Gudram cilvēkam visas lietas jārisina ar vārdiem, nevis ar ieročiem.

Pūblijs Terencijs, seno romiešu dramaturgs (II gs.p.m.ē.)

Tikai vājie izdara noziegumus: stiprajiem un laimīgajiem tie nav nepieciešami.
Voltērs, franču filozofs (XVII-XVIII gs.)

Cietsirdība – īpašība, kas piemīt tumsonībai, kura neatzīst citas tiesības, izņemot spēka tiesības.
Frānsiss Bēkons, angļu filozofs (XVI-XVII gs.)

Godīgums nav atdalāms no brīvības, tāpat kā korupcija – no despotisma.
Anatols Franss, franču rakstnieks un kritiķis (XIX-XX gs.)

Cilvēka cēlākā iezīme ir neatlaidība, ar kādu tiek pārvarēti vissmagākie šķēršļi.
Ludvigs van Bēthovens, vācu komponists (XVIII-XIX gs.)

Cilvēka bagātību vai nabadzību apliecina nevis īpašums, bet gan cilvēka iekšējais saturs.
Henrijs Vords Bīčers, amerikāņu sludinātājs (XIX gs.)

To labo, ko tu dari no sirds, tu vienmēr dari sev.
Ļevs Tolstojs, krievu rakstnieks (XIX-XX gs.)

Sākumā mēs mācām savus bērnus. Tad mēs mācāmies paši no bērniem. Kas to negrib, paliek pakaļ tekošam laikam.
Rainis, latviešu dzejnieks un dramaturgs (XIX-XX gs.)

Cik saldas ir kritiskas piezīmes, kas tiek izteiktas draudzīgi; tu tām tici, tās apbēdina, jo nav šaubu, ka tās ir pareizas, bet tās nesāpina.
Onorē de Balzaks, franču rakstnieks (XVIII-XIX gs.)

Slikti likumi – ļaunākais tirānijas veids.
Edmunds Bērks, (XVIII gs.)

Labais darbs vienmēr tiek atalgots. Kas sēj laipnību, pļauj draudzību; tas, kurš stāda labestību, ievāc mīlestības ražu.
Vasīlijs Lielais, Bizantijas baznīcas teologs (IV gs. p.m.ē.)

Mūsu tuvākais draugs ir nevis tas, kuram mēs parādām savas būtības sliktākās puses, bet gan tas, kuram atklājam tās labākās puses.
Natenjels Hotorns, amerikāņu rakstnieks (XIX gs.)

Mēs nedzīvojam, lai ēstu, bet mēs ēdam, lai dzīvotu.
Sokrats, sengrieķu filozofs (V-IV g.p.m.ē.)

Mēs nekad nedzīvojam tagadnē, mēs tikai paredzam nākotni un steidzinām to, it kā tā kavētos, vai arī piesaucam pagātni un cenšamies to atgriezt, it kā tā būtu aizgājusi par ātru. Mēs esam tik nesaprātīgi, ka maldāmies laikā, kas mums nepieder, nevērīgi izturoties pret to vienīgo, kas mums ir dots.
Blēzs Paskāls, franču zinātnieks (XVII gs.)

Nauda ir kā mīlestība: cilvēku, kas to patur tikai sev, tā nogalina lēnā un mokošā nāvē, bet cilvēku, kas tajā dāsni dalās ar savu tuvāko, tā atmodina jaunai dzīvei.
Džebrans Halils Džebrans, libāniešu-amerikāņu filozofs (XIX-XX gs.)

Atcerieties, ka jūsu bērni pret jums izturēsies tāpat kā jūs pret saviem vecākiem.
Taless, sengrieķu filozofs, filozofijas pamatlicējs (VI-V gs. p.m.ē.)

Bērni mēdz būt tādi, kādus mēs viņus iedomājamies.
Bens Džonsons, angļu dzejnieks (XVII gs.)

Dzīvesprieks ir ne tikai veselības pazīme, bet arī visefektīvākais līdzeklis, lai atbrīvotos no slimībām.
Samuels Smails, skotu rakstnieks (XIX-XX gs.)

Kad vienas laimes durvis aizveras, atveras citas; bet pārāk bieži mēs turpinām stāvēt pie aizslēgtām durvīm un neredzam, ka citas durvis jau ir vaļā.
Helēna Kellere, amerikāņu rakstniece (XIX-XX gs.)