Ja vēl pirms dažiem gadiem liels un plašs mājoklis tika uzskatīts par pašsaprotamu priekšrocību, šobrīd mājokļu tirgū iezīmējas cita tendence – jaunajos projektos dzīvokļi kļūst kompaktāki, bet pieprasījums pēc tiem saglabājas augsts. Kādēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas mazāku platību un kā mājokļa iegādes procesā atpazīt patiesi funkcionālu un ērtu plānojumu, skaidro “Bonava Latvija” eksperti.

2025. gada nogalē Rīgā un Pierīgā Bonava veiktās aptaujas dati rāda - 42% respondentu dzīvo mājokļos, kuru platība nepārsniedz 49 kvadrātmetrus. Tas liecina, ka kompakta platība ir ļoti izplatīts pilsētas mājokļa formāts. Nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša norāda, ka arī jauno projektu segmentā nelielu dzīvokļu īpatsvara pieaugums ir loģiska tirgus attīstība. “Mājokļa izvēlē cilvēki kļuvuši racionālāki. Ja agrāk lielāka platība tika uztverta kā viena no būtiskākajām priekšrocībām, tad šobrīd pircēji daudz rūpīgāk izvērtē kopējās izmaksas – gan iegādes brīdī, gan ilgtermiņā,” viņš skaidro.

Ņemot vērā, ka jaunajos projektos viena kvadrātmetra cena bieži pārsniedz 2500 eiro, katrs papildu kvadrātmetrs būtiski ietekmē mājokļa kopējo vērtību. Turklāt lielāka platība nozīmē arī augstākas ikmēneša apkures un apsaimniekošanas izmaksas. “Izvēloties mazāku, bet funkcionālāku dzīvokli, iedzīvotāji saglabā lielāku finansiālo drošību laikā, kad energoresursu cenas ir svārstīgas. Tas bieži tiek uzskatīts par lielāku ieguvumu nekā plaša, bet ne vienmēr praktiski izmantojama platība,” uzsver Kaspars Ekša.

Vienlaikus jāņem vērā, ka atšķirības vērojamas arī, salīdzinot dažādus mājokļu segmentus. Padomju laika un agrāko periodu ēkās dzīvokļu platības nereti ir lielākas, taču, kā norāda Kaspars Ekša, to plānojumi veidoti atbilstoši citam dzīvesveidam un energoefektivitātes prasībām. Savukārt tā dēvētajos “vecajos jaunajos” projektos, kas tapuši pirms vairāk nekā desmit gadiem, plānojumi mēdz būt plašāki, taču ne vienmēr optimizēti uzturēšanas izmaksu kontekstā.

Kā atpazīt funkcionālu plānojumu?

Pirmais iespaids, apskatot dzīvokļa plānu, var būt maldinošs. Telpas šķiet plašas, skaitļi – pārliecinoši, taču īsto atbildi par plānojuma kvalitāti sniedz pavisam praktisks tests – vai šajā telpā būs ērti dzīvot ikdienā?

“Izvēloties jaunu mājokli, iesaku rūpīgi izpētīt dzīvokļa plānojumu un atcerēties, ka tajā attēlotās mēbeles parasti atbilst minimālajiem pieļaujamajiem izmēriem. Praksē var izrādīties, ka četrvietīga dīvāna vietā telpā ērti iederas tikai divvietīgs dīvāns, uz kura visai ģimenei nav vietas. Tāpēc svarīgi noskaidrot precīzus telpas izmērus vai, apskatot dzīvokli klātienē, ar līmlenti uz grīdas iezīmēt iecerēto mēbeļu kontūras. Tādējādi iespējams visai precīzi aprēķināt, cik liela platība nepieciešama katrai no mēbelēm un vai starp tām iespējams brīvi pārvietoties,” stāsta “Bonava Latvija” interjera dizainere Liene Gotfridsone.

Tāpat kā būtisku nefunkcionāla plānojuma pazīmi dizainere min pārmērīgi plašas pārvietošanās zonas. “Aptuveni 100 - 120 centimetrus plats gaitenis ir pilnīgi pietiekams, lai divi cilvēki varētu ērti samainīties vietām. Ja tas kļūst ievērojami platāks, ir sazarots, bet nepilda papildu funkciju, daļa platības faktiski tiek izmantota tikai pārvietošanās vajadzībām, “apēdot” dzīvojamo platību. Līdzīgi arī ar kāpnēm mājās un divstāvu dzīvokļos – ap tām ir visvairāk neizmantojamas platības,” viņa skaidro.

Dizainere aicina pievērst uzmanību arī dzīvojamai telpai, ja tā ir apvienota ar virtuvi. Viņa atgādina - jāvērtē nevis tās kopējais lielums, bet forma un proporcijas. Pat 40 m² var izrādīties mazāk ērti nekā 22 - 25 m² plaša taisnstūrveida telpa, ja lielāko platību aizņem nišas, kolonnas vai neveikli pagriezieni, kas ierobežo mēbeļu izvietošanas iespējas. Tomēr būtiski izvērtēt – vai telpu iespējams sadalīt trīs savstarpēji saistītās daļās: virtuves iekārtas, ēdamistabas un atpūtas zonās.

Īpaši vērīgiem dizainere aicina būt, izvērtējot dzīvokļus jumta stāvos un telpas ar plašu stiklojumu. Lai gan kopējais kvadrātmetru skaits vai panorāmas logi var radīt iespaidu par plašumu, jāņem vērā reāli izmantojamā platība. Slīpie griesti ierobežo pārvietošanos un mēbeļu novietošanu, savukārt pārmērīgs stiklojums samazina sienu plakņu daudzumu. Rezultātā var nākties izvēlēties nestandarta mēbeļu risinājumus, kas sadārdzina iekārtošanu un apgrūtina telpas praktisku izmantošanu.

Arvien būtiskāka kļūst arī ēkas infrastruktūra – mantu glabātuves un citas koplietošanas telpas palīdz uzturēt kārtību dzīvoklī un efektīvāk izmantot katru kvadrātmetru. Tas vēlreiz apliecina, ka plašums nav cipars plānojumā, bet sajūta, ko rada pārdomāti risinājumi.