Pērn Baltijas valstu galvaspilsētās būtiski pieauga biroju piedāvājums, radot bažas par šī nekustamā īpašuma segmenta ilgtspējīgu attīstību un perspektīvām tuvākajā nākotnē, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" Baltijas valstu galvaspilsētu nekustamo īpašumu tirgus pārskatā.

Tajā norādīts, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā biroju sektors 2020.gadā piedzīvoja būtiskas izmaiņas. Lai arī pēc darba formāta maiņas biroji bija fiziski tukši, uzņēmumi nepārtrauca īres līgumus un biroju ēku apsaimniekotāji spēja uzturēt stabilu nomas ienākumu plūsmu.

"Ober-Haus" pārstāvji vēsta, ka 2020.gadā attīstītāji Viļņā, Rīgā un Tallinā uzbūvēja 186 100 kvadrātmetru biroja telpu, kas ir par 30% vairāk nekā 2019.gadā. Viļņā pērn uzbūvēti 102 600 kvadrātmetri, Rīgā - 49 500 kvadrātmetri un Tallinā - 34 000 kvadrātmetru.

Būtiska daļa uzņēmumu darbinieku šobrīd pilnībā vai daļēji strādā attālināti, un notiekošā pandēmija neļauj uzņēmumiem precīzi novērtēt viņu vajadzības pēc biroja platībām nākotnē, teikts pārskatā. Šajos nenoteiktajos apstākļos joprojām ir grūti novērtēt virzienu, kādā virzīsies biznesa modelis pēc pandēmijas, no kura nākotnē būs atkarīgs pieprasījums pēc biroja telpām.

"Aplūkojot pašreizējo tirgu, būtisks skaits uzņēmumu joprojām kavē stratēģiskos lēmumus par biroju tālāku attīstību vai pieejamo platību optimizāciju. Tomēr regulāri piedāvātie biroju apakšnomas piedāvājumi, kas parādās tirgū, kur īrnieki savām īrētajām telpām meklē apakšīrniekus, norāda, ka daži uzņēmumi ir nolēmuši bez kavēšanās samazināt biroja platības," teikts "Ober-Haus" pārskatā.

Vienlaikus apskatā minēts, ka 2020.gadā Viļņā bija rekordliels biroju telpu piedāvājums, bet tirgus to veiksmīgi absorbēja, brīvo biroja telpu līmenim Viļņā 2020.gadā pieaugot no 3% līdz 6,1%.

Tomēr attīstītāji pieļauj lielākas problēmas, turpinot palielināt biroju platības tirgū, kas 2021.gadā būs vismaz 130 000 kvadrātmetru. Pēc pārskatā minētā, tik nozīmīgs biroju telpu daudzums pandēmijas kontekstā var radīt izaicinājumus ne tikai jauno projektu attīstītājiem, bet arī vecāku ēku īpašniekiem.

Uzņēmumu biroju telpu optimizācijas risku var kompensēt tikai tikko ienākuši uzņēmumi vai jau strādājošu uzņēmumu paplašināšana Baltijas valstu galvaspilsētās. Tomēr pieaugošais brīvo telpu līmenis visās Baltijas valstu galvaspilsētās liecina, ka jaunais biroju piedāvājums notiek īpaši nelabvēlīgos apstākļos un no tā var gūt labumu biroju īrnieki, teikts "Ober-Haus" pārskatā.