Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) izstrādājusi 16 rekomendācijas Latvijai saistībā ar mājokļu pieejamības fonda darbību, tostarp ir jādomā, kā paplašināt fondā pieejamos līdzekļus, lai attīstītu fondu, ceturtdien, diskusijā par mājokļu pieejamības fondu sacīja OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta direktora vietnieks Marks Pīrsons.

Ieteikumi paredz Latvijai nodrošināt fonda saskaņošanu ar mājokļu pieejamības pamatnostādnēm, ko papildina vietējie mērķi, kas izstrādāti ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Tāpat nepieciešams izveidot uzraudzības padomi, kas pārraudzītu fonda darbību un tā attīstību laika gaitā. Latvijai nepieciešams nodrošināt, ka fonda darbības ir saskaņotas ar papildu intervencēm, lai risinātu citas ar mājokļiem saistītas problēmas. Tāpat būtu vajadzīgs laika gaitā paplašināt fonda ģeogrāfisko darbības jomu, iekļaujot arī Rīgas reģionu. OECD aicina piešķiriet pašvaldībām lielāku stratēģisko lomu fonda investīciju plānošanā mājokļos, kā arī jau no paša sākuma plānot aktīvu īrnieku iesaisti fonda darbībā. Sadarbībā ar pašvaldībām nepieciešams izvērtēt infrastruktūras priekšnosacījumus apstiprināto projektu izstrādei, kā arī nepieciešams izmantot iespējas, lai piesaistītu fonda papildu kapitālu.

Rekomendācijās aicināts izstrādāt finansēšanas instrumentus, lai atbalstītu fonda finansiālo ilgtspējību pēc 2026.gada, kā arī izstrādāt riska novērtējumu un piešķirt papildu finansējumu iespējamo zaudējumu segšanai. Vienlaikus ir jānodrošina efektīva fonda darbība, tostarp jāizstrādā mehānismi un jāapkopo dati, lai pārbaudītu, vai fonda līdzekļi tiek novirzīti tiem paredzētajiem mērķiem. Tāpat viens no ieteikumiem paredz izveidot fondam īpašu tīmekļa vietni, lai palielinātu tā redzamību un atvieglotu informācijas apmaiņu. Pīrsons norādīja, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas saskaras ar izaicinājumiem pieejamu un ilgtspējīgu mājokļu nodrošināšanā, jo to piedāvājums kopumā nav pārāk liels. Vidēji Eiropas Savienības (ES) un OECD valstīs pēdējo 20 gadu laikā vidējais investīciju apmērs mājokļu attīstībā ir krities apmēram uz pusi. Vienlaikus investīcijas mājokļos 2022.gadā Latvijā bija 8%, kamēr vidēji ES valstīs tas bija 26%

OECD sadarbībā ar Eiropas Komisiju 2022.gadā veidoja ziņojumu par mājokļu pieejamību, un tajā secināts, ka ir daudz mājokļu, taču vienlaikus īres tirgus ir neliels. Tāpat mājsaimniecības bieži tērē lielas summas dzīvesvietām, dzīvo novecojošos mājokļos un nevar atļauties pārcelties uz labāku mājokli. Latvijā vidēji vairāk nekā viena trešdaļa iedzīvotāju dzīvo pārapdzīvotības apstākļos, kas ir trīs reizes augstāks rādītājs nekā ES vidēji. Vienlaikus novērojams, ka Latvijā pietrūkst vidusšķirai pieejamo mājokļu jeb mājokļu tādiem iedzīvotājiem, kas nekvalificējas sociālajiem dzīvokļiem, bet nevar arī atļauties komercbankās ņemt hipotekāro kredītu. Šis ir viens no iemesliem, kas licis domāt par to, ka ir jāveido mājokļu pieejamības fonds. "Tiek domāts par mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem, kuras bez papildu atbalstiem diez vai varētu atļauties īrēt tirgū," norādīja Pīrsons.

Fonds ir veidots uz pastāvoši institūciju bāzes, tas nav izolēts un to pārvalda AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum"). Savukārt finansējums nāk no atveseļošanas un noturības plāna līdzekļiem. Paredzēts, ka jaunizveidotajos pieejamajos mājokļos puse no mēneša īres tiks novirzīta, lai varētu turpmāk būvēt jaunus mājokļus, savukārt otra puse tiks atvēlēta mājokļu uzturēšanai un uzlabojumu veikšanai. Tāpat arī šajā shēmā ir iestrādāti stimuli attīstītājiem - tiem tiks piedāvāti dažādi atvieglojumi. Pašreiz fonda atbalsts būs pieejams tikai īres mājokļu celšanai ārpus Rīgas, savukārt ar laiku šis fonds varētu darboties arī Rīgā un Pierīgā.

 

Pīrsons norādīja, ka mājokļu pieejamības fonda izstrādē tika vaicāts viedoklis Latvijas ieinteresētajām pusēm par prioritātēm un riskiem, kas tiek saskatītas saistībā ar fondu, kā arī cerības par to, ko fonds panāks. Fokusa grupās izskanējusi teju vienprātība par to, ka mājokļu pieejamības fonds varētu uzlabot situāciju, kā arī izskanējis uzskats, ka šāds fonds bijis jau sen vajadzīgs un nepieciešams. Vienlaikus Pīrsons uzsvēra, ka ir jāizvairās no uzskata, ka viens mājokļu pieejamības fonda risinājums derēs visiem, tāpēc izstrādes gaitā ir jāiesaista pašvaldības.