Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumos Nr. 805 "Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka kvalifikācijas celšanas pasākumiem", Ministru kabinets š.g. 17.maijā precizēja kvalifikācijas celšanas nosacījumus nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem.

Kā zināms, šie MK noteikumi nosaka nekustamā īpašuma darījumu starpnieka minimālo kvalifikācijas celšanas pasākumu apjomu un saturu. Nolūkā nodrošināt pastāvīgu kvalifikācijas celšanu starpniekam viena kalendārā gada laikā jānodrošina ne mazāk kā 40 akadēmisko stundu kvalifikācijas celšanai apgūšanu. Nereti starpnieki kvalifikācijas celšanai apguvuši vairāk kā noteikto stundu apjomu, tāpēc līdz ar grozījumiem MK noteikumi papildināti ar nosacījumu, ja starpnieks kalendārā gadā ir apguvis vairāk kā 40 akadēmiskās stundas, šīs stundas var tikt pārnestas un ieskaitītas kā kvalifikācijas celšana nākamajiem trim gadiem.

Tāpat līdz ar grozījumiem MK noteikumos precizēta norma, nosakot, ka apmācību piedāvātājs turpmāk var būt arī valsts pārvaldes iestāde un kredītiestāde (banka), kura sniedz aktuālo informāciju, kas saistīta ar nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojuma jomu. Vienlaikus precizēta arī norma par starpnieka kvalifikācijas celšanas pasākumu saturā ietverto tēmu apjomu, proti, tēmu iedalījumā - darījuma sagatavošana, noformēšana un darbs ar klientu, kvalifikāciju paredzēts celt ne vairāk kā 10% no kopējā apmācību stundu skaita.

Līdz š.g. 13.maijam nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrā ir reģistrēti 695 starpnieki. Atgādinām, ka no 2021.gada 1.jūlija nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai tās personas, kuras ir reģistrētas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, nepieciešams vien Ekonomikas ministrijā iesniegt iesniegumu. Papildu informācija par reģistrēšanos ir atrodama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums arī paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir fiziska persona, juridiska persona vai personālsabiedrība, ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība.