Trīs miljardu eiro investīcijas, turpat 8 000 mājokļu vienību, tūkstotis viesnīcu numuru un simtiem tūkstoši kvadrātmetru komerctelpu – šādi uz papīra izskatās Latvijas vēsturē visskaļākais, spriežot pēc ambīcijām, nekustamā īpašuma projekts Riga Waterfront, kas tiks attīstīts Rīgā Andrejostas krastmalā. Maija beigās tika prezentēts projekta ģenerālplāns, bet pirmos uzskatāmos rezultātus attīstītājs – Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmums Eagle Hill Properties – sola parādīt pēc diviem-trim gadiem.

Divdesmit gadu laikā, kopš tiek izdots žurnāls  un darbojas portāls varanti.lv, ir nācies redzēt dažādas nekustamā īpašuma projektu prezentācijas. Īpaši spilgtas tās bija 2004.-2007. gados nevaldāma vispārēja optimisma un nekustamā īpašuma tirgus cenu kāpuma laikā, kad mārketingam nauda netika taupīta. 2008.-2009. gada cenu burbuļa saplakšana nopietni iedragāja attīstītāju noskaņojumu – svētki vairs nebija prātā. Kādreizējo tradīciju daļa pasūtītāju mēģināja atdzīvināt 2012.-2014. gados, kad savu augstāko punktu sasniedza nerezidentu termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas programma apmaiņā pret Latvijas nekustamā īpašuma iegādi. Tomēr arī šī dziesma neskanēja ilgi. Tiklīdz nekustamā īpašuma darījumu minimālais slieksnis tika pacelts līdz 250 000 eiro (no 2014. gada 1. septembra), ārzemju pircēju plūsma sāka izsīkt. Savukārt jauno projektu prezentāciju līmenis un tāpat arī pašu projektu līmenis klusītēm pārgāja, tā teikt, vietējo iedzīvotāju pirktspējas līmenī – pieticīgi un bez liekas pompozitātes.

Un, lūk, uz šī fona 2024. gada maijā pār Latvijas nekustamo īpašumu tirgu atkal pāršalca fanfaras! Tās bija skaļas. Sevi pieteica jaunais Latvijas nekustamo īpašumu tirgus spēlētājs – Dubaijas kompānija Eagle Hill Properties, kas prezentēja Andrejostas apbūves koncepciju. Projekts, kam dots nosaukums Riga Waterfront, momentā izraisīja ažiotāžu un karstus strīdus un kļuva par ievērības cienīgu parādību gan Latvijas presei, gan arī vietējo sociālo tīklu informācijas burbulim. Iepazīšanās pirmajā diena toni noteica Latvijas un Dubaijas VIP personas, un pasākums norisinājās AAE vēstniecības patronāžā. Otrajā dienā savus ielūgumus izmantoja daudzas Latvijas nekustamo īpašumu kompānijas. Sākot no trešās dienas, ar projekta maketu, kas bija izvietots izremontētajās kādreizējās Rīgas pasažieru ostas telpās, varēja iepazīties ikviens. Šo iespēju izmantoja arī žurnāls  un portāls varianti.lv, vienlaikus ļaujoties sajūsmai par to, par kādu pievilcīgu vietu ir kļuvis vecais jūras ostas termināls, kas tagad ir Riga Waterfront jaunais galvenais birojs. Iespaidi pastiprinājās ēkas telpās, kuru centrālais elements bija Andrejostas apbūves makets – visvērienīgākais no jebkad Latvijā prezentētajiem. Tas spilgti iemiesoja investora ambīcijas. Tādēļ sākumā nedaudz plašāk par to.

Apbūvei paredzētā Andrejostas vairāk nekā 55 hektāru teritorija ir SIA Riga City Port īpašums. Šī projekta attīstīšanai tika nodibināts uzņēmums Riga Waterfront. Tās 65 daļa ar radniecīgas struktūras starpniecību tad arī pieder Dubaijas kompānijai Eagle Hills Properties ar emirātu uzņēmēju Mohamedu Ali Alabbaru priekšgalā. Viņš ir gan Rīgas projekta pārstāvis, gan tā lokomotīve. Savā dzimtenē, strādājot valsts uzņēmumā Emaar Properties, Alabbara kungs bija tieši saistīts ar tādu pasaulslavenu nekustamo īpašumu objektu kā Dubaijas debesskrāpja Burj Khalifa un tirdzniecības centra Dubai Mall attīstīšanu. Tagad projektus viņš attīsta patstāvīgi, īstenojot tos 16 pasaules valstīs. No Eiropas valstīm šajā sarakstā ir pārstāvētas Serbija, Albānija un tagad arī Eiropas Savienības valsts – Latvija.

“Kādēļ Latvija? – žurnālu m2 un portālu varianti.lv ar projekta maketu iepazīstināja Riga Waterfront darbiniece. – Tādēļ, ka savu projektu īstenošanai Mohameds Ali Alabbars izvēlas vietu tieši pie ūdens virsmām. Vairumā Eiropas valstu šādas teritorijas ir apgūtas jau sen. Bet Rīgā un konkrēti Andrejostā paveras plašs lauks pievilcīgai un vērienīgai apbūvei. Tādēļ izvēle krita tieši uz Latvijas galvaspilsētu.”

Teritorija, par kuras attīstīšanu ir runa, atrodas telpā no Vanšu tilta starp Daugavas krastmalu un Eksporta ielu, tās ziemeļu daļā beidzas mazliet augstāk virs iedomājamās līnijas, kas stiepjas no Umeo ielas uz upi. Kopējā platība – vairāk nekā 55 hektāri; krasta līnija garums (attīstītājs to uzsver īpaši) ir vairāk nekā 4,5 kilometri. Tā ir tieši krasta līnija. Attālums no projekta galējā dienvidu punkta līdz galējam ziemeļu punktam ir mazliet vairāk par 2,5 kilometriem, bet platums – ne vairāk par 900 metriem. Šīs telpas attīstības ģenerālplāns tad arī tiek prezentēts sabiedrībai atvērtā Riga Waterfront birojā.

Šeit ir svarīgi saprast, kas ir ģenerālplāns. Realitātē Riga Waterfront maketā atveidotais ēku izvietojums ir iespējamais un investoru interesējošais teritorijas zonējuma un attīstīšanas variants. Ģenerālplāns nosaka apbūves vispārējās kontūras, kas turpmāk var tikt mainītas, nemainot projekta koncepciju. Tādēļ, spriežot par to, ir lietderīgāk runāt par vispārējām iezīmēm un iecerēm, neiedziļinoties sīkās detaļās, daudzas no kurām pagaidām pat neeksistē. Un ieceres ir šādas.

Andrejostas teritoriju emirātu investors un viņa Latvijas partneri uzlūko kā daudzfunkcionālas apbūves zonu. Formāts – pilsēta pilsētā, kuras uzdevums ir nodrošināt nākamos iedzīvotājus ar visu komfortablai dzīvei nepieciešamo. No preses relīzē lasāmajiem skaitļiem izriet, ka jaunajā Rīgas rajonā dzīvos un strādās turpat 30 000 cilvēku, bet jauno mājokļa vienību skaits sasniegs 8 000. Teritorijas centrālajā daļā esošās vēsturiskās būves tiks kapitāli rekonstruētas un izremontētas. Šīs ēkas turpmāk tiks piepildītas ar jaunu komerciāla rakstura skanējumu, tas ir, tās pārvērtīsies par izmeklētām mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas telpām. Dažas ēkas pildīs biroju funkcijas. Andrejostas teritorijas attīstīšanas plāna autori ir iecerējuši uzcelt un izremontēt apmēram miljonu kvadrātmetru platību – dzīvojamās mājas, birojus, viesnīcas, tirdzniecības centrus, skolas un bērnudārzus. Plānotais investīciju apjoms ir trīs miljardi eiro!

Andrejostas jaunās apbūves augstums vairumā gadījumu nepārsniegs sešus stāvus. Tajā pašā laikā konceptuāli ir iecerēti pieci augstceltņu akcenti, kuru augstums var sākties no 10 stāviem. Īpašas pieminēšanas vērts ir objekts, kas tiks izvietots bijušā elevatora vietā – divas frontālas (gar krastmalu) augstceltnes, kuru jumtus, atdodot godu šīs vietas vēsturiskajai pagātnei, savienos stilizēta elevatoru pāreja. Šī kompleksa vienā daļā plānots izvietot dzīvokļus, bet otrā – viesnīcas numurus. Tos šā projekta ietvaros paredzēts uzcelt turpat veselu tūkstoti. Atzīmēsim arī, ka praktiski visu krastmalas ēku pirmie stāvi tiks izmantoti komerciāliem mērķiem, starp kuriem dominēs restorāni un kafejnīcas. Jaunais kvartāls, protams, būs brīvi pieejams sabiedrībai.

– Attīstīšanu sāksim ar teritorijas vidusdaļu. Tā ietver vairākas senas ēkas, tostarp kādreizējās elektrostacijas ēku. Šī apbūves daļa ir nosaukta par Soho, – vispārējas detaļas atklāj Riga Waterfront pārstāve. – Šeit būs daudz komerciālas nozīmes industriālo objektu, tostarp zīmolu veikali, pārtikas veikali, ēdināšanas iestādes... Tie visi paliks mūsu pārvaldībā un netiks izlikti pārdošanai. Tas ļaus nodrošināt to piepildīšanu ar mūsu iemītniekiem vajadzīgajām funkcijām.

Eagle Hill Properties ir liela šāda mēroga projektu īstenošanas pieredze. Varat nešaubīties – Riga Waterfront tiks īstenots. Tas, protams, nenotiks vienā dienā. Mums ir nopietni nodomi. Kompānijas vadība runā par projekta īstenošanu 10–15 gadu laikā. Visu attīstīsim par saviem līdzekļiem, par kuru esamību, ceru, nevienam nav šaubu. Izrādot cieņu Rīgai un sajūsminoties par to, Alabbara kungs jau lūdza visus būt pacietīgiem un spriest par projektu pēc rezultāta, kuru parādīsim pēc diviem-trim gadiem, kad varēsim pastaigāties pa gatavām ēkām un ielām.  Riga Waterfront ir pilnīgi jauns un Latvijā vēl nebijis nekustamā īpašuma produkts. Tas pircējiem piedāvā ne tik daudz mājokli kā tādu, bet gan iespēju būt daļai no mūsdienīgas, viendabīgas un drošas dzīves vides.

– Tādā gadījumā, kad varētu būt gaidāma pirmā reālā Riga Waterfront dzīvojamā māja?

– Apbūvi sāksim no Eksporta ielas, un pirmā mūsu māja pašlaik ir pēdējo saskaņojumu posmā. Tā atradīsies netālu no Eksporta un Pētersalas ielu savienojuma. Cenas un pārējos parametrus publiskosim nedaudz vēlāk, bet tirdzniecību domājam sākt līdz vasaras vidum. Ja saskaņošana noritēs raiti, tad celtniecības darbi tiks uzsākti rudenī. Pirmās mājas uzcelšanai un pabeigšanai būs vajadzīgi pusotrs-divi gadi. Savukārt pats Riga Waterfront projekts, kuru pieteicām tikai maijā, pa to laiku turpinās apaugt ar jaunām detaļām, ar kurām mēs turpināsim iepazīstināt sabiedrību.

 

Personīgais viedoklis

Romāns Golubevs, žurnāla m2 un portāla varianti.lv redaktors

2024. gads vēl tikai pusē, bet pieļauju, ka skaļākais un nozīmīgākais notikums jau ir piedzīvots – tā ir projekta Riga Waterfront prezentācija. Diez vai kāds tuvākajā laikā pārspēs šo notikumu tā vērienīguma un rezonanses sabiedrībā ziņā. Sabiedrības reakcija izrādījās ļoti pretrunīga: daži vietējie eksperti uzskatīja par nepieciešamu strikti paust savu nostāju. Viņiem radās jautājumi gan par nākotnes apbūves blīvumu un parametriem, gan par cenām, patērētāju pieprasījumu, būvniecības finansējumu un daudz ko citu. Lielākā daļa izteikumu liecināja par skepsi – šāds projekts Latvijā noteikti nav realizējams!

Es uzskatu, ka vajadzētu spriest pēc rezultāta. Pašlaik neredzu lielu jēgu skriet notikumiem pa priekšu un izbeigt projektu, pat pirms tā aktīvā fāze vēl nav sākusies. Pirmkārt, tāpēc, ka Andrejostas attīstības projektu plānots īstenot par privātiem līdzekļiem. Un, kā es saprotu, tiem ir ārvalstu izcelsme. Pasaulē valstis šādu praksi faktiski veicina, tādā veidā piesaistot ārvalstu investīcijas. Un kādas summas tiks ieguldītas projekta Riga Waterfront īstenošanā (pat ja tas būtu vismaz trīskārt nerentablāks, kā prognozē daži Latvijas eksperti), tā ir investoru privātā lieta. Man ir svarīgāk, lai vārdi ātrāk pārvērstos praktiskās darbībās.

Otrkārt, manā izpratnē šis projekts pieprasījuma ziņā noteikti nav orientēts tikai uz Latvijas tirgu. Ja mēs koncentrētos uz Latvijas pircējiem, tad es pievienotos tiem, kas šaubās par vietējā tirgus spēju absorbēt tādu apjomu pieteikto dzīvokļu, kas būs vismaz biznesa klases kategorijā. Taču es paredzu, ka galvenais pircēju tirgus būs citā reģionā – Persijas līča reģionā. Reģionā ar daudz augstāku maksātspējas līmeni nekā pie mums. Un tā iedzīvotājiem ir skaidra motivācija šādiem pirkumiem, proti, klimats Persijas līča valstīs vasaras mēnešos kļūst arvien karstāks. Bet šeit, Rīgā, ja tiks īstenots projekts Riga Waterfront, viņi varēs iegūt jau ierasto moderno un kompakto dzīves vidi un patīkamus un mērenus laikapstākļus vasaras mēnešos. Pievienosim iepriekšminētajam vēl iespēju iegūt uzturēšanās atļauju kādā no Eiropas Savienības valstīm (šie Imigrācijas likuma panti joprojām ir spēkā un prasa nekustamā īpašuma iegādi vismaz 250 000 eiro apmērā) un pircējiem no AAE un to kaimiņvalstīm pilnīgi saprotamu un zināmu attīstītāju. Tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc projektā nākamajā desmitgadē nevarētu ieplūst tūkstošiem klientu no Persijas reģiona. Ļoti labi atceros, kā 2010. gada sākumā, gatavojot grozījumus Imigrācijas likumā par investoriem, bija daudz skeptiķu, kuri šaubījās par tā iespējamo efektivitāti. Un šodien neviens nevar apstrīdēt to, ka šo grozījumu ietvaros Latvijā nerezidenti (70 % gadījumu Krievijas iedzīvotāji) iegādājās vairāk nekā 7 500 nekustamā īpašuma vienību. Lūk, skaitlis, kas salīdzināms ar 8 000 dzīvokļu, par kuriem paziņoja arābu investori nākamajiem 10-15 gadiem.

Cita lieta, ka lielākajai daļai bijušo Krievijas un Baltkrievijas investoru šobrīd ir noteikts moratorijs uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā un ģeopolitisko notikumu dēļ viņu uzturēšanās mūsu valstī ir kļuvusi sarežģītāka. Tāpēc, runājot par arābu potenciālajiem pircējiem un investīcijām projektā Riga Waterfront, patiesībā daudz kas būs atkarīgs no Latvijas varas iestādēm. Ja tās neliks spieķus riteņos un nenodarbosies ar likumdošanas ekvilibristiku, mainot spēles noteikumus, cenšoties padarīt mūsu valsti mazāk pieejamu noteiktai pircēju grupai, tad Andrejostas attīstības projekts pieteiktajā apjomā man šķiet diezgan iespējams un īstenojams. Bet tālāk, kā saka – dzīvosim, redzēsim un tikai tad izdarīsim secinājumus. Un ja kāds netic šim projektam, neviens taču nespiež tur iegādāties dzīvokļus!