Daugavpils nekustamo īpašumu tirgus mēģina aizmirst stagnācijas gadus. Pašlaik ir vērojama pozitīva dinamika – nekustamo īpašumu cenas aug. Taču, lai justos droši un atjaunotu kādreizējo dzīves ritmu, Latvijas otrai lielākajai pilsētai ir vajadzīgas jaunas darbavietas.
Jūlija Geveilere, Smart Real Estate valdes priekšsēdētāja
Smart Real Estate Daugavpils filiāle sekmīgi darbojas jau ceturto gadu. Tajā strādā četri speciālisti. Pilsētas izvēle mūsu filiāles atvēršanai bija apzināta: Daugavpils ir mana dzimtā pilsēta! Lai gan nekustamo īpašumu tirgus speciālista profesionālo pamata pieredzi es ieguvu Rīgā un mana darba lielākā daļa arī notiek Rīgā, tomēr pie pirmās izdevības izlēmu izveidot biznesu dzimtajā pilsētā. Teikšu godīgi, tajā brīdī Daugavpils nekustamo īpašumu tirgus mani pārsteidza. Labā nozīmē. Mēs visi atceramies presē lasītās šabloniskās frāzes, ka Latgale ir depresīvs reģions un ka tur praktiski nekas nenotiek. Taču atvērām savu filiāli un sapratām, ka šeit ir, ko darīt, kaut arī Daugavpils iedzīvotāju skaits pašlaik nepārsniedz 80 000 (pirms neatkarības atjaunošanas bija 129 000 cilvēku). Mūsu Rīgā izstrādātais un lietotais standarta darbības princips izrādījās patīkams atklājums pilsētai. Klienti bija pārsteigti un turpina brīnīties par to, ka Smart Real Estate filiāles darbinieki strādā citādāk nekā vairums vietējo kompāniju. Cenšamies, lai klienti būtu apmierināti ar mūsu darbu. Daugavpils nav liela pilsēta, un vietējais bezdrāts telefons šeit darbojas tik labi kā nekur citur. Mēs darām visu iespējamo, lai pēc pirmās iepazīšanās cilvēki turpinātu vērsties pie mums un labprāt ieteiktu mūs saviem draugiem un paziņām.
Daugavpils tirgus aktivitāte pēdējos gados ir visai stabila. Statistikas dati rāda, ka 2019.gada pirmajos piecos mēnešos šeit ir pārdoti kopumā 753 dažādi nekustamie īpašumi. Tas ir par 113 darījumiem vairāk nekā pagājušajā gadā, tie vienlaikus ir praktiski identiski 2017. un 2015.gada rādītājiem, kad katrā no šiem gadiem zemesgrāmatā tika reģistrēti 755 pirkšanas pārdošanas darījumi. Cenas Latvijas otrajā lielākajā pilsētā aug. Taču ir jāsaprot, ka no krīzes pilsēta ir sākusi atgūties tikai salīdzinoši nesen. Galvaspilsēta un tai tuvākie reģioni sāka atgūties no 2007.-2009.gada krīzes apmēram 2010.-2011.gadā, bet
Daugavpils turpināja stagnēt gandrīz pusi gadu desmita. Cenu kāpums 4-7,5 % robežās ir fiksēts tikai pēdējos trīs četrus gadus. Lai ilustrētu, cik dziļš ir bijis bezdibenis, minēšu šādu piemēru: 2006.gadā divistabu dzīvokļi tā dēvētajās hruščovkās, Daugavpils centra tuvumā, tika pirkti par 25 000 latu (apmēram par 35 500 eiro), tagad analoģiski mājokļi tiek tirgoti par 14 000 eiro. Tas ir spilgts piemērs, jo divistabu dzīvokļi visos laikos ir bijuši vispieprasītākā prece.
Daugavpilī nav galvaspilsētas izpratnē klasiskā VIP objektu tirgus. Visdārgākie mājokļi, protams, tiek piedāvāti pilsētas centrā, kur ir daudz pirmskara vēsturisko māju un Staļina laika dzīvojamo projektu. Standarta cenas labākajiem no tiem ir aptuveni 700-800 eiro/m². Centram tuvākajos un prestižajos pilsētas mikrorajonos, piemēram, Jaunbūves un Jaunforštates mikrorajonā, dzīvokļi tiek tirgoti par 450-500 eiro/m². Konstatējums: divistabu dzīvokli var pārdot par aptuveni 20 000 eiro.
Dzīvokļu darījumi Latvijas otrajā lielākajā pilsētā notiek par cenām no 15 000 līdz 30 000 eiro. Saskaņā ar darījumu datubāzēs atrodamajiem datiem laikaposmā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2019.gada maijam šeit ir notikuši tikai 13 dzīvokļu darījumu, kuros figurējošās summas ir pārsniegušas 40 000 eiro. Vislielākā oficiālā cena – 55 000 eiro – tika samaksāta par piecistabu dzīvokli Cietokšņa ielā.
Jauna Daugavpils dzīvokļu tirgus tendence ir Rīgas pensionāru pieprasījuma pieaugums. Cilvēki pārdod savus divistabu vai trīsistabu dzīvokļus Rīgā par 50 000-60 000 eiro un nopērk analoģiskus dzīvokļus Daugavpilī, bet jau par 20 000 eiro. Starpību viņi ieskaita kontā, kuru var izmantot, kad vēlas, saņem pensiju un jūtas visnotaļ komfortabli.
Vēl viena svaiga nekustamo īpašumu tirgus vēsma ir privātmāju iegāde Daugavpils apkaimē. Privātmājas pērk bijušie pilsētas iedzīvotāji, kas ir devušies uz ārzemēm peļņā. Parasti tie ir cilvēki vecumā līdz 40 gadiem, kas vēlas iegūt māju ar savu zemesgabalu viena hektāram platībā vai dažreiz arī vairāk. Pieprasījumi biežāk tiek saņemti no Anglijas un Īrijas. Klienti sarunās atzīst, ka svešatnē viņi neko īpaši nevar atļauties dārdzības dēļ, bet dzimtenē nekustamais īpašums viņiem izmaksā aptuveni 60 000 eiro. Un tā būs mūra māja ar visām komunikācijām, diviem hektāriem zemes un asfaltētu ceļu. Pircējiem pieejamus variantus izdodas atrast arī par 40 000 eiro. Savukārt pēdējā pusotra gada laikā visdārgākais vienas ģimenes privātmājas darījums tika noslēgts par 110 000 eiro.
Pašā Daugavpilī rekordliels darījums ir noticis Krasta ielā, kur par māju tika samaksāti 178 000 eiro. Turklāt lielākā daļa privātmāju pilsētā ir visai ievērojamā vecumā, taču arī tām ir pircēji. Lai cik dīvaini tas neskanētu, taču interese par mājokļiem no klientu puses ir pat lielāka nekā adekvātu piedāvājumu skaits. Atkārtošu vēlreiz: tas tā ir, lai arī iedzīvotāju skaits samazinās. Varētu domāt, ka cilvēki aizbrauc un piedāvājumam vajadzētu palielināties. Tomēr, komunicējot ar klientiem, esam sapratuši, ka tie, kuri ir spiesti doties peļņā, nav droši, ka jaunajā vietā viņiem būs stabils darbs. Tādēļ viņi spriež šādi: ja tiks pārdots vienīgais mājoklis Daugavpilī, vai būs, kur atgriezties? Pārdot tagad, bet vēlāk pirkt dārgāk arī ir neloģiski: visi saprot, ka cenas ir kāpuma sākuma stadijā. Tādēļ viņi atstāj dzīvokļus savā īpašumā un disciplinēti maksā komunālo pakalpojumu rēķinus. Tādējādi piedāvājums nepalielinās, un cenas pamazām pieaug.
Latgale ir ezeru zeme. Šeit joprojām ir pieprasījums pēc gleznainajām vietām. Investori interesējas par pievilcīgiem gruntsgabaliem (cenas līdz 100 000 eiro) ūdens tuvumā, kur varētu izvietot viesu namiņus un uzņemt tūristus. Atpūsties brauc ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī viesi no Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas. Piebilde: aktīvs ir arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus, kurā darījumi notiek par 1 000-1 100 eiro/ha.
Protams, neteikšu, ka Daugavpils un tās apkaimes nekustamo īpašumu tirgū stāvoklis ir ideāls. Tomēr šeit ir, ar ko strādāt. Pilsētai ir perspektīva. Tā kā ir piesaistīti Eiropas fondu līdzekļi, tās infrastruktūra pēdējo desmit gadu laikā ir ļoti ievērojami attīstīta. Tilti, ceļi, sabiedriskās iestādes, atpūtas vietas – tas viss ir labā stāvoklī. Taču trūkst jaunu rūpniecības un ražošanas uzņēmumu. Latvijā šodien labi klājas to pilsētu nekustamo īpašumu tirgiem, kur ir darbs. To spilgti apliecina Valmieras piemērs. Daugavpils iedzīvotāji ir pārliecināti, ka tad, ja šajā reģionā parādītos kaut pāris jaunu rūpnīcu, pilsētas dzīve iemirdzētos jaunās krāsās.