². Tos pērk tie klienti (un tādu ir lielākā daļa), kuri nevar atļauties dzīvoklis jaunā projektā. Vai arī var teikt tā: atļauties var, bet tikai vislētāko, kas neatbilst ne pircēja prasībām plānojumam, ne platībai, ne arī citiem parametriem. Pieprasījumu pēc sērijveida mājokļiem joprojām nosaka tā labāka finansiālā pieejamība.
Tajā pašā laikā Rīgas mikrorajonu jauno dzīvokļu un centra nomales mājokļu segmenti ir aktīvi un konkurē savā starpā. Centrā ir ļoti liels pieprasījums pēc sekundārā tirgus trīsistabu dzīvokļiem par 120 000-170 000 eiro, bet mikrorajonos – pēc jauniem mājokļiem par cenām, kas nepārsniedz 150 000 eiro. Pircēji nospiedošā vairākumā gadījumu ir vietējie iedzīvotāji. Savukārt starp pārdevējiem gadās arī ārzemnieki. Parasti tie ir Krievijas pilsoņi, kas nolemj nepagarināt Latvijas termiņuzturēšanās atļauju un aiziet no mūsu tirgus. Jāpiebilst, ka šādi nekustamie īpašumi tirgū neieplūst masveidā.
Latvijas reģionu vidū ir pieprasījums pēc Rīgas dzīvokļiem. Cilvēki pārdod savu zemesgabalu vai daļu kāda nekustamā īpašuma un pērk mājokli galvaspilsētā. Parasti tas tiek izīrēts līdz brīdim, kad bērni būs paaugušies. Pēc tam viņi tur dzīvos, kad atbrauks mācīties.
Ļoti lielu potenciālu mēs redzam attiecībā uz jaunām privātmājām gan Rīgā, gan tās tuvumā. Manuprāt, šeit ir izveidojies tāds deficīts, ka tuvākajos pāris gados tas netiks nosegts. Dzīvokļi Rīgas mikrorajonu jaunajos projektos pēdējos gados kļūst dārgāki, un šodien divistabu dzīvokļi aizvien biežāk tiek piedāvāti par cenām tuvu 100 000 eiro, trīsistabu – par 120 000-140 000 eiro. Ja ir šādas cenas, privātmājas kļūst par lielisku alternatīvu. Domāju, apbūvētāji varētu aktīvāk attīstīt galvaspilsētas tuvumā un vietās, kur pieejams transports, ciematu projektus ar mājām 100-150 m² platībā. Cilvēki par tādām interesējas. Mājas par 200 000 eiro tiek gan apskatītas, gan pirktas ļoti labi.
– Uzvara konkursā Gada aģents – 2019 jums radīja pozitīvas emocijas. Tomēr − kā jūs uztverat to, ka ir dzirdamas šaubas par nekustamo īpašumu tirgus normālu attīstību tuvākajā laikā?
– Katrs var domāt, ko vien vēlas. Mums pavisam noteikti nav pa ceļam ar tiem, kuri dzīvo kādas krīzes gaidās, pastāvīgi par to runā, neminot saprātīgus un loģiskus argumentus un apgalvojot, ka cenām būtu laiks kristies. Pamatojiet, – kāpēc? Krituma un kāpuma periodi ir bijuši, ir un vienmēr būs. Taču krīze ir pavisam kas cits – tā ir sagruvums. Priekšnosacījumus tam es neesmu novērojis. Bet cenu korekcijas gadījumā, pat ja krīze arī notiks tuvākajos gados, dzīve neapstāsies. Līdzīgi kā tā neapstājās 2007.–2009.gadā. Tikai nevajag sēdēt rokas klēpī salikušiem, ir jāstrādā. Un tad viss būs.
Ļoti lielu potenciālu mēs redzam attiecībā uz jaunām privātmājām gan Rīgā, gan tās tuvumā. Manuprāt, šeit ir izveidojies tāds deficīts, ka tuvākajos pāris gados tas netiks nosegts. Centrā ir ļoti liels pieprasījums pēc sekundārā tirgus trīsistabu dzīvokļiem par 120 000-170 000 eiro, bet mikrorajonos – pēc jauniem mājokļiem par cenām, kas nepārsniedz 150 000 eiro.