Ciešanas, ja tā nav nepieciešamība, ir nevis varonība, bet gan mazohisms.

Panākumi, tāpat kā laime, nav sasniedzami. Tie atnāk vēlāk – kā neplānots rezultāts, ja esi saglabājis uzticību mērķim, kas ir lielāks par tevi pašu.

Cilvēks savā ziņā ir kā lidmašīna. Tā var braukt arī pa zemi, bet, lai pierādītu, ka ir lidmašīna, tai ir jāpaceļas gaisā. Tāpat arī mēs: ja nepacelsimies virs sevis, neviens nenojautīs, ka varam lidot.

Laime ir kā taurenis. Jo vairāk centies to notvert, jo vairāk tā no tevis izvairās. Taču, ja novirzīsiet savu uzmanību uz citām lietām, tā atnāks pati un klusītēm nosēdīsies jums uz pleca.

Dzīves jēga ir tās piepildīšanā ar jēgu.

Izmisums – tās ir ciešanas bez jēgas.

Laikmetā, kad desmit baušļi, spriežot pēc visa, daudziem ir zaudējuši savu jēgu, cilvēkam jābūt gatavam tam, lai pieņemtu desmit tūkstošus baušļu, kas ietverti desmit tūkstošos situāciju, ar kurām viņam nākas saskarties dzīvē. Tad ne tikai pati dzīve viņam šķitīs jēgpilna (jēgpilna – tas ir, piepildīta ar darbiem), bet arī viņš pats iegūs imunitāti pret konformismu un totalitārismu – šīm divām eksistenciālā vakuuma sekām.

Cilvēks, kuram ir kā dēļ dzīvot, spēj izturēt gandrīz jebkādu “kā”.

Prieks mūsu dzīvē ienāk tad, kad mums ir, ar ko nodarboties, ir ko mīlēt, ir, uz ko cerēt.

Viktors Frankls, austriešu psihiatrs,bijušais nacistu koncentrācijas nometnes ieslodzītajs (XX gs.)

Ne tas ir laimīgs, kas kādam citam šķiet tāds esam, bet gan tas, kurš pats tā jūtas.

Publijs Sīrs, senās Romas dzejnieks (I gs. p.m.ē.)

Vissvarīgākā fiziskās veselības īpašība ir gara možums. Gara panīkums ir līdzīgs nāvei.

Viljams Godvins, britu žurnālists un filozofs (XVIII–XIX gs.)

Nav uz zemes skaista cilvēka, kurš nevarētu būt vēl skaistāks.

Albrehts Dīrers, vācu gleznotājs (XV-XVI gs.)

Skaistumam ir liels spēks cilvēku saskarsmē; tas piesaista cilvēkus vienam pie otra vairāk par visām citām lietām; nav tāda cilvēka, lai cik mežonīgs un drūms viņš arī būtu, kurš tā vai citādi nejustu skaistuma pieskārienu.

Mišels Monteņs, franču rakstnieks (XVI gs.)

Lielā māksla dzīvot laimīgi ir dzīvot tikai tagadnē.

Pitagors, sengrieķu filozofs un matemātiķis (VI-V gs.)

Mūsu dzīve kļūst laimīga ne tad, kad mēs darām to, kas mums patīk, bet gan tad, kad mums patīk tas, ko mēs darām.

Johans Volfgangs Gēte, vācu dzejnieks (XVIII-XIX gs.)

Pēdējais arguments par vai pret kādu likumu var izskanēt tikai tad, kad tas būs devis sabiedrībai labumu noteiktā vietā un laikā, vai arī nespēs dot nekādu labumu.

Albērs Kamī, franču filozofs (XX gs.)

Mīlestība jāmēra ne tā, ko to mēra jaunie – pēc tā, cik stipra ir kaisle, bet gan pēc uzticības un noturīguma.

Marks Tullijs Cicerons, senās Romas politiķis un filozofs (II-I gs. p.m.ē.)

Dzīvo patiesi – lūk, labākais sprediķis.

Migels de Servantess, spāņu rakstnieks (XVI-XVII gs.)