Lielākajai daļai Latvijas klientu, izmantojot profesionālo dizaineru pakalpojumus, starp vēlamajiem sienu krāsojumiem joprojām ir un paliek 50 pelēkā nokrāsas. Pasaules tendences gan ir daudz spilgtākas. Žurnāls m2  un portāls varianti.lv aprunājās ar interjera dizaineri un uzņēmuma RG Interiors īpašnieci Rinu Gognidzi par to, kuras krāsas dominē, ar kādām grūtībām jāsastopas Latvijas dizaineriem, kādas tendences vērojamas pasaules interjera izstādēs, kādas mēbeles pašlaik ir modē.

– Ar interjera dizainu nodarbojos trīspadsmit gadus. Mana pirmā izglītība ir mārketinga speciāliste. Kādu laiku strādāju vienā no Latvijas apakšveļas šūšanas flagmaņiem – uzņēmumā Rosme. Un sagadījās tā, ka toreiz vadība nolēma Latvijā attīstīt savu mazumtirdzniecības veikalu tīklu. Kopā ar profesionāliem dizaineriem pievienojos grupai, lai izveidotu firmas stilu. Jaunā pieredze mani tā aizrāva, ka uzskatīju par nepieciešamu gremdēties interjera dizaina smalkumos un devos studēt, – par ienākšanu profesijā atceras Rina Gognidze.  – Sava pirmā objekta – viena no lidostas Rīga restorāniem – autordizainu radīju vēl mācību procesā. Dzīves apstākļu dēļ restorānu tematika izrādījās tuva – līdz šim esmu veidojusi dizainu desmitiem restorānu Latvijā un Igaunijā. Starp maniem projektiem ir gan apģērbu saloni, gan delikatešu veikali (gastronomija).

Taču, sasummējot visus darbus, klientu vidū dominē attīstītāji un privātpersonas, kas vēlas atjaunināt sava vai investīciju mājokļa interjeru. Viena no pēdējā laika jaunākajām tendencēm – dizaineru pakalpojumu pieprasījums no vietējiem klientiem, kuri kļuvuši par īpašniekiem Rīgas centra un Jūrmalas mājokļiem, kas iepriekš piederējuši Krievijas iedzīvotājiem. Bijušie īpašnieki veidoja savu interjeru, bieži vien dodot priekšroku rokoko un neoklasicisma stila elementiem. Šādi mākslinieciski veidojumi netīk vietējiem klientiem. Tāpēc veicam atjaunošanas darbus. Kas, starp citu, ir sarežģītāk, nekā veidot interjeru no nulles.

Ja runājam par jauniem izaicinājumiem, es vēlētos strādāt pie boutique viesnīcas iekšējā satura piepildījuma.

– Vai dizainerim ir principiāli svarīgi, ar kādu objektu jāstrādā – ar komerciālo nekustamo īpašumu vai mājokli?

– Protams, ir svarīgi, kas pašam patīk un kāda ir iepriekšējā pieredze. Bet, ja esat profesionālis, ir svarīgi pilnībā ieguldīties jebkurā projektā. Mans princips ir neatkārtoties, ķeroties pie jauna darba, un neļaut sev  kopēšanu. Viens no izaicinošākajiem projektiem man bija jaunā īres māja Cēsu ielā. Vairāk nekā 60 dzīvokļi šajā ēkā ir ieguvuši savu dizainu un apdari. Te gan izpaudās mana radošuma brīvība.

Strādājot ar klientu, pirmkārt, ir jābūt pareizai uzdevumu izvirzīšanai. Ne tik daudz svarīgi ir saprast, kas jādara, kā pamanīt to, ko nevajadzētu darīt! Negribētos radīt produktu, ko klients nenovērtēs. Grūti ir tad, ja klients pats nezina, ko viņš vēlētos ieraudzīt pēc visu darbu pabeigšanas. Tad sākas iebildumi: te vajadzētu pievienot piparus, tur sāli, bet te vēl kādu citu sastāvdaļu – pastāv risks, ka beigās tāda neēdama putra vien sanāks.

Otra galējība ir tad, kad klienti sāk pašpārliecināti mācīt, kas un kā ir jādara! Neviļus jāuzdod jautājums, kāpēc tērējat savu laiku un naudu? Sākumā bija grūti pateikt “nē”, bet tad dzīve iemācīja, ka ir tādi klientu psiholoģiskie tipi, no kuriem labāk turēties tālāk. Patīkamāk ir radīt produktu nepiespiestā un draudzīgā gaisotnē, nevis nepārtraukti cīnīties ar tāda klienta pretestību, kurš nemaz nenovērtē jūsu profesionalitāti.

Apkopojot visu minēto, varu teikt, ka interjera dizains ir kā filma. Ir komercfilmas, kurām vajadzētu ienest naudu, un ir autorfilmas, kuras neienesīs daudz naudas, bet būs iespēja realizēt savas ambīcijas (smaida – m2).

– Vai šobrīd pieprasījums pēc interjera dizaineru pakalpojumiem ir liels?

– Ja runājam par visu nozari, tad no kolēģiem dzirdu, ka darba esot kļuvis mazāk. Tas varētu būt saistīts ar to, ka nekustamā īpašuma tirgū ir samazinājies darījumu skaits ar biznesa un premium klases dzīvokļiem. Es pati (noplāta rokas – m2) par pasūtījumu trūkumu nesūdzos.

Kas ir augsta līmeņa interjera dizainers? Cilvēks, kurš saliek puzli ar dzīvokļa interjera saturu un mēģina apvienot dažādas pasaules modes tendences un aktuālos elementus. Ar to Latvijā ir grūtības – ir sarežģīti realizēt pat daļu no tā, ko redzam pasaules vadošajās dizaina un interjera izstādēs. Tikai daži Latvijas klienti ir gatavi riskēt, un viņiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai izvēlētos pasaules līmeņa jaunumus. Latvijā cilvēki nereti savas mājas atjauno labākajā gadījumā reizi desmit gados. Daudziem pat halogēnās spuldzes ieskrūvēšana vecās kvēlspuldzes vietā ir solis uz priekšu. Reti kurš klients “parakstās” uz spilgtiem eksperimentiem, biežāk pasūtījumi ir diezgan līdzīgi, neatstājot vietu fantāzijas lidojumam. Jācenšas diezgan neatlaidīgi, lai pārliecinātu klientu izmēģināt kaut ko oriģinālu. Bet kopumā mēs dzīvojam saskaņā ar paradigmu, ka klientam beigās vienmēr ir taisnība, un tas bieži vien ļoti ietekmē projekta rezultātu.

– Parunāsim par pasaules tendencēm jūsu biznesā. Kādas krāsu tendences pašlaik ir aktuālas?

– Klasiskā krāsu palete Latvijā, nedaudz pārspīlējot, ir 50 pelēkās krāsas toņi. Iepriekš cilvēki uz balto krāsu reaģēja, salīdzinot to ar slimnīcu, bet no neparastām krāsām baidījās. Mūsdienās vairākumam tomēr ir arvien labāka stila izjūta.

Pasaulē pelēkā krāsa ir pilnībā zudusi un nav moderna, apritē aizvien pārliecinošāk ienāk gaišie un siltie vaniļas toņi, kā arī spilgtie un oriģinālie toņi. Par to vēlreiz pārliecinājos 62. Milānas mēbeļu izstādē I Saloni 2024, kuru šogad izdevās apmeklēt. Izstāde bija neparasta. Tās veidotājs un kurators bija amerikāņu kinorežisors Deivids Linčs, kurš režisējis tādas filmas kā Tvinpīka, Kāpa (1984) un Malholanda ceļš. Teorētiski viņam nav nekāda sakara ar interjera dizainu. Taču zāles centrā tika novietots režisora mākslas objekts – spoguļtelpa pārdomām, kurā ieejot varēja pabūt vienatnē ar sevi un padomāt par dzīvi.

Otrais aspekts ir tas, ka Itālijas organizatori stendu izvietošanai izmantoja neirobioloģisko pieeju. Proti, cilvēku emocionālās vajadzības tika sasaistītas ar viņu uzvedības funkcijām – tas ir, veidu, kā mēs ejam. Rezultātā varēja baudīt pārdomātu un optimizētu izstādi.

Atgriežoties pie jautājuma par krāsām. Šogad modē ir siltie toņi – ķirbju, dzintara un ohras. Burgundijas krāsa, kas nosaukta Francijas vīna reģiona vārdā, ir pasludināta par 2025. gada populārāko krāsu. Šī krāsa iedvesmo ar eleganci un izsmalcinātību, un tās nokrāsas atgādina sarkanvīnus, kas rada greznības un bagātības sajūtu. Un, ja iepriekš bordo asociējās ar karalisko krāsu, tad tagad tā ir kļuvusi ikdienišķāka un to var kombinēt ar neitrāliem toņiem.

Ja runājam par mīkstajām mēbelēm, tad akcentēšu tā saucamās ķermeņa pozitīvisma formas – tas ir, pufīgus, mīkstus, noapaļotus krēslus un dīvānus. Tie tiek izstrādāti bez liekiem dekoratīviem elementiem, un tie ir ērti no ergonomiskā viedokļa.

Daudzi pasaules vadošie mēbeļu ražotāji pašlaik aktīvi ražo veselas mēbeļu kolekcijas, pievēršoties populārākajiem interjera stiliem, un par tādiem patlaban tiek uzskatīti japandi un wabi-sabi. Nedaudz pakavēšos, pastāstot par tiem, lai gan arvien biežāk parādās klienti, kuri ir informēti, kas tas ir.

Japandi apvieno skandināvu un japāņu estētiku. Tas nozīmē dabisko materiālu kombināciju. Nedabiska un neīsta materiāla izmantošana, kas imitē koku, tiek uzskatīta par sliktu toni. Šajā stilā interjera mēbelēm – tahtām, dīvāniem un atzveltnes krēsliem – jābūt ar noapaļotām formām. Apkārt – daudz koka. Piemēram, koka paneļi pie sienām, ja budžets to atļauj. Ja nē, tad sienas ir pārklātas ar dekoratīvo apmetumu, lai izskatās pēc balta cementa.

Otrs populārākais stils ir wabi-sabi. Tajā tiek apbrīnots nepilnības un autentiskuma skaistums. Notiek koncentrēšanās uz nepārblīvētām un dabiski izveidotām telpām. Galvenie elementi ir dabiskie materiāli (koks, akmens un māls); vienkāršība, kas līdzinās minimālismam; nepilnība, kas akcentē centrālā dizaina elementa klātbūtni ar sava veida trūkumiem; klusinātas dabiskās krāsas, piemēram, brūna un bēšīga; teksturētas un raupjas virsmas, dabiskās šķiedras un taktilie materiāli.

Vērojama atgriešanās pie XX gadsimta 70. gadu stilistikas. Dažādos jaunajos produktos tā parādās piesātinātu krāsu veidā, piemēram, bordo un benzīna, kā arī dažādu materiālu, piemēram, lakas un tērauda, kombinācijā.

– Kas notiek ar virtuvēm?

– To galvenā tendence, lai viss būtu maksimāli apslēpts. Moderni materiāli – nerūsējošais tērauds un alumīnijs! Virtuves ir kļuvušas par daļu no viesistabas, par daļu no interjera, nevis par atsevišķu telpu, kurā tiek gatavots ēdiens. Nekam nevajadzētu būt liekam. Tas pats noteikums attiecas arī uz iebūvētajiem skapjiem. Galvenais ir to ergonomika, lai viss būtu ērti – līgana, precīza aizvēršana (tas ir, automātiska mīksta aizvēršanās) un apgaismojums.

Garderobes kļūst par vēl vienu interjera dekoru. It īpaši, ja tiek izmantotas stikla durvis. Vienīgi pasūtītājiem jāsaprot – garderobē vienmēr jābūt kārtībai, jo skatīties uz izmētātām lietām tomēr nav nekāda prieka.