Vai esat dzirdējuši, ka Latvijā aktīvi darbojas Latvijas Piļu un muižu asociācija? Tās pārziņā ir 102 vēsturiskie objekti, kas ir diezgan labā tehniskā stāvoklī. Asociācijai ir sava mājaslapa - www.pilis.lv, kurā var atrast interesantu informāciju par konkrētām pilīm un muižām, uzzināt jaunumus par tajās plānotajiem jaunākajiem pasākumiem. Jau daudzus gadus asociācija rīko tradicionālo Leģendu nakti, kuras laikā muižas un pilis visā Latvijā organizē interesantas ekskursijas, kvestus (jeb izlaušanās spēles), koncertus un degustācijas... Daudzi pasākumi tiek piedāvāti bez maksas vai par simbolisku cenu.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lazdāns, kura īpašumā atrodas Padures muiža. Tieši pie viņa žurnāls m2 un portāls varianti.lv „uzprasījās” ciemos. Tā sagadījās, ka mūsu ierašanās laikā Lazdāna kungs bija aizņemts ar svarīgu lietu: notika sarunas ar potenciālo biznesa partneri par vēsturiskās ēkas atjaunošanu un ar muižu saistītās uzņēmējdarbības atklāšanu. Kamēr notika saruna, žurnāls m2 un portāls varianti.lv devās izpētīt muižas trīs stāvus.
Ēku 19. gadsimta vidū ir uzbūvējis skotu muižnieks un tirgotājs Džons Luijs Balfūrs.  Muižniekam bija apnikusi trokšņainā un šaurā Vecrīga, kur viņam piederēja māja Smilšu ielā: viņš to pārdeva un kopā ar ģimeni pārcēlās uz Kurzemi. Muiža būvēta klasicisma stilā un līdz pat mūsdienām saglabājusies bez būtiskām izmaiņām. Muižai piederēja 2 300 hektāru zemes. Lai gan Džons Luijs provincē uzturējās neilgi (viņš nomira 19. gadsimta 60. gados), viņa pēcteči turpināja dzīvot muižā līdz pat pirmās republikas agrārajai reformai, ko īstenoja 20.gs. 20.gados. Interesanti, ka Balfūra sievai meitas uzvārds bija Barklaja de Tolli, un, iespējams, viņa bija Krievijas impērijas pulkveža Mihaila Bogdanoviča Barklaja de Tolli radiniece. Pulkveža vectēvs bija Rīgas birģermeistars, un arī viņa dzīslās ritēja skotu asinis. Balfūra dzimta varēja lepoties ar to, ka viens no viņu pārstāvjiem bija Lielbritānijas ārlietu ministrs.
Vēsture par skotu ierašanos Latvijā ir datēta no XVII gadsimta vidus, kad angļi Kromvela vadībā apspieda Skotijas karaļa Karla Stjuarta atbalstītāju kustības un daudzi šīs lepnās nācijas pārstāvji bija spiesti pamest dzimteni un meklēt patvērumu visā pasaulē. Daļa no viņiem pārcēlās uz Latviju.
Nav zināms, cik laimīga bija Balfūru dzīve Padurē, bet beigas izrādījās diezgan bēdīgas: muižas pēdējo īpašnieku 1921. gadā noslepkavoja noslēpumainos apstākļos, pa ceļam pie notāra uz Ventspili. Turp viņš devās, lai pārrakstītu nekustamā īpašuma pēdējās daļas (visa kustamā manta jau bija pārdota). Džona Balfūra ģimenē bija 12 bērnu, no kuriem deviņas – meitenes. Mūsdienās šīs dzimtas pēcteči dzīvo dažādās valstīs un dažreiz ierodas apciemot dzimto vietu.
Pēc agrārās reformas muižas ēkā, līdzīgi kā daudzās citās Latvijas vietās, atvēra lauksaimniecības skolu. Otrā pasaules kara laikā īsu laiku darbojās vācu militārais hospitālis, padomju laikā - zinātniskās pētniecības lauksaimniecības bāze, kur pat mēģināja audzēt kaučuku. 20. gadsimta 90. gados muižas telpās bija dzīvokļi, bibliotēka un telpas Padures pašvaldības vajadzībām. Bijušo muižnieku kustamā manta diemžēl nav saglabājusies. Bet pati ēka (tās vēsturiskais veidols un forma) ir neskarta: ir iespējams atjaunot sienu gleznojumus, saglabājušās krāsnis, grīdas, durvis, oriģinālie logi, koka kāpnes. Vintāžas stila vēsturiskās mēbeles muižai uzdāvināja vācu barons.
Aukstā laikā Padurē ir vēsi: muižā nekad nav bijusi centrālā apkure, tikai kurinātas krāsnis. Par muižnieku grezno dzīvi rūpējās daudzie kalpotāji. Pirms muižas apskates internetā redzēju sajūsmināto apmeklētāju ievietotās fotogrāfijas, kuri neilgi pirms Ziemassvētkiem piedalījās akcijā un saimniekoja mājā, izpildot kādu nosacījumu – jākurina krāsnis ar pašu sagādāto un atvesto malku. Pastaigājoties pa gaiteņiem un istabām, galvā rēķināju, cik gan daudz malkas ik gadu bija nepieciešams, lai muižā uzturētu siltumu?!
Muižas cokola stāvā agrāk bija kalpotāju telpas: virtuves, noliktavas telpas, nelielas istabiņas pārtikai. Tagad šeit ir ļoti mūsdienīgi: virtuve ar profesionālu aprīkojumu, pie tās ir telpa ar galdu kā krogā, moderna tualete, ļoti sirreāla izskata vannasistaba. Pirmajā stāvā vienā līnijā sarindojusies istabu anfilāde (ja visas durvis tiek atvērtas, tad var iegūt ļoti interesantu foto attēlu), ēdamistaba, zāle un daudzas citas telpas, tostarp vēsturiskā sausā tualete (visticamāk kalpotājiem). 
Otrajā stāvā droši vien bija kalpotāju guļamistabas. Kad nokļuvu bēniņos, domāju, vai tik šajā mājā naktīs nespokojas.
Pašreizējais īpašnieks Jānis Lazdāns muižu nopirka izsolē. Pabeidzis savu tikšanos, viņš izstāstīja gan par muižas vēsturi, gan par nākotnes iecerēm. Viņam ir pilnīgi skaidrs, ka šādu objektu nedrīkst sadalīt dzīvokļos, izremontēt un pārdot. Muiža ir unikāla vēsturiska vērtība, kuras ārējais veidols ir tikai aisberga virsotne! Vairs nav dučiem kalpu, kas cauru diennakti rūpētos par telpām. Padure šodien ir mazs ciems, kur nav pat centrālapkures. Tāpēc ir jādomā gan par apkuri, gan par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Un, protams, par vērienīgiem remontdarbiem. Par to, kā atjaunot vēsturiskos sienu gleznojumus, kas slēpjas zem bieziem krāsas slāņiem. Par to, kā atjaunot vēsturisko koka grīdu skaistumu. Šobrīd muižas galvenajai ēkai pieder 2,3 hektāri zemes ar senu angļu parku. Bet vēsturiskā nekustamā īpašuma saglabājušās palīgēkas tagad ir pašvaldības pārziņā (tās var apskatīt, pastaigājoties pa ciemu). Blakus ir dīķi, kuros vasarā var peldēties.
Lazdāna kunga ideja ir šāda – pēc ēkas restaurācijas iekārtot tajā “gardēžu viesnīcu”. Lai tie, kuri interesējas par gastronomiju, varētu nopirkt “ceļojumu” uz dažām dienām, ieslīgt seno muižnieku ēdienu gatavošanas noslēpumos. Šo ideju var papildināt ar simtiem dažādu izklaižu iespējām mūsu viesiem: zveju, ražas novākšanu zemnieku saimniecībās, zirgu izjādes tuvākajā apkārtnē... Padure atrodas tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Kurzemes pērles – Kuldīgas, kur vēl apskatāmas dažas muižas un pat pils. Viesi arī tās varētu apmeklēt, veicot velobraucienu. 
Klausoties šos plānus, idejas nevar neaizraut līdzi... Tiem, kuri saskata vēsturisko ēku potenciālu un ir gatavi ķerties klāt nestandarta projektiem, Jānis Lazdāns piedāvā kļūt par kompanjoniem. Vērienīgā projekta īstenošana, protams, prasa ievērojamus ieguldījumus. Bet nedrīkst aizmirst, ka šodien Latvijas tūrismam paveras plašs jaunu iespēju klāsts un iedzīvotāju interese par atpūtu dzimtajā zemē pieaug ģeometriskā progresijā, kaut arī tas notiktu šī brīža piespiedu situācijas dēļ.
Interneta resursos, kur izvieto piedāvājumus par atpūtas vietām, ir milzum daudz komentāru par cenu un pieejamību muižā, un aina šķiet optimistiska. 
Ambiciozie Padures muižas rekonstrukcijas plāni pagaidām ir apspriešanas stadijā, bet muižā viesiem pašlaik tiek piedāvātas naktsmītnes alternatīvā tūrisma formātā (jāsaprot, ka iekštelpas nav restaurētas un nav atjaunotas), muižas apskate pret ziedojumiem, burvīgas foto sesijas muižā vai tai piegulošajā parkā … Iespējams arī sarīkot svētkus (ir labi aprīkota profesionāla virtuve). Mani paziņas šeit atpūtās pāris nedēļu un pat svinēja Jauno gadu! 
Latvijā vēl ir daudz muižu, kuras gaida savu atjaunošanu. Lai arī šodien muižas nav ideālas, tomēr arī tur ir savas iespējas – tās var kļūt par labu ieguldījumu nākotnē. Sekot līdzi Padures muižas liktenim un īstenot tās apmeklējumu var ar sociālo tīklu palīdzību – Facebook.com/Paduresmuiza un Instagram/Padures_muiza.