Pandēmijas ietekme uz Latvijas nekustamo īpašumu pērn bija ļoti atšķirīga. Un ne vienmēr tā bija ar mīnusa zīmi. Ņemot vērā Latio aprēķinus, var teikt, ka 2020. gada 11 mēnešos visā mūsu valstī pārdots par 13% mazāk dzīvokļu nekā 2019. gadā. Toties darījumu skaits jaunajos projektos bija pieaudzis par 8%.

Analizējot situāciju saistībā ar dzīvokļu realizāciju, Latio savā mājokļu tirgus apskatā norādīja, ka visvairāk pārdošanas apmērs krities 2020. gada pavasarī. Aprīlī darījumu skaits bija par 40% mazāks nekā iepriekšējā gada aprīlī, maijā – par 44%. Pieprasījuma pieaugums parādījās trešajā ceturksnī, un pārdošanas rādītāji tikai par 2% nesasniedza tos, kas fiksēti analogā periodā iepriekšējā gadā.
Latvijā pagājušajā gadā 18 390 dažādu klašu un dažāda tehniskā stāvokļa dzīvokļiem mainījās īpašnieki. Par šiem dzīvokļiem pircēji kopā ir samaksājuši 754,6 miljonus eiro. 8 569 no minētajiem darījumiem notika Rīgā. Taču vietējo darījumu finanšu nozīmīgums bija lielāks – Latvijas galvaspilsētas dzīvokļu segmenta gada apgrozījums sasniedza 534,4 miljonus eiro. 27% dzīvokļu pircēji priekšroku deva vienistabas dzīvokļu variantiem, 42% – divistabu, 24% – trīsistabu. Pārējie izvēlējās mājokli ar lielāku istabu skaitu. Situāciju galvaspilsētas īres dzīvokļu tirgū 2020. gadā uzņēmums Latio raksturoja kā stabilu. Latio novēroja, ka pandēmija tikai nedaudz ir ietekmējusi cenas – tās samazinājās par 5% –10%. Populārākie nomas mājokļi pēc Rīgas centra ir Purvciemā, Ķengaragā, Pļavniekos, Āgenskalnā, Imantā un Ziepniekkalnā. Divistabu dzīvokļi jaunajos projektos minētajās vietās tika un tiek piedāvāti par cenu no 340 eiro mēnesī Ķengaragā līdz 640 eiro, kad runa ir par Rīgas centru.
Labklājības saliņa Latvijas dzīvojamā īpašuma jūrā bija jauno dzīvokļu segments. 2020. gadā pārdeva par 8% vairāk jauno dzīvokļu nekā 2019. gadā. 49% šāda nekustamā īpašuma pircēju deva priekšroku pilnīgi „svaigam” piedāvājumam – tas ir, primārajam jaunbūvju tirgum, ko piedāvā attīstītāji. 26% pircēju, kuri neizvēlējās sērijveida mājokli, iegādājās dzīvokli otrreizējā tirgū, kas tiek uzskatīts par “jaunu”, tas ir, dzīvokļi, kas uzbūvēti pēc 2000. gada. 18% izmantoja savus uzkrājumus (tostarp arī piesaistot kredītus), lai iegādātos dzīvokļus tikko renovētajās pirmskara mājās. Bet pārējie pircēji izvēlējās dzīvokļus otrreizējo renovēto mājokļu tirgū. 
Latio sniegtie dati liecina, ka jaunbūvēs tādās vietās kā Rīgas centrā, Skanstes rajonā, Mežaparkā un Ķīpsalā jaunie dzīvokļi pirkti vidēji par 2 600 eiro par kvadrātmetru, un tas bija par 2% vairāk nekā pirms gada. Mājokļi minēto vietu renovētajās mājās gada laikā bija kļuvuši lētāki par 3% – līdz 2 010 eiro par kvadrātmetru. Ekskluzīvajos projektos, neatkarīgi no to atrašanās vietas, dzīvokļi tirgoti vidēji par 3 670 eiro par kvadrātmetru (+4%).
Gadījumā ja darījumi bija saistīti ar dzīvokļiem jaunajos Rīgas mikrorajonu projektos, kvadrātmetra vērtība bija robežās no 1 580 līdz 1 900 eiro.
Par sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunbūvju otrreizējā tirgū (runa parasti ir par 2000. - 2009. gada uzbūvētajām ēkām) 2020. gadā bija mazāka interese nekā gadu iepriekš – attiecīgi par 15% un 8%. Par 17% samazinājās vietējo pircēju interese par dzīvokļiem nerenovētajās pirmskara mājās. Latio sagatavotajā tirgus apskatā uzsvērts, ka minētajos segmentos visnoturīgākais pieprasījums bijis pēc mājokļiem labā tehniskā stāvoklī un ar adekvātu cenu, − tādiem, kuros varētu dzīvot uzreiz. Katrā pilsētā adekvātā cena bija atšķirīga.
Sērijveida dzīvokļu pārdošanā iepriekšējā gadā to lielākais skaits Jūrmalā tika tirgots par cenām no 630 līdz 940 eiro par kvadrātmetru, Valmierā – 500 – 790, Jelgavā – 480 –700, Cēsīs – 390 – 620, Liepājā – 280 – 560, Rēzeknē – 300 – 460, Daugavpilī – 300 – 450, Ventspilī – 250 – 520, Bauskā – 330 – 530.