Ja Latvijas iedzīvotājiem nebūtu finansiālu ierobežojumu, gandrīz puse vēlētos dzīvot savā privātmājā tuvāk dabai, pie ezera vai jūras. Lai gan dzīve jaunajā projektā kādā no lielajām pilsētām daļai iedzīvotāju, īpaši jauniešiem, joprojām šķiet pievilcīga, sapņu mājoklis Latvijā visbiežāk saistās ar plašumu, mieru, privātumu un tuvumu dabai. Vienlaikus 51% iedzīvotāju atzīst, ka neierobežotu finanšu iespēju gadījumā apsvērtu arī īpašuma iegādi ārvalstīs, liecina SEB bankas veiktā aptauja.
Gandrīz puse sapņo par savu māju pie ūdens
Kopumā 48% iedzīvotāju norāda, ka neierobežotu iespēju gadījumā vēlētos uzbūvēt savu sapņu privātmāju tuvāk dabai, pie ezera vai jūras. Vēl 22% izvēlētos jau gatavu privātmāju kādā no privātmāju ciematiem. Dzīvokli jaunajā projektā kādā no lielajām pilsētām kā savu sapņu mājokli minējuši 17% respondentu, savukārt dzīvokli jaunajā projektā pie dabas vai jūras izvēlētos 18%. Vēlme pēc savas mājas pie dabas ir izteikta gandrīz visās iedzīvotāju grupās. Biežāk sapņu privātmāju pie dabas min iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem, kā arī jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
“Rezultāti rāda, ka priekšstats par ideālu mājokli Latvijā joprojām ir diezgan nemainīgs. Vairumam iedzīvotāju tas saistās ar savu māju, privātumu un iespēju būt tuvāk dabai. Interesanti, ka šī vēlme nav raksturīga tikai ģimenēm vai cilvēkiem vidējos gados, to bieži min arī jaunākās paaudzes pārstāvji,” norāda SEB bankas Mājokļu kreditēšanas nodaļas vadītājs Māris Opincāns.
Viņš piebilst, ka aptaujas rezultāti sasaucas arī ar tendencēm nekustamā īpašuma tirgū. “Mēs redzam, ka interese par privātmājām saglabājas augsta un pieprasījums pēc šāda veida īpašumiem pieaug. Tas liecina, ka vēlme dzīvot savā mājā uz savas zemes daudziem nav tikai sapnis, bet arī reāls ilgtermiņa mērķis, kura īstenošanai cilvēki sper konkrētus soļus.”
Jaunieši biežāk izvēlētos dzīvi pilsētā
Vienlaikus jauniešu priekšstats par sapņu mājokli ir daudzveidīgāks nekā citās vecuma grupās. Kamēr privātmāja pie dabas joprojām ir populārākā izvēle, 35% respondentu līdz 29 gadu vecumam izvēlētos dzīvokli jaunajā projektā kādā no lielajām pilsētām. “Redzam, ka jauniešiem sapņu mājoklis nav tikai klasiska māja ārpus pilsētas. Viņu izvēlēs daudz biežāk parādās arī jauns, mūsdienīgs dzīvoklis pilsētā vai tās tuvumā, kur iespējams apvienot mobilitāti, ērtu ikdienu un modernu dzīves vidi. Savukārt vecāku iedzīvotāju vidū pilsētas jaunie projekti zaudē pievilcību. Piemēram, vecumā no 50 līdz 59 gadiem par dzīvokli jaunajā projektā lielpilsētā sapņo 11%, bet vecumā no 60 līdz 74 gadiem – tikai 9% respondentu,” skaidro Māris Opincāns.
Katrs otrais apsvērtu īpašumu ārvalstīs
Lai gan sapņu mājoklis Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk saistās ar privātmāju pie dabas, vairāk nekā puse respondentu atzīst, ka neierobežotu finanšu iespēju gadījumā apsvērtu iespēju iegādāties īpašumu ārvalstīs. Populārākā izvēle būtu Dienvideiropa, kur gribētu dzīvot 27% aptaujāto, bet vēl 13% priekšroku dotu Rietumeiropai. Ziemeļvalstis, kā arī valstis ārpus Eiropas kā iespējamo dzīvesvietu apsvērtu aptuveni katrs desmitais respondents. Tomēr 49% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pat tad, ja finanses nebūtu šķērslis, nekustamā īpašuma iegādi ārvalstīs neapsvērtu. Visatturīgākie ir seniori: vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem šādu iespēju noraida 65% respondentu.