Daļa potenciālo Latvijas nekustamā īpašuma pircēju 2023. gadā pārtrauca pieņemt lēmumus par darījumiem un ieņēma nogaidīšanas pozīciju – tas ir ietekmējis tirgu. Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem pērn Latvijā reģistrēti 46 997 dažādu nekustamo īpašumu pirkumi. Tas ir par 11 % mazāk nekā 2022. gadā, un pagājušā gada rādītājs ir sliktākais pēdējo desmit gadu laikā.

Kopējā aina

Pircēju intereses kritums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū pagājušajā gadā bija gaidīts. Bažas, ka pārdošanas statistika 2023. gadā pasliktināsies, eksperti pauda jau pavasarī. Šādu viedokli rosināja ekonomikas lejupslīde, energoresursu sadārdzināšanās, kara turpināšanās Ukrainā un cīņa ar inflāciju, kuras sekas bija Eiropas Centrālās bankas straujais Euribor likmes paaugstināšana un visu kredītu sadārdzināšanās. Minētie apstākļi noveda pie tā, ka daļa Latvijas iedzīvotāju pārtrauca pieņemt lēmumus par pirkumiem – viņi uzskatīja, ka šis brīdis tam nav īsti piemērots, un sāka gaidīt, kad cenas samazināsies. Cita sabiedrības daļa – tie, kuri varēja un bija gatavi slēgt darījumus, nonāca ārpus tirgus tā iemesla dēļ, ka vairs neatbilda banku izvirzītajām prasībām kā hipotekārā kredīta pretendenti. Un tādējādi pazuda no potenciālo pircēju kohortas.

Žurnāla m2 un portāla varianti.lv pētītā zemesgrāmatas statistika liecina, ka pērn Latvijā reģistrēti 46 997 dažādu nekustamā īpašuma objektu pirkuma līgumi. Tas ir par 5 755 vienībām jeb 11 % mazāk nekā 2022. gadā. Salīdzinot ar rekordlielo darījumu skaitu 2021. gadā, tirgū bija par 16,8 % pārdošanas darījumu mazāk. Un pagājušā gada rezultāts bija pieticīgākais pēdējo desmit gadu laikā. Viszemākie rādītāji tika reģistrēti 2012. gadā, kad Latvijā īpašniekus nomainīja 43 941 īpašums.

Neraugoties uz negatīvo pagājušā gada statistiku, žurnāls m2 un varianti.lv uzskata, ka nav jēgas kaisīt pelnus uz galvas. Viss notiekošais kārtējo reizi pierāda, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgus ir dzīvs organisms, kas diemžēl reaģē uz pastāvīgi mainīgajiem ekonomiskajiem vai ģeopoliti skajiem apstākļiem. Un citus scenārijus no pagājušā gada nebija arī vērts gaidīt. Tajā pašā laikā Latvijas nekustamā īpašuma tirgus un tā dalībnieki, kā mums šķiet, pierādīja savu dzīvotspēju un stabilitāti. Galu galā, neraugoties uz darījumu skaita samazināšanos un citām grūtībām, mēs nemanījām stresa aktīvu parādīšanos – krīzēm raksturīgu iezīmi. Latvijas hipotekāro kredītu maksātāji lielākoties tika galā ar saviem maksājumiem. Un bankas, kas ir viens no galvenajiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgus virzītājspēkiem, turpināja kreditēt klientus, kuri atbilst to prasībām. Tāpēc novērotajam pārdošanas apjomu kritumam un to atgriešanai pirmskovida līmenī bija korektīvs raksturs, un to nekādā gadījumā nevar uzskatīt par kritumu!  

Runājot par banku politiku, 2023. gadā visās Latvijas zemesgrāmatu nodaļās kopumā tika reģistrēti 22 652 ieraksti par jauniem hipotēku līgumiem. Tas ir mīnus 7,8 % no iepriekšējā gada. Salīdzinot hipotēku līgumus ar darījumu skaitu, iznāk, ka 48,1 % no 2023. gadā notikušajiem pārdošanas darījumiem tika izmantoti aizņemti līdzekļi. Un šis īpatsvars ir lielāks nekā 2022. gadā, kad tie bija 46,5 %, vai pārdošanas rādītāju augstākajā punktā 2021. gadā ar 41,8 %.

Atsevišķu vietu statistika

Vadošais reģions mūsu valstī pārdošanas darījumu skaita ziņā bija un arī turpmāk būs Rīga. Pagājušajā gadā pirkuma līgumu ceļā īpašniekus mainīja 14 172 dažādi nekustamie īpašumi. Tas ir par 6,2 % mazāk nekā 2022. gadā un par 9,4 % mazāk nekā 2021. gadā. Runājot par galvaspilsētu, var teikt, ka pircēju aktivitāte tajā ir atgriezusies 2019. gada un 2018. gada pirmskovida līmenī ar attiecīgi 14 982 un 14 275 pārdošanas darījumiem. Pagājušajā gadā 61,1% no visiem nekustamā īpašuma pirkumiem Rīgā notika, izmantojot kredītus. Savukārt 2022. gadā šis īpatsvars sasniedza 62,5 %.

Ievērojami vairāk nekā galvaspilsētā pircēju aktivitāte pērn samazinājās Rīgas rajonā. Tās rezultāts bija 7 467 pirkuma līgumi, savukārt 2022. gadā tie bija 8 646 pirkuma līgumi. Mīnus 13,6 %. Salīdzinot ar 2021. gadu, Rīgas apkārtnes tirgus ir samazinājies par 26,2 %. Taču... Tas gads nebija likumsakarīgs un paliks atmiņā ar rīdzinieku intereses uzplūdiem par piepilsētas īpašumiem, kuros bija ērtāk pārlaist ik pa laikam mūsu valstī ieviesto karantīnu. Savukārt salīdzinājumā ar 2019. gada rādītājiem pērn Rīgas rajona nekustamā īpašuma tirgus zaudēja 7,9 %. Šis rezultāts bija sliktākais kopš 2015. gada, kad īpašniekus mainīja 7 147 īpašumi. Hipotekāro darījumu īpatsvars Rīgas apkaimē 2023. gadā sasniedza 57,3 %, gadu iepriekš – 52,6 %.

Īpaša uzmanība Rīgas reģionā vienmēr tiek pievērsta Jūrmalai. Pagājušajā gadā tajā pārdotas 1 320 nekustamā īpašuma vienības. Tas atpaliek no 2022. un 2021. gada rezultātiem (attiecīgi mīnus 7,9 % un 20,5 %), bet ir līdzvērtīgs 2020. un 2019. gada rezultātiem (attiecīgi 1 310 un 1 328 darījumi). Bankas līdzfinansējumu pagājušajā gadā izmantoja 44,2 % kūrorta nekustamo īpašumu pircēju.

Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatā, kas reģistrē darījumus Kurzemē, pērn reģistrēti 5 886 nekustamā īpašuma pārdošanas darījumi, kas ir tikai par 5,6 % mazāk nekā 2022. gada rādītāji. Taču, kamēr Ventspilī bija par 15,6 % pārdošanas darījumiem mazāk, Liepājā pircēju aktivitāte, gluži pretēji, pieauga par 5,4 %. Pozitīvi rādītāji šajā reģionā reģistrēti arī jaunu hipotekāro līgumu reģistrēšanas kategorijā – 2023. gadā reģistrēti 2 502 šādi ieraksti, kas ir par 13,5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Darījumu ar hipotekārajiem kredītiem īpatsvars Kurzemē bija 42,5 %.

Pircēju aktivitāte Zemgales reģionā (7 291 pirkuma līgums) bija par 11,8 % zemāka nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā tā bija augstāka nekā 2018. gadā. Lielākajā šī reģiona pilsētā Jelgavā pērn bija par 5,1 % pārdošanas darījumu mazāk. Banku atbalstu Zemgalē izmantoja 42,5 % no visiem pircējiem.

2018. un 2019. gada pārdošanas darījumu līmenis pērn bija vērojams Vidzemē. Turklāt pagājušā gada rezultāts – 5 220 pārdošanas darījumi – bija par 16,4 % mazāks nekā 2022. gadā. Hipotēkas līgumi tika slēgti 44,6 % no visiem Vidzemes rajona tiesas zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumiem.

Un nobeigumā – statistika par otro lielāko Latvijas pilsētu, Daugavpili. Pagājušajā gadā tajā īpašniekus mainīja 1 655 nekustamā īpašuma objekti. Un tas ir par 2,2 % vairāk nekā 2022. gadā. Cenas Daugavpilī un Latgalē kopumā ir tādas, ka šeit trim ceturtdaļām pircēju darījumiem nav nepieciešams kredīts, viņi iztiek ar saviem uzkrājumiem!