Līdz šim ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu sasniegti tikai 5,7% no Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijas izvirzītā mērķa jeb precīzāk - atjaunotas nepilnas 1600 ēkas no 26 600 ēkām, kuras paredzēts atjaunot līdz 2050.gadam, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems. Esošo daudzdzīvokļu namu atjaunošanas temps - caurmērā 100-150 ēkas gadā - ir nepietiekošs, lai sasniegtu vai vismaz pietuvotos 2020.gadā pieņemtajā Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā iezīmētajiem 2030., 2040. un 2050.gada mērķiem, secina Jaunzems. Turklāt viņš piebilst, ka stratēģijas mērķis ietver pieņēmumu, ka 30% no esošajām ēkām nebūs lietderīgi atjaunot. Jaunzems skaidro, ka lēnais namu atjaunošanas temps ir loģisks izvēlētās energoefektivitātes politikas (tikai informācija un saraustīta, no ES fondiem atkarīga atbalsta un finansējuma intensitāte) īstenošanas rezultāts, kurā ir realizējušies viļņveida ēku atjaunošanas procesa negatīvie un blakus efekti. Neskatoties uz to, ka 2025.gada 3.aprīlī atvērtajā atbalsta programmā šobrīd ļoti īsā laikā rezervēts viss daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai pieejamais finansējums (173 miljoni eiro, kopā 338 pieteikumi), un jauni pieteikumi vairs netiek pieņemti, esošā ēku atjaunošanas tendence būtiski nemainīsies, prognozē Jaunzems. Lai arī 2024.gadā pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos ir pieaudzis, tomēr Jaunzemam nešķiet ticams, ka Latvijā lielākā daļa no esošā dzīvojamo ēku fonda tiktu aizstāta ar jaunbūvēm. Jaunzems uzsver, ka tuvākajā laikā būs jāpieņem stratēģiski lēmumi, ko un kā darīsim ar Latvijas ēku fondu, ņemot vērā 2024.gadā pieņemto ES direktīvas par ēku energosniegumu pārstrādāto versiju, kas izvirza prasības dzīvojamo ēku renovācijai ar mērķi mazināt energopatēriņu. Renovējot dzīvojamās ēkas, visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš būs jāsamazina vismaz par 16% līdz 2030.gadam un vismaz par 20-22% līdz 2035.gadam salīdzinājumā ar 2020.gadu, informē Jaunzems. Turklāt vismaz 55% no vidējā primārās enerģijas izmantojuma samazinājuma jāsasniedz, renovējot 43% vājākā snieguma dzīvojamās ēkas.