Latvijas ekonomikai šobrīd nepieciešams “brīvs skābekļa pieplūdums” – investīcijas, kas rada izaugsmi, darba vietas un nodokļu ieņēmumus. Mēs nevaram augt, ja neielaižam sevī elpu. Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana pret nekustamā īpašuma iegādi ir instruments, kas šo procesu nodrošina. Šī programma valstij jau devusi simtiem miljonu eiro, kas tieši vai netieši papildina valsts budžetu, attīsta reģionus un uztur dzīvu ekonomisko aktivitāti laikā, kad valsts finanšu situācija ir saspringta.
Aigars Šmits, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs
TUA programma darbojas daudzās Eiropas valstīs – tā nav jauna, eksperimentāla vai riskanta ideja. Portugāle, Grieķija, Kipra un citas valstis izmanto līdzīgu pieeju, lai piesaistītu legālu kapitālu un ilgtermiņā veidotu ekonomisku stabilitāti. Latvija nav īpašāka par šīm valstīm – ja mēs atteiksimies no šī instrumenta, investori izvēlēsies citas vietas, kur ieguldīt. Tas nozīmēs zaudētas darba vietas, mazāk nodokļu ieņēmumu un lēnāku reģionu attīstību.
Investīcijas – valsts dzīvības elpa
Bieži sabiedriskajās diskusijās investīcijas tiek uztvertas kā privilēģija bagātajiem vai risks drošībai, taču tā ir nepareiza perspektīva. Investīciju piesaiste nav privilēģija – tā ir nepieciešamība. Latvija nevar atļauties slēgt durvis kapitālam, kas var dot pievienoto vērtību. Katrs ieguldīts eiro nekustamajā īpašumā nozīmē darba vietas būvniecībā, pakalpojumos, arhitektūrā, interjera dizainā un citās nozarēs. Tas ir nodokļu maksājums, kas nonāk pašvaldību un valsts budžetos, un tas ir attīstības impulss reģioniem, kur citādi investoru interese būtu minimāla.
Šāda programma nedrīkst tikt uztverta kā drošības apdraudējums. Tā ir legāla un caurskatāma sistēma, kas darbojas saskaņā ar stingriem likumiem un starptautiskajiem standartiem. Ja tiek ievērotas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, šis process ir pilnībā kontrolējams un drošs. LANĪDA uzskata, ka nekustamo īpašumu darījumu starpnieki Latvijā spēlē būtisku lomu drošības nodrošināšanā. Viņi ir NILLTPFN likuma subjekti, kas ik dienas pārbauda darījuma puses – viņu identitāti, finanšu izcelsmi, atbilstību sankcijām un citus riskus. Starpnieki nav tikai darījuma veicinātāji – viņi ir drošības vārti. Starpnieki identificē drošus darījumus, vada procesu un novērš potenciāli nelegālas darbības. Tieši tāpēc LANĪDA konsekventi iestājas par to, lai visi nekustamā īpašuma darījumi būtu pakļauti NILLTPFN prasībām. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par termiņuzturēšanās atļauju programmu, reģionālu darījumu vai privātu pirkumu, vienoti drošības un pārbaudes standarti ir priekšnoteikums stabilam un uzticamam tirgum.
Dubultpilsonības problēma: neredzamā plaisa drošībā
Šobrīd Latvijā ir izveidojusies bīstama situācija, kas apdraud gan tirgus caurskatāmību, gan valsts drošību – tā ir dubultpilsonības identificēšanas problēma. LANĪDA jau vērsusies pie Tieslietu ministrijas, Finanšu izlūkošanas dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes, lūdzot skaidras atbildes par to, kā rīkoties, ja persona, kurai ir, piemēram, Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonība, darījumā uzrāda citas valsts pasi, slēpjot faktu par otru pilsonību.
Diemžēl šobrīd neviens valsts mehānisms šādu situāciju neatrisina. Latvijā nav centralizētas datubāzes vai sistēmas, kas ļautu pārbaudīt, vai personai, kas uzrāda, piemēram, Kipras vai Izraēlas pasi, nav arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība. Šādā situācijā pārdevējs, starpnieks vai notārs nav tiesiski nodrošināts ar iespējām pārbaudīt pilnīgu informāciju par klientu. Rezultātā pastāv risks, ka darījumi tiek veikti, apejot normatīvos ierobežojumus, bet darījuma dalībnieki to nespēj objektīvi konstatēt. Tieslietu ministrija savā atbildē atzīst, ka oficiāls mehānisms dubultpilsonības pārbaudei nav izstrādāts un nav arī plānots. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzsver, ka šāds risinājums neesot lietderīgs, jo ne visi ārvalstnieki ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā.
Šāda situācija nozīmē, ka praksē joprojām ir iespējams, apejot likumu, iegādāties īpašumus Latvijā, izmantojot citas valsts pilsonību. Tas nav pieļaujami, īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad Latvija dzīvo kara ēnā un tiešā kaimiņos agresorvalstij.
LANĪDA aicina valsts institūcijas sadarboties un izstrādāt vienotu, drošu un caurskatāmu mehānismu dubultpilsonības pārbaudei. Šis jautājums nav tikai par nekustamo īpašumu tirgu – tas ir par nacionālo drošību un tiesiskumu. Vienlaikus mēs uzsveram: visiem nekustamā īpašuma darījumiem jābūt pakļautiem NILLTPFN prasībām. Tikai šādā veidā iespējams nodrošināt drošu un kontrolētu vidi, kurā investori un tirgus dalībnieki var rīkoties godprātīgi, bet valsts – būt droša, ka netiek pārkāpti likumi.
Latvijai jāsaprot, ka ekonomiskā atvērtība un drošība nav pretējās nometnēs. Mēs varam būt gan droša, gan investīcijām pievilcīga valsts. TUA programma, kas darbojas caurskatāmi un atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem, ir viens no šādiem piemēriem. Ja mēs šo programmu likvidēsim vai padarīsim praktiski neiespējamu, mēs nevis uzlabosim drošību, bet gan kaitēsim ekonomikai, nododot investoru uzticību citām valstīm. Latvija zaudēs ne tikai naudu, bet arī reputāciju kā atvērta, saprotama un prognozējama vide. Mums vajag skābekli – legālu, pārbaudītu un drošu kapitālu, kas palīdzēs attīstīt valsti. To iespējams panākt tikai ar līdzsvarotu pieeju: stingru uzraudzību, bet arī ekonomisku atvērtību. Tieši šis līdzsvars ir modernas un drošas valsts pazīme.
Latvija nedrīkst nosmacēt pati sevi ar pārlieku birokrātiju un bailēm no investoriem. Mums jābūt valstij, kas prot kontrolēt, bet arī iedrošināt. Termiņuzturēšanās atļauju programma ir instruments, kas var palīdzēt – ja vien ļausim tai strādāt ar gudru uzraudzību, nevis ar aizliegumiem.