2017.gada nekustamo īpašumu darījumu statistika Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās var kalpot par apstiprinājumu tam, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgus stāvoklis ir noturīgs un veselīgs. Par to ir pārliecināts arī žurnāls „Kvadrātmetrs” un portāls varianti.lv, lai arī ir nenozīmīgs darījuma skaita samazinājums (par 3,4 %) galvaspilsētā un dažās citās Latvijas pilsētās.

2017.gada pirmajā pusgadā Zemesgrāmatas Rīgas nodaļā ir reģistrēti 6936 dažādu galvaspilsētas nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas darījumi. Salīdzinot ar analoģisku iepriekšējā gada laika periodu, šogad ir noslēgti par 244 darījumiem mazāk. Procentuālā izteiksmē tas ir par 3,4 % mazāk darījumu. Tomēr runām par tirgus aktivitātes mazināšanos nav pamata. Pircēju aktivitāte šogad ir ievērojami lielāka nekā pirms diviem gadiem — 2015.gadā, kad Rīgā tika reģistrēti 5848 darījumi. Vēsturē ir palicis arī 2014.gads, kura pirmajā pusgadā tika reģistrēti 6818 pirkšanas pārdošanas darījumi. Un tas bija pēdējais gads, kad galvaspilsētas centrā un mikrorajonu jaunajos projektos nozīmīga loma bija potenciālajiem pircējiem no ārzemēm. Viņu aktivitāte gan krasi samazinājās pēc 2014.gada 1.septembrī pieņemtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas būtiski paaugstināja cenas slieksni, kas ārzemniekiem ļāva pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu. 2014.gada pirmā pusgada un 2017.gada pirmā pusgada rādītāju analīze rāda, ka vietējo pircēju aktivitāte vismaz darījumu skaita ziņā ir spējusi kompensēt ārzemnieku aiziešanu.

Nekustamo īpašumu darījumu skaita ziņā otrais lielākais Latvijas reģions ir Rīgas apkaime. Visus šeit notikušos darījumus atspoguļo Rīgas zemesgrāmatas nodaļā. Tad, lūk, šeit pirmajā pusgadā ir reģistrēti 4126 nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas līgumi. Tas ir par 2,4 % vairāk nekā pagājušajā gadā un par veseliem 40,8 % vairāk nekā 2015.gadā. Īpašas akcentēšanas vērts ir fakts, ka šā gada jūnijā pircēju aktivitāte (854 pirkšanas pārdošanas līgumi) kopš 2007.gada ir sasniegusi punktu visaugstāko.

Pozitīva dinamika ir fiksēta arī kūrortpilsētā Jūrmalā, kur šā gada pirmajā pusgadā ir notikuši 715 darījumu. Tas ir par 11,7 % vairāk nekā 2016.gada pirmajā pusgadā un par 15,1 % vairāk nekā attiecīgajā 2015.gada laikposmā. Tomēr jau iepriekš minētās ārzemnieku aiziešanas no tirgus dēļ šis rādītājs pagaidām atpaliek no 2014.gada rādītājiem, kad pirmā pusgada laikā notika 857 reāli darījumi. Lai būtu plašāka kopējā aina, minēsim 2009. un 2010.gada Jūrmalas nekustamo īpašumu darījumu aktivitātes datus — attiecīgi 452 un 445 darījumi. Redzams, ka pašreizējā situācija ir krietni pievilcīgāka.

Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī un tās apkaimē pozitīva tirgus dinamika ir vērojama ne pirmo gadu. Šā gada pirmajā pusgadā Daugavpils zemesgrāmatas nodaļā tika reģistrēti 2068 darījumi, tas ir par 7,4 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laikposmā (1926) un par 44,7 % vairāk nekā 2014.gada pirmajā pusgadā (1429).

Rēzeknes pilsētas nekustamo īpašumu tirgus atjaunošanās dinamika ir vēl iespaidīgāka. Šā gada pirmajā pusgadā šeit īpašnieku ir apmainījuši 1455 objekti, tas ir turpat divas reizes vairāk nekā 2014.gadā (735) un par 9,8 % vairāk nekā 2016.gadā (1325).

Jelgavā šā gada pirmajā pusgadā ir reģistrēti 1127 nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas darījumi. Tas ir par 12,9 % vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā (998) un par 24,7 % vairāk nekā 2014. gadā (904).

Liepājā šā gada pirmajā pusgadā darījumu aktivitāte praktiski ir bijusi tāda pati kā pagājušajā: attiecīgi 1305 un 1309 reģistrēti darījumi pagājušajā gada janvārī un jūnijā. 2014.gada pirmā pusgada rādītājs bija zemāks — 1102 darījumi.

Arī Jēkabpils nekustamo īpašumu tirgus aktivitātes pēdējo gadu rādītāji atšķiras nedaudz. Šogad ir reģistrēti 434 darījumi, pagājušajā — 401, 2014.gadā — 400.

Tomēr ir arī pilsētas, kurās ir fiksēta negatīva dinamika, — Valmiera un Ventspils. Valmierā jau sen runā par iegādei pieejamu mājokļu deficītu, un tā nav nejaušība, ka pilsētas pašvaldība, risinot dzīvokļu nepietiekamības problēmu, īsteno īres mājokļu jauno projektu būvniecības projektu. Šā gada pirmajā pusgadā Valmierā ir notikuši 513 nekustamā īpašuma darījumi, tas ir par 7,7 % mazāk nekā analoģiskā pagājušā gada laikposmā (556) un par 3,6 % vairāk nekā 2014.gadā (532). Absolūtos skaitļos: starpība ir vien daži desmiti darījumu.

Līdzīga aina ir vērojama arī Ventspilī. 2017.gada pirmajā pusgadā Valmieras zemesgrāmatas nodaļā ir reģistrēti 535 nekustamā īpašuma darījumi, 2016.gadā — 577, 2014. adā — 534.

Nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte Latvijas lielākajās pilsētās un Rīgas rajonā 2017. un 2016.gadā pirkšanas pārdošanas līgumu skaits 

Zemesgrāmatas nodaļa

Noslēgto

pirkšanas pārdošanas līgumu skaits

2017.gada pirmajā pusgadā

 

Noslēgto

pirkšanas pārdošanas līgumu skaits

2016.gada pirmajā pusgadā

Rīgas

6 936

7 180

Rīgas rajona

4 126

4 029

Jūrmalas

715

640

Daugavpils

2 068

1 926

Liepājas

1 305

1 309

Rēzeknes

1 455

1 325

Jelgavas

1 127

998

Ventspils

535

577

Valmieras

513

556

Jēkabpils

434

401