Baltijas iedzīvotāji savās apkaimēs ir iesakņojušies - 44% tajās dzīvo jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr stabilitāte nenozīmē, ka vēlme pēc jauna mājokļa ir zudusi. Kā liecina nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava" veiktais starptautiskais pētījums par cilvēku vajadzībām un vērtībām attiecībā uz mājokli "Happy Neighbourhood Report 2026", pārcelšanos apsver aptuveni 60% Baltijas un 57% Latvijas iedzīvotāju. Gandrīz puse aptaujāto ar augstu interesi raugās uz jauniem dzīvojamajiem projektiem.

Vairāk vietas un labāka vide - svarīgāki par zemākām izmaksām

Daudziem iedzīvotājiem mājokļa maiņa nav tālas nākotnes plāns. Latvijā gandrīz puse jeb 47% no tiem, kuri apsver pārcelšanos, to vēlētos īstenot tuvāko divu gadu laikā, savukārt Baltijā kopumā šādu ieceri pauž 41% pārcelšanās plānotāju. Lai gan mājokļa maiņa bieži tiek saistīta ar finansiāliem apsvērumiem, pētījums rāda, ka cilvēkus daudz biežāk motivē vēlme uzlabot dzīves kvalitāti. Gandrīz puse Latvijas respondentu, kuri plāno pārcelties, atzīst, ka meklē kvalitatīvāku mājokli. Līdzās tam viens no būtiskākajiem pārcelšanās iemesliem ir vēlme pēc lielākas dzīves telpas - to min 40% Latvijas respondentu, kuri plāno pārcelties. Savukārt pārcelšanos uz citu apkaimi kā vienu no iemesliem min 26% Latvijas respondentu, kuri iecerējuši pārcelties.

"Arī mēs kā jauno projektu attīstītāji redzam, ka pircēji gadu gaitā kļuvuši prasīgāki. Ar jēdzienu "labāks mājoklis" sabiedrībā vairs nesaprot tikai lielāku dzīvokli - arvien lielāka nozīme ir kvalitatīviem un ilgtspējīgiem būvniecības risinājumiem, energoefektivitātei, pārdomātam plānojumam un patīkamai, zaļai videi. Tieši šo īpašību kopums arvien biežāk nosaka mājokļa meklētāju izvēli," secina "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. To, ka cilvēki arvien augstāk vērtē dzīves kvalitāti, apliecina arī vēlme dzīvot tuvāk dabai. Latvijā mājokli ar savu dārzu kā vienu no pārcelšanās iemesliem min gandrīz katrs sestais jeb 17% respondentu, kuri plāno pārcelties.

Stabilitāte un piederība: kāpēc cilvēki paliek tur, kur dzīvo

Lai gan daudzi apsver iespēju nākotnē pārcelties, vairāk nekā puse Baltijas iedzīvotāju tuvāko piecu gadu laikā neplāno mainīt dzīvesvietu vai arī vēl nav izlēmuši par iespējamu pārcelšanos. Pētījums rāda, ka būtiskākais iemesls palikšanai ir apmierinātība ar apkārtējo vidi 59% Latvijas respondentu, kuri neplāno pārcelties, atzīst, ka viņiem patīk apkaime, kurā viņi dzīvo. Svarīgs ir ne tikai pats mājoklis. Gandrīz trešdaļa Baltijas respondentu, kuri neplāno pārcelties, norāda, ka esošais mājoklis joprojām atbilst viņu dzīves situācijai, savukārt tikpat daudzi novērtē ērtu attālumu līdz darbam vai mācību iestādei. Katrs ceturtais kā vienu no iemesliem palikt min arī drošības sajūtu. Latvijas respondentu atbildes rāda, ka 91% savā apkaimē jūtas droši, bet 89% atzīst, ka tajā jūtas kā mājās. 

"Cilvēki ir gatavi mainīt mājokli, taču daudz retāk - savu ikdienu. Mūsu pieredze rāda, ka, meklējot plašāku vai kvalitatīvāku dzīvesvietu, priekšroka visbiežāk tiek dota jau pazīstamai apkaimei. Tur atrodas bērnudārzs, ģimenes ārsts, ierastā pasta nodaļa, iecienītie veikali un sabiedriskā transporta maršruti, kas kļuvuši par ģimenes ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Pārcelšanās pati par sevi ir nozīmīgs dzīves notikums, tāpēc nav pārsteigums, ka cilvēki cenšas izvairīties no papildu pārmaiņām un meklē iespēju uzlabot dzīves kvalitāti vietā, kuru jau uzskata par savējo," saka "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Vēlmes saskaras ar realitāti: cik daudz cilvēki ir gatavi maksāt par jaunu mājokli?

Lai gan interese par jauniem mājokļiem saglabājas augsta, pētījums rāda, ka iedzīvotāju finansiālās iespējas joprojām nosaka potenciālo pirkumu robežas. Vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas respondentu, kuri interesējas par jauna mājokļa iegādi, norāda, ka par to būtu gatavi maksāt līdz 100 000 eiro. Baltijā kopumā šādu budžetu min gandrīz vien trešdaļa jeb 30% respondentu. Savukārt Baltijas respondentiem raksturīgākas augstākas pieņemamās mājokļu cenas. Ja 150 000 eiro par sev pieņemamu summu jaunam mājoklim nosauc 22% Latvijas respondentu, tad Baltijā kopumā - 29%. Arī 200 000 eiro cenu kategorijā Baltijas rādītājs ir nedaudz augstāks nekā Latvijā - attiecīgi 19% un 17%. Šie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji jauna mājokļa iegādi biežāk saista ar zemāku budžetu nekā Baltijā vidēji, taču to, kā norāda Kaspars Ekša, ietekmē arī tirgus situācija konkrētajā valstī un pircēju priekšstats par mājokļa pieejamību.

"Latvijas iedzīvotāju piesardzīgākās budžeta gaidas nav pārsteidzošas. Salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu mājokļu cenas Rīgā joprojām ir ievērojami pieejamākas, tāpēc arī priekšstats par to, cik vajadzētu maksāt jaunam mājoklim, Latvijā ir atšķirīgs. Tas gan nenozīmē, ka cilvēki ir gatavi piekāpties kvalitātes ziņā, - viņi vēlas kvalitatīvus, energoefektīvus un ilgtspējīgus mājokļus, tikai par Latvijas tirgum atbilstošu cenu," saka "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.