Augstākā cilvēka gudrība ir spēja pielāgoties apstākļiem un saglabāt mieru, saskaroties ar ārējiem satricinājumiem. 

Daniels Defo, angļu rakstnieks (17.-18. gs.) 

Īstens viedums ir spēja atšķirt labo no ļaunā. 

Sokrats, sengrieķu filozofs (4. gs. p.m.ē.) 

Labākais gudrības apliecinājums ir nepārtraukti labs garastāvoklis. 

Mišels de Monteņs, franču rakstnieks (16. gs.) 

Nepietiek vien ar labu prātu, svarīgāk ir to prast labi lietot. 

Renē Dekarts, franču filozofs un matemātiķis (16.-17. gs.) 

Gudram cilvēkam piemīt trīs paradumi: pirmkārt, pašam darīt to, ko viņš iesaka darīt citiem; otrkārt, nekad nerīkoties pretēji taisnīgumam un, treškārt, pacietīgi pieciest apkārtējo vājības. 

Ļevs Tolstojs, krievu rakstnieks (19.-20. gs.) 

Cilvēkus laimīgus dara ne jau spēks un pat ne nauda, bet gan taisnīgums un vispusēja gudrība. 

Dēmokrits, sengrieķu filozofs (5.-4. gs. p.m.ē.) 

Gudrības māksla ir zināt, kam nepievērst uzmanību. 

Viljams Džeimss, amerikāņu filozofs (19.- 20. gs.) 

Muļķību raksturo tas, ka redz citu cilvēku kļūdas un aizmirst savas. 

Cicerons, Senās Romas politiķis (2.-1. gs. p.m.ē.) 

Gudrs cilvēks valda pār savu dabu, bet nesaprātīgs cilvēks tai kalpo. 

Publijs Kīrs, romiešu dzejnieks (1. gs. p.m.ē.) 

Muļķi pamana tikai cilvēku trūkumus un nepievērš uzmanību viņu tikumiem. Viņi ir kā mušas, kas tiecas piezemēties tikai uz iekaisušās ķermeņa daļas. 

Abuls Faradžs, sīriešu rakstnieks (13. gs.) 

Mazu kļūdiņu meklēšana jau kopš seniem laikiem ir raksturīga tiem, kuri nav pacēlušies virs viduvējības. Izglītotie klusē vai iebilst pret visu, bet izcilie rada paši, nevienu nenosodot. 

Georgs Lihtenbergs, vācu zinātnieks un filozofs (18. gs.) 

Veselīgs cilvēks nepieņem sliktu ēdienu, kritisks prāts nepieņem sliktus viedokļus. 

Viljams Hazlits, angļu esejists (18.-19. gs.) 

Muļķis - tas, kurš cenšas aizsegt savu niecību ar savu senču nopelniem. 

Heinrihs Heine, vācu dzejnieks (18.-19. gs.) 

Prāts, kas vērsts tikai uz noliegumu, novājinās, izdilst. 

Ivans Turgeņevs, krievu rakstnieks (19. gs.) 

Cilvēka saprātīga piesardzība izpaužas ne vien tajā, ka viņš nekad nekļūdās, bet arī tajā, ka viņš šo kļūdu neatkārto. 

Kristians Bovijs, amerikāņu rakstnieks, satīriķis (19.-20. gs.) 

Pasaulē ir vairāk muļķu nekā krāpnieku, pretējā gadījumā krāpniekiem nebūtu ienākumu. 

Samuels Batlers, angļu rakstnieks (19.-20. gs.) 

Cilvēkam, kurš atkārtoti uzstāj, ka viņš nav muļķis, pašam par to ir kādas šaubas. 

Vilsons Mizners, amerikāņu dramaturgs (19.-20. gs.) 

Cilvēki - aklie, viņi tikai tukši runā un neko nesaprot; tāda ir visa cilvēce. Mirstīgajam, kuram izņēmuma kārtā Dievs ir piešķīris prātu, tas viltīgi jāslēpj no šiem nesaprātīgajiem, citādi viņš tālu netiks. 

Heinrihs Manns, vācu rakstnieks (19.- 20. gs.)