Mājokļu tirgus Latvijā piedzīvo straujāko aktivitāti pēdējo piecu gadu laikā – augošais pieprasījums, stabilākas Euribor likmes un ekonomiskā vide iezīmē šī gada kreditēšanas izaugsmi. Tomēr tirgu vienlaikus ietekmē cenu un būvniecības izmaksu kāpums, kas veicina cenas pieaugumu jaunajos projektos un mudina rūpīgāk pievērties mājokļu izvēlei, dodot priekšroku funkcionālākām, energoefektīvākām un kompaktākām dzīves platībām. Vai nākamgad izdosies turpināt uzņemto tempu un kas mainīsies, skaidro Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.

Mājokļu kreditēšana aktīvākā pēdējā piecgadē

Pēdējos gados mājokļu kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir stagnējusi, piedzīvojot gan nelielus kāpumus, gan kritumus dažādu notikumu iespaidā, piemēram, Covid, būvniecības cenu kāpums, EURIBOR likmes un citi. Tomēr 2025. gads ir iezīmējies ar jūtamu kāpumu, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms Latvijā sasniedzis pēdējās piecgades rekordu un audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Šogad 10 mēnešos no jauna izsniegto kredītu tirgus Latvijā audzis par 43 %, salīdzinot ar 2024. gada periodu no janvāra līdz oktobrim. Savukārt Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs šī gada pirmajos deviņos mēnešos palielinājās par 71 % salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn. Tādējādi jaunu mājokļu iegādei banka atbalstījusi vairāk nekā 2400 mājsaimniecības.

Tajā pašā laikā mājokļu kredītu īpatsvars Latvijas ekonomikā joprojām ir salīdzinoši zems un atpaliek no eirozonas vidējā līmeņa, tāpēc kreditēšanas potenciāls Latvijā joprojām ir liels. Latvijas hipotekāro kredītu atlikums 5.5 miljardu eiro apmērā, rēķinot no IKP, ir arī zemākais starp Baltijas valstīm, kur mājokļu kreditēšanas tirgus ir vismaz 2.5 reizes lielāks - Igaunijā 13 miljardu eiro, bet Lietuvā nepilni 15 miljardi eiro uz 2025. gada oktobra beigām. Līdz ar to pie esošās situācijas Latvijā varam sagaidīt, ka pieprasījumus pēc mājokļu kredītiem turpinās savu izaugsmi, pakāpeniski tuvinoties kaimiņvalstu līmenim.

Euribor turpinās svārstīties, bet būtisku kritumu nesagaidām

Kreditēšanas kāpumu šogad būtiski veicināja gan Euribor procentu likmju kritums, gan stabilāks darba tirgus un algu pieaugums. Šobrīd nav pamata gaidīt likmju atgriešanos nulles līmenī. Pašlaik nav arī signālu, kas liecinātu par būtisku likmju kāpumu, taču, visticamāk, zemākas Euribor likmes nevaram gaidīt arī nākamgad, proti, tās atradīsies tuvu 2% līmenim.

Mājokļu cenas turpinās pamazām augt

Mājokļu cenas Latvijā turpina augšupeju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn cenas pieauga par aptuveni 8 % un šogad vidējā mājokļa vērtība augusi vēl par apmēram 7 %. Vidējā cena dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgā ir 2625 eiro par kvadrātmetru, savukārt sērijveida ēkās 1320 eiro, atkarībā no tā, vai dzīvoklis atrodas pilsētas centrā vai kādā no dzīvojamajiem rajoniem. Neskatoties uz to, Latvijā ir zemākas mājokļu cenas nekā vidēji Baltijā, atšķirība ir pat vairāk nekā 1500 eiro par kvadrātmetru. Mājokļu cenu pieaugums turpinās jau vairākus gadus un nekas neliecina, ka tas apstāsies, arī nākamgad mājokļu cenas varētu augt 5 % robežās.

Pieaugošas būvniecības izmaksas maina iedzīvotāju mājokļu izvēli

Cenu un izmaksu kāpums ietekmē to, kādiem mājokļiem iedzīvotāji dod priekšroku. Populārākā izvēle mājokļu iegādes ziņā vel aizvien, iespējams pieejamības un cenas dēļ, ir divistabu dzīvoklis sērijveida ēkā. Iegādājoties šādu īpašumu, tam parasti nepieciešams remonts un šogad novērojām, ka pieaug pieprasījums pēc patēriņa kredīta, kas 40 % gadījumu tiek izmantots mājokļa remontam, ko apstiprināja arī veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tomēr izvēloties mājokli, arvien lielāku nozīmi iedzīvotāji piešķir ne tikai komfortam, bet arī funkcionalitātei. Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai izvēlētais mājoklis būtu energoefektīvs, piemēram, ēka ir nosiltināta, ir ieviestas modernas apkures sistēmas, kas palīdz samazināt ikmēneša izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, liecina šogad veiktā aptauja.

Tajā pašā laikā būvniecības izmaksu pieaugums būtiski ietekmē mājokļu renovācijas un būvniecības perspektīvas. Tās samazina iedzīvotāju motivāciju renovēt esošās ēkas vai būvēt jaunas. Līdz ar to daudzi potenciālie privātmāju īpašnieki pārskata savus plānus, bieži vien samazinot mājokļa platību, vai dodot priekšroku koka karkasa ēkām, kuru būvniecības gaita un izmaksas ir prognozējamākas. Ja 2021. gadā privātmāja bija vidēji 145 m2 liela, tad pērn tie bija 132 m2, kas ir vidēji par vienu istabu mazāk. Ja iekštelpu platība kļūst mazāka, tad ārtelpas (terases un nojumes) tiek izbūvētas lielākā platībā. Neskatoties uz pieaugošo kreditēšanas aktivitāti, renovācijas tirgus un jaunu būvju segmentā pieprasījums var palēnināties, ja izmaksu spiediens saglabāsies augsts.