Ēnu ekonomika nekustamo īpašumu nozarē nav tikai jautājums par nenomaksātiem nodokļiem. Tā ietekmē tirgus caurspīdīgumu, godīgu konkurenci, valsts budžeta ieņēmumus un sabiedrības uzticēšanos nekustamo īpašumu darījumiem. Par to Sarunu festivālā LAMPA diskutēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā 10. jūlija diskusijā "Kas stāv aiz manas ēnas?", kur vienkopus pulcējās valsts institūciju, politikas veidotāju un nozares pārstāvji.

DISKUSIJAS TIEŠRAIDE ŠEIT

Diskusijas dalībnieki:

• Vestards Rozenbergs, moderators, LANĪDA valdes loceklis
• Intars Krūmiņš, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās un taktiskās analīzes nodaļas vadītājs
• Agnese Rudzīte, Valsts ieņēmumu dienesta Nefinanšu sektora uzraudzības pārvaldes direktore
• Andrejs Grišins, Nodokļu un muitas policijas priekšnieks
• Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs
• Igors Trošins, LANĪDA Mārketinga komitejas loceklis unLANĪDA biedrs

Ēnu ekonomika ir sekas, nevis cēlonis

Diskusijā vairākkārt izskanēja atziņa, ka ēnu ekonomiku neveido viens konkrēts faktors. Tā rodas tur, kur nodokļu politika, tirgus regulējums un cilvēku motivācija nesakrīt ar godīgas uzņēmējdarbības principiem.

To uzsvēra arī diskusijas moderators Vestards Rozenbergs:

"Ēnu ekonomika ir daudzu faktoru rezultāts, kur viens no galvenajiem ir kārdinājums nemaksāt nodokļus, kuri indivīdam liekas netaisnīgi. Uzskatu, ka nekustamā īpašuma tirgus ēnas daļu iespējams mazināt, samazinot esošo kapitāla pieauguma nodokli 10–15% robežās, kas īpašumu pārdošanas gadījumos motivētu neslēpt patiesās darījuma vērtības."

Šī doma kļuva par vienu no centrālajiem diskusijas pavedieniem – kā panākt, lai nodokļu politika veicinātu godprātīgu rīcību, nevis motivētu meklēt iespējas to apiet.

Vai augstāka nodokļa likme nozīmē lielākus ieņēmumus?

Diskusijas laikā tika analizēti arī konkrēti dati, kurus LANĪDA saņēma no Finanšu ministrijas pēc oficiāla pieprasījuma. Statistika rāda, ka aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem 2023. gadā bija 29,95 miljoni eiro, 2024. gadā – 30,48 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 27,66 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka no 2025. gada 1. janvāra kapitāla pieauguma nodokļa likme tika palielināta no 20 % līdz 25,5 %, budžetā aprēķinātā nodokļa summa samazinājās par vairāk nekā 2,8 miljoniem eiro jeb 9,26 %.

Šie dati raisīja diskusiju par to, vai augstāka nodokļa likme patiešām sasniedz vēlamo rezultātu, vai arī, gluži pretēji, veicina darījumu patieso summu slēpšanu un mazina ekonomisko aktivitāti.

Nepieciešama gudrāka nodokļu politika

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka viens no efektīvākajiem instrumentiem ēnu ekonomikas mazināšanai būtu kapitāla pieauguma nodokļa pārskatīšana. Sarunā izskanēja atbalsts tam, ka likmi nepieciešams samazināt līdz 10–15 %, tādējādi radot motivāciju nekustamo īpašumu darījumus deklarēt pilnā apmērā.

Dalībnieki norādīja, ka zemāka un samērīga nodokļa likme samazinātu vēlmi mākslīgi pazemināt darījuma vērtību dokumentos. Tas nozīmētu lielāku caurspīdīgumu, precīzākus tirgus datus un drošāku vidi gan pircējiem, gan pārdevējiem.

Vienlaikus ieguvēji būtu arī nekustamo īpašumu starpnieki, kuri varētu pilnvērtīgi organizēt godīgus un caurspīdīgus darījumus, neatrodoties situācijā, kur klienti augstā nodokļu sloga dēļ tiek mudināti meklēt dažādus risinājumus patiesās darījuma summas slēpšanai.

LANĪDA priekšlikumi caurspīdīgākam tirgum

Diskusijā tika aktualizēti arī LANĪDA jau iepriekš izstrādātie priekšlikumi nodokļu politikas pilnveidošanai.

Asociācija rosina:

• samazināt kapitāla pieauguma nodokļa likmi no 25,5 % līdz 10 %;
• paplašināt ar darījumu saistīto attaisnoto izdevumu loku, paredzot, ka arī nekustamā īpašuma darījumu starpnieka komisijas maksa ir atskaitāma, aprēķinot kapitāla pieaugumu;
• nekustamo īpašumu sludinājumos jānodrošina skaidri identificējams darījumu starpnieks.

Pēc LANĪDA domām, šādas izmaiņas veicinātu legālu un caurspīdīgu nekustamo īpašumu tirgu, palielinātu ekonomisko aktivitāti un ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgākus valsts budžeta ieņēmumus.

Godīgam tirgum nepieciešama kopīga rīcība

Lai gan nodokļu politika bija viens no diskusijas centrālajiem tematiem, sarunas dalībnieki uzsvēra, ka ēnu ekonomikas mazināšana nav iespējama ar vienu instrumentu. Nepieciešama arī ciešāka sadarbība starp valsts institūcijām un nozari, profesionālas starpniecības stiprināšana, efektīva uzraudzība un sabiedrības izpratnes veicināšana.

Diskusija "Kas stāv aiz manas ēnas?" apliecināja, ka nozares un valsts pārstāvji spēj ne tikai identificēt problēmas, bet arī vienoties par konkrētiem risinājumu virzieniem. Viens no tiem ir skaidrs – nodokļu politikai ir jāveicina godprātīga rīcība, nevis jārada priekšnoteikumi ēnu ekonomikas pastāvēšanai.

Tieši caurspīdīgi darījumi, samērīga nodokļu politika un profesionāla nekustamo īpašumu starpniecība ir priekšnoteikumi ilgtspējīgam un uzticamam nekustamo īpašumu tirgum Latvijā.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija