– Pats esmu no Ventspils, – stāsta Staņislavs Ovčarenko, tiekoties ar žurnālu m2 un portālu varianti.lv. – 2003. gadā, pateicoties darbam SIA Uzņēmējs un personīgi Igoram Izrailsonam, pārcēlos dzīvot uz Rīgu. Strādāju daudzu Latvijā nozīmīgu objektu – tostarp tirdzniecības centra Origo, augstceltnes Saules Akmens u.c. celtniecībā. Ieguvu bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā universitātē specialitātē “Rūpnieciskā un civilā celtniecība”. 2013. gadā ieguvu būvuzrauga sertifikātu, man ir arī celtniecības darbu vadītāja sertifikāts. Kā būvinženieris sadarbojos ar dažādām Latvijas kompānijām – man ir vairāk nekā 20 gadu ilga projektu īstenošanas pieredze. Pamatā nodarbojos ar konsultēšanu, palīdzu saskaņot projektus, aizpildīt un kontrolēt ierakstus sistēmā BIS, kārtoju būvatļaujas, nododu ekspluatācijā objektus.
Ja runājam par īstenotajiem projektiem, starp tiem, ar kuriem man ir bijusi tieša saskare, varu minēt Rīgas namīpašumu rekonstrukcijas projektus Latgales ielā 131 un Lāčplēša ielā 24. Vadīju biroju ēkas atjaunošanas darbus Dzirnavu ielā 140, kur pašlaik atrodas Rīgas Attīstības departaments un Būvvalde. Man ir visai plaša ārzemju darba pieredze. Īsāk sakot, bez darba nesēžu, cenšos sev atrast aizvien jaunus izaicinājumus. Tā gadījās, ka 2025. gada janvārī biju Serbijā. Otrajā dienā nolēmu atvērt kompāniju, un kopā ar diviem partneriem iesniedzu vietējās juridiskās personas reģistrēšanas dokumentus. Pēc nedēļas tā sāka darboties ar nosaukumu Force Stan Group d.o.o.
– Kādā darbības jomā?
– Jau no paša sākuma sapratām, ka tirdzniecībai ar celtniecības materiāliem šajā valstī ir liels potenciāls. Ceļš, kuru mēs kopš gada sākuma nogājām Serbijas tirgū, kādam varētu likties kā fantāzija. Bet es teikšu, ka šīs valsts tirgus ir izrādījies īsta uzņēmējdarbības Klondaika, turklāt man veicas ar labiem cilvēkiem un darbiniekiem! Kad lidoju uz Belgradu, man bija tikai viena paziņa, kas dzīvoja Serbijas galvaspilsētā – turp uz dzīvi bija pārcēlusies Kazahstānas pilsone Gulmira. Savā dzimtenē viņa nodarbojās ar personāla atlasi, tostarp arī naftas pārstrādes kompānijas Chevron vajadzībām. Lūk, šī paziņa tad arī man palīdzēja sameklēt pirmo darbinieku manai Serbijas firmai. Par to kļuva Daņila – puisis, kas bija piedalījies AES celtniecībā Turcijā un prata turku, angļu, serbu un krievu valodu. Viņš pats Serbijā bija ieradies divus gadus pirms mums, paguvis iedzīvoties un labi pārzināja valsts nianses. Tieši Daņila norādīja uz perspektīvām biznesa nišām un pārliecināja likt uzsvaru arī uz karkasa māju tirdzniecību.
Sākām ar to, ka nodibinājām kontaktus ar ražotājiem un piegādātājiem, izstrādājām Serbijas tīmekļa vietni celtniecības materiālu tirdzniecībai. Pēc tam izveidojām informācijas bāzi, kurā apvienojām arhitektus, attīstītājus, darbuzņēmējus… Paralēli dzimtajā Latvijā meklēju karkasa māju ražotājus, apbraukāju praktiski visas nozīmīgās ražotnes. Protams, izvēlējos no mana profesionālā viedokļa labākos no labākajiem. Par mūsu pirmo partneri kļuva SIA Jēkabpils PMK, kas nodarbojas ar koka māju ražošanu no CLT paneļiem. Kopā ar šo kompāniju pašlaik īstenojam Serbijā vislielāko mājas projektu 240 m² platībā, kas izgatavots, izmantojot CLT tehnoloģiju.
Otrā izvēle bija pazīstamais zīmols Ilumhome – Latvijas kompānija, kas dažādās pasaules valstīs ir uzstādījusi turpat divarpus simtus koka karkasa māju. Šīs mājas ir izgatavotas no dabīgā koka, un tās ir energoefektīvas! Sākām attīstīt jaunā virziena informatīvo atbalstu. Mūsu kompānijas Serbijas vietne un profils instagramā kļūst aizvien populārāks.
Paralēli mūs uzmeklēja un uzrunāja Ukrainas fasādes paneļu ražotāji; viņu paneļu konstrukcija sastāv no putuplasta un klinkera (apdares) ķieģeļiem vai flīzēm. Mēs izstudējām viņu piedāvājumu un sapratām, ka tas ir interesants produkts, kāda nav ne Serbijas, ne Balkānu tirgū kopumā. Un vienlaicīgi tuvojās celtniecības izstāde Belgradas izstāžu kompleksā. Nolēmu piedāvāt ukraiņu produkciju. Palūdzu atvest paraugus. Ražotāji paziņoja, ka var to piegādāt maksimums līdz Serbijas un Ungārijas robežai. Es noīrēju Serbijā kravas mašīnu un devos pakaļ fasādes paneļiem. Pūliņi nebija veltīgi! Produkcijai bija panākumi: serbi ļoti pozitīvi uzņem visu jauno.
Šajā pašā celtniecības izstādē iepazinos ar uzņēmējiem, kas Belgradas tuvumā attīsta ciemata projektu – vietējiem iedzīvotājiem pietiekami jaunu formātu. Nodibinājām sadarbību celtniecības materiālu un būvuzraudzības jautājumu risināšanai, izveidojām pilnvērtīgu pasūtītāja dienestu. Pateicoties jaunajiem sakariem, noīrējām biroju pašā Belgradas centrā pie Svētā Marka baznīcas. Ja salīdzinām ar Rīgu, tas būtu tāpat, kā iekārtoties pie Brīvības pieminekļa. Netālu kaimiņos atvērām izstāžu telpu, kurā var apskatīt mūsu piedāvāto saliekamo māju paraugus, tostarp no Latvijas. Starp citu, attiecībā uz Ilumhouse mēs neaprobežojāmies ar Serbiju – atradām partnerus Austrijā, Čehijā, virzām savu biznesu Spānijā.
Runājot par Serbijas nekustamo īpašumu tirgu, jāatzīmē, ka tam ir lieliskas perspektīvas. Piedāvājums netiek līdzi pieprasījumam, un tas ir galvenais nozares attīstības kritērijs. Cik vērts ir kaut vai tāds vērienīgs projekts kā Belgrade Waterfront. Projekts tiek īstenots jau gandrīz desmit gadus; tas lielā mērā ir izpirkts, un tiek plānotas jaunas būvniecības kārtas. Belgradā uzceltā Belgrade Waterfront tirdzniecības centra vērienu Latvijā nav pat ar ko salīdzināt – tas vairākas reizes lielāks par jebkuru no mūsu tirdzniecības centriem. Projekta ietvaros ir uzcelts vairāk par trim desmitiem dzīvojamo māju. Brīvie dzīvokļi jaunajās mājās tiek tirgoti par cenām ap 4 200 eiro/m². Belgradai šāda cena nav nekas pārmērīgs. Pašlaik īstenošanai tiek gatavots komplekss, kurā mājokļi tiks piedāvāti par 8 000 eiro/m².
Nezinu, kas un ko Latvijā raksta par Belgrade Waterfront. Projekts ir jāredz – ir restaurēta milzīga Donavas krastmalas daļa. Tajā izvietotas mūsdienīgas dzīvojamās ēkas, kuru pirmie stāvi ir atdoti komerciālām vajadzībām. Dzīve šajā rajonā, tostarp arī nakts dzīve, nekad nerimstas: restorāni ir pilni pat pirmdienās.
Kā cilvēks, kas šo Serbijas projektu ir redzējis dzīvē, ļoti ceru, ka pakāpeniski tiks īstenots Riga Waterfront. Pēc desmit gadiem visi baudīsim jaunu mūsdienīgu Rīgas Andrejsalas veidolu. Riga Waterfront vārds jau ir izskanējis pasaulē: mani paziņas no Turcijas un Indijas atzīstas, ka ir dzirdējuši par šo projektu. Ar to var lepoties!
Taču atgriezīsimies pie Serbijas: mēs iedzīvojamies, tiekam skaidrībā ar tās birokrātiskajām struktūrām, pieņemam darbā cilvēkus – nodibināta kadru aģentūra, kuru vada Gulmira. Serbija ir valsts, kura ilgus gadus bija pakļauta sankcijām; tagad tā atplaukst. Kara dēļ serbi ir izklīduši pa visu pasauli, un valsts vadība ir priecīga, ka viņi atgriežas, atvedot līdzi citās valstīs nopelnīto naudu un ieguldot to dzimtenes attīstībā. Priecājas arī investori. Runājot par kapitāla pieauguma nodokli, tas šeit ir 15 %.
Neraugoties uz laiku pa laikam notiekošajiem protestiem, Serbija ir jaunā izaugsmes posmā. Tiek īstenotas daudzas dzīvojamā fonda attīstības un atjaunošanas programmas, kas varētu būt pat ļoti interesantas Latvijas kompānijām un attīstītājiem. Pilsēta pārvēršas par lielu būvlaukumu, jo 2027. gadā Belgradā notiks vispasaules izstāde EXPO, kuras vajadzībām tiek būvēta jauna infrastruktūra. Visos būvniecības segmentos sāk veidoties deficīts, kas ir lieliska iespēja uzņēmīgām un aktīvām kompānijām. Trūkst cilvēku, nepietiek projektētāju, nepietiek budžeta un vidējās klases viesnīcu… Jaunus spēlētājus gaida arī banku kreditēšanas niša. Serbija ir atvērta godīgam un draudzīgam biznesam no jebkuras valsts. Ķīnieši Serbijā būvē milzīgu elektroautomobiļu ražošanas rūpnīcu, viņi būvē metro, Azerbaidžānas kompānijas būvē lieliskus ceļus, trases un tuneļus. Nepietiek celtnieku – tas ir šai valstij vajadzīgais resurss. Kopš šīs vasaras, pateicoties mūsu aktivitātēm, Serbijā sāk ienākt arī pirmās biznesa struktūras no Latvijas. Es pats pašlaik dzīvoju divās valstīs.
Serbija ir augošs tirgus. Manuprāt, vismaz tuvākos trīs gadus mēs pavisam noteikti vērosim tās nekustamo īpašumu tirgus strauju izaugsmi. Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka izaugsme būs ilgāka – vismaz piecus gadus.
– Tas ir, jūs uzstājat, ka Serbijas tirgus paver Latvijas kompānijām perspektīvas?
– Ienākot Serbijā, Latvijas bizness var apsvērt darbību ne tikai šajā valstī, bet arī visā reģionā, ieskaitot Horvātiju, Bosniju, Melnkalni, Albāniju, Slovēniju… un populācija te ir vairāk nekā 15 miljoni iedzīvotāju. Par to mēs spriežam pēc karkasa mājām: pasūtījumus saņemam no visām šīm valstīm, un nu jau pat nepagūstam apstrādāt visus pieprasījumus – veidojas gaidīšanas saraksts. Tādēļ Latvijas kompānijām, ja tās ir gatavas strādāt konkurētspējīgā vidē, Serbijā ir, kur izvērsties. Būtu tik vēlēšanās!